Ukrainas bērni Latvijas skolās izjūt dubultu slodzi un emocionālās drošības problēmas

Bērni veido nozīmīgu daļu no bēgļu mājsaimniecībām - 42% aptaujāto mājsaimniecību ir vismaz viens bērns līdz 18 gadu vecumam. Bērni kopumā veido 27% no visiem aptaujātajiem mājsaimniecību locekļiem, savukārt 19% ir vecumā no septiņiem līdz 16 gadiem.

2024./2025. mācību gadā Latvijas izglītības iestādes apmeklēja 80% skolas vecuma Ukrainas bērnu, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar 62% gadu iepriekš. Meitenes skolās bija biežāk pārstāvētas nekā zēni - attiecīgi 91% meiteņu un 81% zēnu.

Tomēr 20% bērnu Latvijas skolās nemācījās. Gandrīz puse no šiem gadījumiem bija saistīti ar to, ka bērni turpināja mācības Ukrainas skolās attālināti. Daļa jau bija pabeiguši mācības, bet citas ģimenes joprojām apsvēra iespēju atgriezties Ukrainā.

Apgūst gan Ukrainas, gan Latvijas skolu programmas

2024./2025. mācību gadā attālināti mācījās 53% skolas vecuma bērnu, bieži vien apvienojot mācības Latvijas izglītības iestādē ar Ukrainas mācību satura apguvi tiešsaistē. Īpaši izteikta šī tendence bija vecāko klašu skolēnu vidū - 65% vidusskolas vecuma jauniešu mācījās attālināti, kamēr sākumskolā šādu gadījumu bija tikai 2%.

Ziņojumā norādīts, ka vairāk nekā puse jeb 53% bērnu, kuri mācās Latvijas skolās, nesaņem nekādu papildu atbalstu. Ja atbalsts ir pieejams, visbiežāk tas ir atbalsts latviešu valodas apguvē, kam seko mācību priekšmetu konsultācijas un vispārējs mācību atbalsts. 33% bērnu ir pieejamas arī klātienes nodarbības dzimtajā ukraiņu valodā. 69% bērnu piedalās ārpusskolas aktivitātēs - sportā, pulciņos vai citās interešu izglītības nodarbībās, kas veicina sociālo integrāciju un valodas prasmes.

2025./2026. mācību gadā Latvijas izglītības sistēmā varētu sākt vai turpināt mācības aptuveni 74% skolas vecuma bēgļu bērnu, tostarp augstākajā izglītībā, prognozēts ziņojumā. 7% mājsaimniecību vēl nebija pieņēmušas lēmumu, bet 6% norādīja, ka bērniem nav skaidru plānu par mācībām.

Tikai 16% aptaujāto jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem plānoja studēt Latvijas augstskolās. 43% to neplānoja, bet pārējie vēl nebija pieņēmuši lēmumu. Tajā pašā laikā 10% jauniešu šajā vecuma grupā nebija iesaistīti ne izglītībā, ne nodarbinātībā, ne apmācībās, kas norāda uz paaugstinātu sociālās atstumtības risku.

Ziņojumā pievērsta uzmanība arī bērnu emocionālajai drošībai. 26% skolas vecuma bērnu ir saskārušies ar mobingu skolā - visbiežāk no vienaudžu puses, bet 3% gadījumu arī no skolotājiem.