Izjūtot saslimšanas simptomus, katrs otrais strādājošais turpina doties uz darbu
Jaunākie Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati liecina, ka trešdaļa Covid-19 inficēšanās gadījumi saistīti ar vīrusa izplatību darba kolektīvos.
Veselības tehnoloģiju uzņēmuma Viveo Health veiktajā pētījumā
secināts, ka vairāk nekā puse Latvijas strādājošo (56%),
konstatējot saslimšanas simptomus, turpinājuši darbu. Teju visi jeb
94% uzskata, ka darba devējiem būtu jāizstrādā un jāievieš skaidrs
rīcības plāns situācijām, kad personālam novērojamas saslimšanas
pazīmes.
43% darbinieku darbavietā izjutuši bailes no inficēšanās ar
Covid-19
Pētījums par veselības aprūpi Latvijā* atklāj, ka 79% respondentu
izjūt nepatiku, ja darbavietā ierodas kolēģis, kuram novērojamas
saslimšanas pazīmes - iesnas, klepus, temperatūra, u.tml. Turpretī
teju katrs otrais darbinieks, konstatējot iepriekš minētos
simptomus, mēdz turpināt veikt darba pienākumus jeb veic
“slimstrādi”.
“Slimstrāde ir relatīvi jauns jēdziens, taču Latvijas darbavietās
novērojams izsenis un gana bieži. Prakse doties uz darbu,
neraugoties uz saslimšanas simptomiem, ir slikts ieradums, kam
esošajā Covid-19 izplatības situācijā jāpievērš īpaša uzmanība,”
saka Viveo Health Latvija vadītājs Normunds Kravalis, papildinot:
“43% respondentu atzīst, ka darbavietā pēdējo 6 mēnešu laikā
izjutuši inficēšanās risku. To noteikti pastiprina arī sabiedrībā
pastāvošā tradīcija turpināt strādāt slimam un pieņemt par normālu,
ka arī kolēģi to dara.”
Ģimenes ārsta apmeklējumam nepieciešamas 2 - 3
stundas
Pētījums liecina, ka ģimenes ārsta apmeklējums darba dienā,
ieskaitot laiku turpceļā, gaidīšanu rindā, ārsta konsultāciju un
laiku atpakaļceļā, pusei Latvijas iedzīvotāju aizņem 2 - 3 stundas,
5% gadījumu – 4 - 5 stundas, taču 3% ģimenes ārsta vizītei tērē pat
vairāk nekā 5 stundas. Tajā pašā laikā piektdaļa darba devēju
neatbalsta ārsta apmeklējumu darba laikā.
“Izjūtot agrīnus saaukstēšanās simptomus, vēlamais solis būtu
sazināties ar ģimenes ārstu, lai konsultētos par ieteicamo rīcību.
Pretējā gadījumā darbinieks pakļauj sevi smagākai slimības norisei,
turklāt saaukstēšanās simptomus var "nodot" arī pārējiem kolēģiem,”
iesaka N. Kravalis.
“Tā kā katra ceturtā iedzīvotāja ģimenes ārsts neatrodas pilsētā,
kurā viņš strādā un daļai darba ņēmēju nav iespējas apmeklēt ārstu
darba laikā, tad attālinātas ārsta konsultācijas risinājums kļūst
arvien aktuālāks. Turklāt šobrīd attālinātas kompetentu medicīnas
speciālistu konsultācijas pieejamas arī brīvdienās,” pamato N.
Kravalis.
Igaunijā attālinātas ārsta konsultācijas izmanto jau 3
gadus
“Igaunijas pieredze rāda, ka attālināto konsultāciju risinājums
būtiski samazina ārsta apmeklējumam veltīto laiku. Attālināts
risinājums un savlaicīga piekļuve ārstam ļauj ietaupīt ne tikai
līdzekļus un samazināt slimošanas ilgumu, bet arī novērš infekcijas
izplatīšanās risku un rada darbiniekiem drošības sajūtu,” uzsver N.
Kravalis.
Arī 94% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka darba devējiem būtu
jāizstrādā un jāievieš skaidrs rīcības plāns situācijām, kad
personālam novērojamas saslimšanas pazīmes. Respondenti kā būtisku
faktoru izceļ arī drošu darba vidi. Turklāt 89% min vēlmi saņemt
profesionālas konsultācijas par veselības drošību
Covid-19 vīrusa izplatības laikā.