Noskaidrots cik daudz naudas latvieši šogad tērēs svētku galdam
FOTO: Shutterstock.com
Ziemassvētku galds
Toties 101-150 eiro lielus tēriņus svētku galdam Latvijā paredzējuši 16% iedzīvotāju, Igaunijā - 17%, bet Lietuvā - 22%. Savukārt līdz 50 eiro svētku galdam tērēs 18% Latvijas iedzīvotāju, 20% Igaunijas iedzīvotāju un 7% Lietuvas iedzīvotāju.
Lietuvā 10% iedzīvotāju plāno tērēt virs 200 eiro, kamēr Latvijā šādu summu paredzējuši 5%, bet Igaunijā - 6% iedzīvotāju.
Aptaujas dati liecina, ka Latvijā 42% respondentu norādījuši, ka svētku galdam šogad plāno tērēt līdzīgu vai nedaudz lielāku summu nekā pērn. Vienlaikus 26% iedzīvotāju paredz tēriņu samazinājumu, tostarp 20% - nelielu, bet 6% - būtisku, savukārt 5% aptaujāto plāno svētku galdam atvēlēt ievērojami vairāk līdzekļu nekā iepriekšējā gadā.
Igaunijā 31% respondentu norādījuši, ka svētku tēriņus samazinās, 22% plāno tērēt līdzīgi kā pērn, bet 5% - palielināt izdevumus, savukārt 28% atzinuši, ka savus tēriņus iepriekš neplāno. Tikmēr Lietuvā 50% paredz saglabāt līdzīgu izdevumu līmeni kā pērn, 16% plāno tērēt mazāk, bet 3% - ievērojami palielināt svētku galda izdevumus.
Aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijā 40% respondentu dāvanu iegādei šogad plāno tērēt līdzīgu vai nedaudz lielāku summu nekā iepriekšējā gadā, savukārt aptuveni trešdaļa iedzīvotāju paredz samazināt ar dāvanām saistītos izdevumus. Vienlaikus 7% aptaujāto norādījuši, ka šogad Ziemassvētkos dāvanas neplāno iegādāties.
Igaunijā 24% respondentu plāno samazināt dāvanu izdevumus, izmantojot atlaides vai sagatavojot dāvanas pašu spēkiem, bet 31% paredz tērēt mazāk nekā pērn. Tajā pašā laikā 22% Igaunijas iedzīvotāju plāno saglabāt līdzīgu izdevumu līmeni, savukārt 5% norādījuši, ka dāvanām šogad atvēlēs lielāku summu.
Lietuvā 49% respondentu plāno dāvanām tērēt līdzīgi vai nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gadā, 22% paredz izdevumu samazinājumu, bet 3% aptaujāto šogad dāvanu iegādi neplāno.
Aptaujas 2025. gada novembrī pēc "Lidl Latvija", "Lidl Lietuva" un "Lidl Eesti" pasūtījuma veica pētījumu aģentūra "Norstat", un katrā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.