Bērni slīkst klusējot. No bērna plunčāšanās ūdenī līdz nelaimei ir vien dažas sekundes

Neskatoties uz valsts drošības dienestu ikgadējiem brīdinājumiem, līdz ar vasaras sezonas iestāšanos, joprojām tiek saņemti izsaukumi, kuros dienesta darbinieki cīnās par slīkstošu bērnu dzīvību.

FOTO: Publicitātes foto

Vecākiem ir jāņem vērā, ka arī vannas istaba ir telpa, kurā bērns var sastapties ar ūdens riskiem.

Statistika  liecina, ka pērn noslīkuši 10 nepilngadīgie, tostarp, vairāki pavisam mazi bērni. Slīkšana ir viens no izplatītākajiem ārējiem nāves cēloņiem visās vecuma grupās ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, taču īpaši satraucošs ir fakts, ka to starpā ir mazi bērni, kas nokļuvuši zem ūdens, būdami bez vecāku uzraudzības vai uz kuru slīkšanu pieaugušie nav reaģējuši, jo neatpazinuši slīkšanas pazīmes.
 

“Slīkšanas brīdī visi bērna elpošanas sistēmas centieni ir vērsti uz skābekļa ieelpošanu, tāpēc nelaimes brīdī bērns neizdveš kliedzienus. Tāpat, tā vietā, lai vicinātu rokas, bērns mēģina ar tām “izstumt” ūdeni, kas no malas var izskatīties kā plunčāšanās. Bērnam, kas neprot peldēt, bezpalīdzīgi nonākot ūdenī, var pietikt vien 30 sekunžu laika, lai pakļautu sevi pamatīgām briesmām un iespējamai nelaimei,” stāsta Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.
 

Piemājas ūdenstilpnes

1 – 4 gadus vecu bērnu dzīvībai bīstams ir pat 20 centimetru dziļums, tādēļ mazus bērnus ir kategoriski aizliegts atstāt vienus atklātu ūdenstilpņu tuvumā. Ja mājas teritorijā ir aka, dīķis vai upe, to ir nepieciešams nožogot, lai bērns pats tam netiek klāt, savukārt, ja sētā ir ierīkots peldbaseins, tas, kad netiek izmantots, ir jāpārklāj ar nojumi, lai bērns tam nevarētu patstāvīgi piekļūt. Piepūšamos baseinus un vannas, kas nereti tiek lietotas, lai karstā laikā mazina svelmi, ir ieteicams turēt piepildītus ar ūdeni tikai līdz brīdim, kad plunčāšanās ir beigusies. Lai mazinātu risku, ka bērns mēģinās, pietuvoties ūdenstilpnēm, ir jāpārliecinās, ka apkārtnē nav palikušas bērna spēļmantas vai kādi citi bērna uzmanību piesaistoši objekti.

 

Ne mazāk svarīgs veids, kā izvairīties no slīkšanas draudiem, ir apmācīt bērnu peldēšanas prasmēm.  


 

Reklāma
Reklāma

Droša vannošanās

Vecākiem ir jāņem vērā, ka arī vannas istaba ir telpa, kurā bērns var sastapties ar ūdens riskiem. It īpaši vasarā, kad vannošanās notiek biežāk, vecākiem ir jāatceras, ka vannā bērnu nedrīkst atstāt vienu pat uz īsu brīdi, piemēram, aizejot pakaļ dvielim. Vanna ir bīstama, jo bērns var piecelties, paslīdēt, nokrist un aizrīties ar ūdeni. Blakus vannai un vannas iekšpusē ir jāuzliek īpaši paklāji, lai neslīdētu peldēšanās laikā un pēc tās un mazinātos risks, ka neuzmanības kustības rezultātā bērns var nonākt zem ūdens.
 

Ne mazāk svarīgs veids, kā izvairīties no slīkšanas draudiem, ir apmācīt bērnu peldēšanas prasmēm. Ar kuru vecumu sākt apmācības, vecāki lemj paši, taču ir ieteicams sākt no pašas mazotnes, tiklīdz bērns ir fiziski nobriedis – aptuveni 2 – 3 gadu vecumā. 

 

Pirmās prasmes bērns iegūst parastā mājas vannā. Kad mazulim vanna kļūst par mazu un viņš ir ieguvis sākotnējās prasmes – kustināt rokas un kājas ūdenī, vecāki ir aicināti doties uz baseinu. Peldēšanas prasmēs apmācīt var patstāvīgi, taču tehniski labāk apmācīs profesionāls peldēšanas instruktors. 

Gjensidige Latvija atgādina, ka bērna drošības nolūkos, vecākiem tāpat ir rūpīgi jāizvērtē, kā atbildībā atstāt savu bērnu. Ir svarīgi, lai pieskatītājs krīzes situācijā spētu glābt bērnu no nelaimes, tādēļ ir jāizvērtē, vai bērnu ūdenstilpņu tuvumā ir droši atstāt bērnu, piemēram, ar vecāko brāli vai māsu, vecvecākiem vai aukli.