Priesteris Mediņš komentējis Bruknas lietu

Preses konferencē prāvests stāstīja, ka medijos izskanējušas ziņas, ka jaunieši pametuši Bruknas muižu lielā steigā, pat pametot darba rīkus uz lauka, tomēr situācija esot bijusi pavisam citādāka. Uz lauka esot strādājusi kāda no kopienas loceklēm gados, kura ieraugot tuvojošos mediju automašīnu, nometa pagalmā gan grābekli, gan kapli un palīda zem grīdas, kupolā.

"Viņa kā garīgs cilvēks nobijās un noslēpās," teica Mediņš, vienlaikus izsmejot, ka šis gadījums esot pavērsts tā it kā visi uz lauka strādājošie būtu nometuši instrumentus un skrējuši prom.

Pēc viņa paustā, kāds tētis esot izdomājis konstatētos pārkāpumus, lai atriebtos par to, ka no Bruknas tika "izmests" viņa bērns, tāpēc šis incidents ir sācies.

Prāvests norādīja, ka Bruknas muižā dzīvojošajiem jāievēro ļoti stingri noteikumi un liela disciplīna, tomēr, ja viņus tas neapmierina, viņi jebkurā brīdī drīkst kopienu pamest. Tāpat viņš norādīja, ka šī esot pirmā sūdzība par "Kalna Svētību kopienu".

Mediņš teica, ka ir pateicīgs Dievam, ka viss noticis tā, kā ir noticis, un uzskata, ka šī ir "fantastiska reklāma" priekš viņa un viņa pārstāvētās kopienas. "Es šajās dienās esmu pilns ar mieru, jo daudzi Latvijā mani nepazīst," apgalvoja prāvests, uzsverot, ka viņš nebaidās no nāves. "Kaut šodien varat mani piesist krustā. Varat notiesāt, apsūdzēt un es to pieņemšu ar lielu mīlestību, jo es negribu būt patiesāks, kā Dievs," norādīja Mediņš.

Tāpat viņš apgalvoja, ka neredz iemeslu sevi attaisnot, jo apsūdzības neesot nedz izmeklētas, nedz noskaidrotas, bet viņš sabiedrības acīs jau esot "baigā cūka", un to viņš pieņemot ar "lielu mīlestību".

"Tas mani padara garīgi līdzīgu Jēzum, un es ar to lepojos. Es nebaidos no cietuma un nomelnojumiem, jo dzīve mani ir rūdījusi. Zinu, ka šis notikums ir fantastiska pieredze būt par liecību, sevišķi šodien, kad apzināmies, cik šo krimināli tizlo jauniešu priekšā esam vāji," izteicās prāvests. Tāpat savā runā viņš minēja, ka "tizlie vecāki sava mazā pirdiena priekšā neko nevarēja izdarīt", tāpēc bija spiesti lūgt palīdzību šai kopienai.

Prāvests apgalvoja, ka pēdējās pārbaudēs valsts institūcijas neesot pamanījušas, un izlikās neredzam vairākas labas lietas. "Viņiem vajadzēja sensāciju, bet es par to priecājos," teica kopienas vadītājs.

Mediņš stāstīja, ka apsūdzības par 13 stundu darba dienu un nepieejamu ūdeni esot meli. Viņš skaidroja, ka tie, kuri dodas strādāt uz lauka, katru rītu paņem ūdens burkas. "Ja kāds mazais tizlenis nav aiz slinkuma to ūdeni paņēmis, piedodiet," pauda prāvests.

Tāpat fakts, ka muižā netiek sniegta medicīniskā palīdzība esot apmelojums. Viņš stāstīja, ka Bruknā ieradās gados vecāka sieviete, kuru atveda pēc ilga alkohola lietošanas perioda, un viņai sākusies epilepsijas lēkme. "Mēs nesaucām "ātro palīdzību", bet ļāvām viņai pārvarēt šos krampjus," teica Mediņš. Viņš arī norādīja, ka viņa darbība, sevišķi pēdējo gadu laikā, esot sākusi sabiedrību kaitināt, jo viņš nebaidās teikt, ko domā par vecāku pienākumiem.

Komentējot bērnu sodīšanu, viņš vaicāja, vai tie, kuri tam tic, ir jocīgi. "Tas ir stāsts, ka katram ir savs darbs, ko jāpaveic. Es to varu izdarīt 15 minūtēs, divās stundās, vai darīt to visu dienu un neko neizdarīt. Bet mums ir taisnīguma princips - mēs beigsim dienu, kad visi būs pabeiguši prasīto. Kas šeit nepareizs? Sevišķi, ja visi to darām kopā, nevis tikai bērni," apgalvoja Mediņš.

Vienlaikus prāvests skaidroja, ka trešdienās un piektdienās kopienā tiekot ievērot gavēnis - dienas, kurās nelieto gaļu. "Vai bērnus jāsargā un nav jāmāca, ko nozīmē atturība?" komentēja Mediņš.

Viņš apgalvoja, ka pieņem šo aizrādījumu un respektē to, ka pusaudži tur vairs nedzīvošot. "Lai Dievs man dod spēku pateikt vecākiem nē, kuri vēlēsies savus bērnus atvest uz šejieni, kamēr valsts institūcijas nepiedāvās kaut ko tikpat skaistu, kas ir Brukna," pauda Mediņš.

Viņš arī uzsvēra, ka nav vienaldzīgs par to, kas notiek. Viņam ļoti sāpot sirds, par to, ka visi uz "šī fona" gribot izskatīties ļoti pareizi, vienlaikus upurējot šos pusaudžus. "Mūsu sabiedrības problēma ir tā, ka varam "di**t" cik gribam, bet mums nav ko pretī piedāvāt," teica Mediņš.

"Bruknas kopiena neesmu es. Mēs esam 300 cilvēki, līdz ar to man ļoti sāpēja šis laiks, jo tas neskar mani, bet 300 cilvēkus, kas pieder šai kopienai, dzīvo šajā kopienā un strādā šeit. Mēs visu darām kopā - mostamies, ēdam, strādājam, lūdzamies, izdzīvojam dzīvi. Pats svarīgākais, esot šeit ir tas, kas mēs visu darām kopā," uzsvēra prāvests.

Preses konferencē Mediņš paziņoja, ka pauž nožēlu par izveidojušos situāciju, un uzņemas morālu atbildību par šaubu ēnām, ne tik daudz pret kopienu, kā pret katoļu baznīcu. Tāpat viņš atzīmēja, ka katoļu baznīcai ar šiem notikumiem nav nekā kopīga, izņemot tas, ka tā ir prāvestam ļāvusi veikt šo sociālo un garīgo aprūpes darbu.