Ekonomiste: karstā vasara veicinās cenu kāpumu nākotnē

Inflācija turpina turēties iepriekšējos mēnešos reģistrētajā līmenī – jūlijā gada griezumā reģistrēts kāpums 2.8% apmērā, bet, salīdzinot ar jūniju, vidējais cenu līmenis audzis par 0.4%, liecina Swedbank ekonomistes Lauras Orleānes izplatītā informācija.
Cenu kāpumu veicina arī darbaspēka trūkums.

FOTO: Shutterstock.com

Cenu kāpumu veicina arī darbaspēka trūkums.

Gada griezumā vislielāko nozīmi vidējā cenu līmeņa kāpumā spēlēja degvielas cenas (+17.8%). 

No pasaules naftas cenu kāpuma izrietēja kāpums arī gāzes cenās (+36.2%), kas vilka uz augšu ar mājokli saistītos tēriņus. 

Jāatzīmē, ka pieaugums gāzes tarifā atkarīgs ne tikai no pasaulē augošajām naftas cenām, bet arī ar pieaugumu sadales sistēmas operatora Gaso tarifos, kas saistīts ar pieaugošām investīcijām tīkla nodrošināšanā un atjaunošanā. Pieaugumam par iemeslu kalpo arī reģionāli faktori, piemēram, aukstāki laikapstākļi Eiropā ziemā un pavasarī, kas rezultējās augstākā patēriņā un zemā dabasgāzes līmenī Eiropas gāzes krātuvēs. Savu lomu vidējā cenu līmeņa augšupejai jūlijā spēlēja arī pārtikas preču un bezalkoholisko dzērienu kategorija (+1.3%) un apģērbi un apavi (+2.8%).
Augošās naftas cenas pasaulē ietekmē ne tikai gāzes tarifus – augustā un septembrī sagaidāms pieaugums maksājumos par siltumu, kā arī jau manāms kāpums elektrības rēķiniem. Pēdējā mēneša laikā pasaules naftas cenas piedzīvojušas svārstības. Tas skaidrojams ar koronavīrusa delta varianta izplatību, kas veicina bažas par pasaules ekonomiku atkopšanās straujumu un turpmāku naftas pieprasījuma pieaugumu. 

Tuvākajos mēnešos, visticamāk, gaidāms pieaugums arī pārtikas preču cenās. Šīs vasaras karstais un sausais laiks negatīvi ietekmējis daudzu augļu, dārzeņu, ogu, kā arī graudu ražas. 

Reklāma
Reklāma

Liela daļa produkcijas nogatavojusies ātrāk un vienlaicīgi, liekot noteikt prioritātes ražas novākšanas secībai. Karstais laiks nav vienīgais, kas ietekmē kritumu ražu apjomā – atsevišķos gadījumos trūkst arī darbaspēka ražas novākšanai, kā rezultātā daļa no produkcijas var palikt uz lauka.  Tas, visticamāk, paaugstinās ne tikai svaigās produkcijas cenas, bet arī visām saistītajām precēm – sulām, ievārījumiem u.c.
Swedbank Latvija prognozē, ka 2021. gadā kopumā inflācija būs virs 2%, kamēr 2022. gadā patēriņa cenu līmeņa kāpums sasniegs 3%.