Šogad finanšu situācija pasliktinājusies gandrīz pusei mājsaimniecību Latvijā

2020. gads nesis pamatīgas izmaiņas katrā ģimenē, vīrusam ievērojami satricinot ierasto ikdienu un ietekmējot dažādas dzīves jomas – darbu, iepirkšanos, atpūtu, finanšu plānošanu, socializēšanos, pārvietošanos u. c.

FOTO: Shutterstock.com

Pēdējos 12 mēnešos iedzīvotājiem biežāk nekā iepriekš nācies ķerties klāt saviem uzkrājumiem.

Swedbank Finanšu institūta pētījuma1 dati liecina, ka šo notikumu sekas jau šobrīd izjūt ne mazums iedzīvotāju: pēdējo 12 mēnešu laikā 42% aptaujāto izjutuši savas mājsaimniecības finanšu situācijas pasliktināšanos, turklāt 14% norāda, ka tā pasliktinājusies būtiski. 

Kā rāda pētījuma rezultāti, tikpat liela sabiedrības daļa (42%) vērtē, ka šogad finansiālā situācija palikusi nemainīga, un tikai 14% aptaujāto norāda, ka pēdējo 12 mēnešu laikā mājsaimniecības finansiālā situācija ir uzlabojusies. Kopumā iedzīvotāji aizvadītā gada notikumus un to ietekmi uz personīgo maciņu novērtējuši ar spēcīgāko negatīvo vērtējumu kopš 2013. gada, jo šoreiz negatīvajam sentimentam nav līdzvērtīga pozitīva vērtējuma, kas neitralizētu nepatīkamo pieredzi. Pozitīvs vērtējums drīzāk novērojams tādās respondentu grupās, kam ir augstākā izglītība, vidēji augsti vai augsti ienākumi, kuri ir nodarbināti publiskajā sektorā un vecumā līdz 34 gadiem. 

“Izmaiņas redzamas gan statistikas datos, gan pašu iedzīvotāju sajūtās un vērtējumā par to, kāds bijis 2020. gads no finanšu perspektīvas. Lai arī vidējā darba alga joprojām saglabā augšupejošu tendenci, tam pretī novērojams nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara kritums, turklāt eksperti brīdinājuši, ka vīrusa patieso ietekmi uz darba tirgu sajutīsim ar laika nobīdi,” komentē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Vērtējot atsevišķu faktoru ietekmi, kam bijusi spēcīgākā ietekme uz ģimenes maciņu, iedzīvotāji, līdzīgi kā citus gadus, norāda, ka lielu daļu ienākumu 2020. gadā nācies izdot par pārtiku un mājokli – šīs pozīcijas joprojām atrodamas topa augšgalā, kaut arī šogad tēriņu slogs bijis nedaudz mazāks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Zīmīgi, ka 50% mājsaimniecību negatīvas pārmaiņas finanšu situācijā nesis Covid-19, radot neparedzētus tēriņus un sarežģījumus naudas lietās. Iedzīvotāju vērtējumā būtiski bijuši arī tēriņi par veselību. Savukārt mazāk nekā citus gadus 2020. gadā ģimenes atvēlējušas transporta izdevumiem, kas skaidrojams gan ar degvielas cenu kritumu, gan ar ierobežotajām pārvietošanās iespējām, darbu un mācībām no mājām. Tāpat sabiedrība neitrāli vērtē nodokļu izmaiņu ietekmi uz savām finansēm un saredz mazāku tēriņu pieaugumu valsts likumdošanas izmaiņu rezultātā (akcīzes preces, valsts un pašvaldību pakalpojumu izmaksas utt.).

Reklāma
Reklāma

Lai arī statistikas dati norāda uz aizvien jauniem mājsaimniecību uzkrājumu rekordiem, aptaujas rezultātos novērojama tendence, ka pēdējos 12 mēnešos iedzīvotājiem biežāk nekā iepriekš nācies ķerties klāt saviem uzkrājumiem, un 46% aptaujāto uzkrājumu apmērs samazinājies. 42% respondentu atzīst, ka mājsaimniecībā samazinājušies kopējie ienākumi, bet katra trešā ģimene norāda uz grūtībām mēneša beigās “savilkt galus” un bažām par savu līdzšinējo darbavietu. 

Domājot par to, kādas vēsmas finanšu jomā mājsaimniecībām nesīs jaunais gads, vien retais saglabā optimismu: 38% sagaida, ka finanšu situācija pasliktināsies, 26% prognozē nemainīgumu, bet pozitīvu prognozi izsaka tikai 16% Latvijas iedzīvotāju. Līdz ar to arī šajā ziņā vērojams spēcīgākais negatīvais vērtējums kopš 2013. gada. Tomēr, ja salīdzina šī gada novērtējumu ar nākotnes prognozēm, tās ir optimistiskākas. Tajā pašā laikā tie, kam 2020. gads naudas ziņā bijis grūts un pilns izaicinājumu, arī uz turpmākajiem 12 mēnešiem krietni biežāk skatās bažīgi, drīzāk prognozējot, ka situācija pasliktināsies vēl vairāk.

“Līdzšinējā notikumu attīstība ar vīrusa izplatību un tā atstātajām sekām gan uz valsts ekonomiku, gan uz iedzīvotāju personīgajām finansēm likumsakarīgi arī nākotnē liek skatīties piesardzīgi. Līdzīga situācija valda arī citviet pasaulē. Pētījuma dati pierāda, ka valsts mēroga atbalsts jo īpaši nepieciešams tiem, kam jau šo gadu nākas noslēgt ar pamatīgu robu budžetā. Apstākļos, kad vairākas nozares saskaras ar krasu darbības ierobežošanu un ienākumu kritumu, iedzīvotājiem pašu spēkiem atgūties no finanšu satricinājumiem ir un būs īpaši izaicinoši. Nenoliedzami, krīzes brīžos pārdomātai rīcībai un budžeta plānošanai ir būtiska nozīme, turklāt tam jāpievēršas jau savlaicīgi, lai “kritienu” brīžos ir pašu izveidots “drošības spilvens”, kas to palīdz mīkstināt,” rezumē E. Kropa.