Kāpēc sportojot ir tik liels risks inficēties ar Covid-19?

SPKC atklāja, ka ar sportu un sporta veidiem līdz šim bijuši saistīti vairāki inficēšanās gadījumi, tostarp arī plaša mēroga uzliesmojums sakarā ar Daugavpils ledus halli un hokeja komandu.

"Grupas sporta veidos arī nereti notiek sacensības, kas norisinās starp dažādu pilsētu vai reģionu sportistiem, tādējādi novedot pie dažādu sociālo burbuļu krustošanās," piebilda centra pārstāve.

Vienlaikus SPKC norāda, ka iekštelpās ir paaugstināts inficēšanās risks. Atsevišķi līdz šim atklātie Covid-19 gadījumi tostarp bijuši saistīti ar sporta klubiem. Centrā skaidro, inficēšanās riski primāri parādās nevis sportošanā kā tādā, bet gan saistībā ar šaurajām telpām, kas neizbēgami iet pakārtoti iekštelpu sportošanai.

Tādās telpās kā garderobēs, ģērbtuvēs un dušās inficēšanās risks ir augstāks, kamēr vienlaikus šajās telpās var krustoties dažādas cilvēku plūsmas, rezumēja SPKC. Šajā kontekstā centrā arī atzīmē, ka iekštelpu sportistiem jebkurā gadījumā ir jāiziet caur garderobei vai citām šaurām telpām. Vienlaikus riskus rada fakts, ka, piemēram, pārģērbjoties, personai ģērbtuvē ir jāuzturas nosacītu laika ilgumu.

Tāpat centra pārstāve norādīja, ka sakarā Covid-19 gadījumiem hokeja klubā Rīgas "Dinamo" un tā dalību Kontinentālajā hokeja līgā, ir jāsaprot, ka "viņi iet pēc saviem protokoliem un viņiem ir riska komandas". Līdz ar to uz šiem Covid-19 gadījumiem būtu jāraugās atsevišķi.

Centrā skaidro, ka sportistu ierobežojumi ir līdzīgi kā tie, kas ir ieviesti attiecībā uz amatiermākslu, kur arī atsevišķos gadījumos vērojams, ka dažādi sociālie burbuļi krustojas caur kopīgiem pasākumiem.

Amatiermākslas un komandu sporta veidu kontekstā inficēšanās risks nav tikai saistīts ar pašu aktivitāti, proti, sportošanu vai dziedāšanu, bet arī ar jebkādiem kopīgiem pasākumiem, kas var notikt pirms vai pēc aktivitātes. Tas arī iet kopsolī ar attiecīgo amatpersonu un speciālistu pausto, ka ierobežojumi ir tēmēti tieši uz sociālo burbuļu jeb atsevišķi cilvēku plūsmu norobežošanu un sadzīvisko dzīvi kopumā, uzsvēra Arāja.

Kā norādīja SPKC, līdz šim tika manīts, ka pēc vasaras iedzīvotāji nav ievērojuši noteiktos drošības pasākumus - distancēšanos un dezinfekciju - gana apzinīgi. "Bija gadījumi, kad inficēti cilvēki ar simptomiem devās uz pasākumiem vai rīkoja tos," piebilda Arāja.

Tāpat centrā pauda, ka epidemioloģiskās drošības pasākumus var attiecināt uz, piemēram, darbu vai mācībām, bet to, ko persona dara savā brīvajā laikā, ir daudz grūtāk nokontrolēt. Līdz ar to arī racionāls solis bijis ierobežojumu attiecināšana tieši uz sadzīvi un cilvēku plūsmu nošķiršanu ārpus darbavietām un skolām, uzskata SPKC.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā 5,1% gadījumu personas ar Covid-19 inficējušās sporta nodarbībās.