Tikai daži gadi no “es vēlos kļūt par ...” līdz “kur studēt”

Pēdējais gads ir bijis liels izaicinājums gan vecākiem, gan skolotājiem, gan arī mazajiem skolēniem, kuri pat samocītā mācību procesa laikā nepārstāj sapņot kļūt par supervaroņiem un lidot kosmosā, kļūt par skolotājiem vai ārstiem, uzbūvēt pasaulē augstāko torni vai radīt vēl ko nebijušu.

FOTO: Publicitātes foto

Tā ir bērnu priekšrocība – fantazēt par to, kas būsi nākotnē. Un mūsu, pieaugušo, atbildība ir palīdzēt sapņus īstenot. Viens no paņēmieniem, kā to izdarīt, ir veidot uzkrājumu bērna nākotnes izglītības iegūšanai. Tas ļaus viņam izvēlēties sev tīkamāko karjeras ceļu, neapstājoties pie šķēršļa – naudas trūkuma.
 

Lai par studiju maksu nav jāuztraucas

Lai gan dzīvības apdrošināšanas uzkrājuma veidošanas mērķi var būt dažādi atkarībā no individuālajām vēlmēm un iespējām, viens no visbiežāk izvēlētajiem mērķiem ir uzkrājuma veidošana bērna nākotnei – izglītības iegūšanai. Latvijā ir divu veidu studiju vietas – valsts subsidētās un maksas. Tiem studentiem, kuriem ir valsts subsidētā studiju vieta, par augstākās izglītības ieguvi nav jāmaksā. Šīs vietas tiek piešķirtas, balstoties uz akadēmiskajiem rezultātiem, un ir pieejamas valsts augstskolās. Tiesa gan, arī privātās izglītības iestādes par augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem piedāvā samazinātu studiju maksu un pat stipendijas, taču šādu iespēju ir salīdzinoši maz.
 

Sadarbībā ar Norstat Latvija nupat veiktā Latvijas iedzīvotāju tiešsaistes aptauja par uzkrājumu veidošanas tendencēm liecina, ka daudzi vecāki diemžēl īsti neapzinās nedz to, ka valsts finansējums nebūt nepienākas visiem studējošajiem, nedz studiju reālās izmaksas. Lai gan 52% no aptaujātajiem atzina, ka veido kaut nelielus uzkrājumus (parasti skaidrā naudā vai bankas krājkontā), tikai katrs desmitais krāj ar nolūku palīdzēt bērniem nākotnē iegūt labu izglītību. Tas kontrastē ar kopējo visai augsto atbildības līmeni, proti, 48% no aptaujātajiem rūpes par bērnu labklājību nosauc kā vienu no galvenajiem motivējošajiem faktoriem, lai vispār sāktu veidot uzkrājumus.
 

Uzkrītošs ir vecāku zināšanu un savlaicīgas intereses trūkums. Gandrīz trešdaļa vecāku cer, ka viņu bērna studijas segs valsts budžeta līdzekļi. Katrs piektais no aptaujātajiem vecākiem uzskata, ka bakalaura studiju mācību maksas segšanai Latvijas augstskolās pietiek ar diviem līdz četriem tūkstošiem eiro. Tas neatbilst patiesajam studiju maksas līmenim. Rīgas augstākajās izglītības iestādēs maksa ir no četriem līdz padsmit tūkstošiem eiro par mācību gadu pieprasītākajās programmās. Turklāt studiju maksa laika gaitā var pieaugt tāpat, kā tas ir noticis līdz šim. Nav arī izslēgts, ka bērns pieaugot vēlēsies studēt ārzemēs, kur dažādās valstīs studiju maksas līmeņi ir ļoti atšķirīgi, bet parasti – krietni augstāki nekā Latvijā. Jāpiemin, ka mācību maksa nav vienīgie ar studijām saistītie izdevumi – īres maksa, uzturs un ikdienas nepieciešamības lietu izdevumi var veidot iespaidīgu summu arī gadījumā, ja studiju programmu apgūst  valsts apmaksātā budžeta grupā. Jo īpaši, ja jaunietis studē citā pilsētā.
 

Lai arī mācību maksas segšanai var ņemt aizdevumu, ar savlaicīgi veiktiem uzkrājumiem vecāki var nodrošināt, ka studiju kredīts jaunietim nebūs nepieciešams. Pēc studiju beigšanas tas jāatmaksā vairāku gadu garumā. Taču, uzsākot patstāvīgu dzīvi, jaunietim ir arī daudz citu vajadzību. Tāpēc studiju mērķiem savlaicīgi nodrošināts starta kapitāls ir vērtīgs vecāku ieguldījums. Svarīgi zināt, ka uzkrājumu vairāku tūkstošu eiro apmērā iespējams izveidot, ik mēnesi veltot tam salīdzinoši nelielus līdzekļus – sākot no 30 eiro.

ERGO aicina speciālā vietnē https://nakotnei.ergo.lv/lv iepazīties ar provizoriskajām izmaksām patlaban populārāko izglītības programmu apguvei un izrēķināt mēneša iemaksas apjomu atbilstoši bērna šī brīža izvēlētajai sapņu profesijai.

Līdz 31.10.2021. slēdzot ar ERGO līgumu un veicot pirmo iemaksu Uzkrājumā bērna nākotnei, vecāki dāvanā saņem 20 EUR dāvanu karti skolai nepieciešamo lietu un grāmatu iegādei grāmatnīcu tīklā.
 

Uzkrāj nākotnei, bet saņem vairāk jau tagad 

Ja dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu līgums tiek slēgts vismaz uz 10 gadiem, tad uzkrājuma veicējs var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā no veiktajām apdrošināšanas iemaksām, kas gada griezumā nepārsniedz 10% no bruto ienākumiem.

Gada beigās ir vērts aprēķināt, cik liela attiecīgajā gadā ir bijusi kopējā alga un sarēķināt, cik no tās ir 10%. Tad izvērtēt, cik lielas iemaksas ir veiktas dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu un cik vēl nepieciešams iemaksāt, lai sasniegtu maksimālo summu un tādējādi iegūtu maksimālo nodokļu atmaksu. Limits ir 4000 eiro, kas ir gana liela summa – lai tāda izveidotos, uzkrājumam ik mēnesi būtu jāatvēl 300 eiro. Protams, arī nodokļu atmaksa līdz ar to veido vērā ņemamus naudas līdzekļus. 
 

Vairāk uzzināt par nodokļu atvieglojumiem aicinām šeit.