EM rosina atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem atļaut strādāt no 22.februāra

Ekonomikas ministrija (EM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās nedēļas, 22.februāra.

FOTO: Pexels.com

Vēl mazliet jāpaciešas, kad atkal varēs lepoties ar skaistiem nadziņiem.

EM otrdien informēs par drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

Ņemot to vērā, EM rosina ar 22.februāri atļaut atsākt darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku.

 

Tādējādi no 22.februāra darbību varētu atsākt tādi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kā pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža), ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde.
 

Savukārt no 8.marta darbību varētu atsākt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā un mikropigmentācijas pakalpojumu sniedzēji.
 

Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājoši pakalpojumus klātienē varētu atsākt sniegt, ja tiks ievērotas epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.

Reklāma
Reklāma

 

Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība - 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
 

No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.

Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro