Pārrāvuma straumes, kas jūrā "ievelk" peldētājus

Ģeologs norādīja, ka precīzs šī fenomena nosaukums ir pārrāvuma straume, nevis zemūdens straume. Viņš skaidroja, ka prognozēt vietu, kur un kad tās radīsies, ir gandrīz neiespējami, jo jūras krastā kā ļoti mainīgā vidē tās var attīstīties, pazust un izveidoties no jauna. 

Labvēlīgi apstākļi šādu pārrāvuma straumju attīstībai ir tad, ja, piemēram, pūš stiprs vējš no jūras puses. 

"Tad ir diezgan augsta varbūtība, un kopumā vajadzētu to ņemt vērā. Ja ir niecīgs vējš vai vējš pūš paralēli krastam vai no krasta, tad tādu straumju izveidošanās nav iespējama. Apmēram šādā līmenī to var prognozēt, bet ne konkrētāk," sacīja Lapinskis.

Vaicāts par labāko peldētāju rīcību šādos gadījumos, Lapinskis sacīja: 

"Ja straumē iekļūst un jūt, ka tā velk prom, nevajag peldēt pret straumi, bet paralēli krastam, nosacīti 90 grādu leņķī. Tādā veidā no tās var izkļūt ārā, jo parasti straume nav plata, tie var būt daži desmiti metru. 

Tas var būt labākais risinājums. Nevajadzētu mēģināt peldēt no visa spēka pret straumi, jo straumes ātrums var būt pietiekams, lai būtu lielāks, nekā cilvēks var papeldēt."

Vairāk lasi: www.lsm.lv