Tūkstošu iemaksa kontā var beigties nelāgi

Bankas taisnojas, ka to pieprasa darīt likumdošana saistībā ar iespējamo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumi.
 

Pārdeva automašīnu
Andris piedzīvotajā ar visai niknu ierakstu dalījās Facebook. Jūlija sākumā viņš pārdeva savu automašīnu par 5600 eiro, pircējs samaksāja skaidrā naudā, un Andris pēc dažām dienām to ieskaitīja savā kontā.

“Mēneša vidū man jāmaksā par kanalizācijas darbiem, un es mēģinu veikt pārskaitījumu, bet SEB internetbankā paziņo, ka mēneša limits ir izsmelts. Kad izdodas ar banku sakomunicēt, man paskaidro, ka ir veikta iemaksa skaidrā naudā un man ir jāuzraksta iesniegums par šīs naudas izcelsmi. Sakostiem zobiem uzrakstu, un man paziņo, ka trīs dienu laikā mans jautājums tiks izskatīts,” vēsta Andris.

Viņš uzskaitījis sešus punktus, kas derdzas šajā situācijā:

“1. Apriori es tieku uzskatīts par krāpnieku.

2. Man ir pašam jāpierāda, ka neesmu krāpnieks.

3. Man vienkārši tiek liegtas tiesības rīkoties ar savu naudu.

4. Man jāgaida, kad SEB labpatiksies izskatīt manu iesniegumu, vai viņi to atzīs par labu esam un visžēlīgi atļaus ar naudu rīkoties.

5. Man jāskaidro darbu veicējam, ka mana nauda ir iesaldēta un es nevarēšu apmaksāt rēķinu.

6. Visa šī situācija, manuprāt, ir pazemojoša un degradējoša. Lai kāds man vēl te stāsta par jauno, skaisto pasauli ar bezskaidras naudas norēķiniem un totālu banku kontroli pār maniem līdzekļiem. Būtu vienkārši maksājis skaidrā naudā, nekā tāda nebūtu.”

Atvaļinājums sākas ar bloķētu kontu
Ar līdzīgu stāstu dalījusies arī kāda neliela uzņēmuma īpašniece, kura bija ieskaitījusi bankas kontā 4000 eiro un samaksājusi par automašīnas pirkumu. Viņa nebija pamanījusi kopējā bankas sarakstē ievietoto vēstuli ar jautājumu un palaidusi garām arī īsziņu telefonā – rezultātā pirmajā atvaļinājuma dienā Swedbank nobloķēja bankas kontu.

Viņa jautā: “Es saprotu, ka bankām ir savi noteikumi, bet… Es esmu apzinīga kliente 25 gadus, kuru laikā bankas darbinieki man vismaz pāris reizes mēnesī regulāri ir zvanījuši ar dažādiem piedāvājumiem. Un tagad situācijā, kurā man var būt nepatīkamas sekas, viņi to nevar izdarīt, un es degvielas uzpildes stacijā pēc uzpildīšanās vienkārši palieku uz pauzes. Un ja nu cilvēks ir, piemēram, slimnīcā vai objektīvi netiek pie tās sarakstes, ko tad?”

Bankām jāpilda likumi
SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika Kas Jauns Avīzei stāsta, ka banku rīcību šobrīd diktē FKTK izstrādātie Klientu izpētes, klientu padziļinātās izpētes un skaitliskā riska novērtējuma sistēmas izveides normatīvie noteikumi Nr. 135.

Tajos noteikts, ka bankai jāprasa skaidrojums par jebkuru konkrētajam klientam netipisku rīcību vai summu, kas atšķiras no parastās naudas aprites. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums dod bankai noteiktas tiesības.

“Mums ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un viņiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesā labuma guvējiem, darījumiem, finansiālo stāvokli, kā arī naudas vai citu līdzekļu avotiem,” norāda Mennika.

Tas, ka neizlasīja, nav arguments
Swedbank mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, komentējot situāciju par nebrīdināšanu, saka: “Jebkurā gadījumā rakstisks brīdinājums internetbankas sarakstē ir uzskatāms par visdrošāko saziņas formu, un banka to vienmēr uzskatīs par primāro. Tas, ka klients šo saraksti nav izlasījis, nav vērā ņemams arguments, tomēr arī šādā situācijā bankas darbinieki darīs visu, lai situāciju atrisinātu maksimāli ātrā laikā.”

Arī Krops skaidro, ka bankai ir tiesības pieprasīt visu iespējamo informāciju, tostarp arī par darījumiem ar citu banku vai klientam piederoša uzņēmuma saimniecisko darbību.

Banku pārstāvji atzīst, ka šobrīd visbiežāk nākas pievērst uzmanību tieši darbībām ar skaidru naudu, jo arī FKTK noteikumos tam veltīta liela uzmanība.

Riska zonā politiķi un ieroču tirgotāji
Minētie noteikumi ir saistoši visām iestādēm, kas rīkojas ar iedzīvotāju naudas līdzekļiem – sākot ar bankām un beidzot ar apdrošinātājiem un pensiju fondiem. Tajos patiešām ļoti sīki un konkrēti aprakstīts, kādās situācijas jāveic klienta padziļināta izpēte, arī kāda rakstura informāciju bankām ir pienākums un tiesības pieprasīt.

Visinteresantākā noteikumu daļa ir trīs pielikumi. Pirmais uzskaita risku paaugstinošos faktorus, kuriem iestājoties piemērojama klientu padziļināta automātiska izpēte. Tabulas veidā te apkopotas tās darbības jomas un veidi, kurās nodarbinātie automātiski ir riska zonā – sākot no azartspēļu organizētājiem un beidzot ar juvelierizstrādājumu tirgotājiem. Riska grupā ir arī politiski nozīmīgās personas un viņu ģimenes locekļi, un turpat blakus arī ieroču un munīcijas tirgotāji.

Pārāk daudz seifu
Otrajā pielikumā tāpat tabulas veidā uzskaitīti risku paaugstinošie faktori, kuriem iestājoties veicama klienta padziļināta pārbaude. Tādu pavisam ir 108 (!) – sākot ar pārāk lielu maksājumu karšu skaitu un beidzot ar vairāku seifu izmantošanu. Jebkuram jārēķinās, ka banka jau ir noteikusi katra klienta darījumu robežlielumu un, ja kāds no tiem pēkšņi pārsniegs parasto līmeni par 30%, bet ne mazāk kā 1000 eiro, banka jums uzdos jautājumus.

Trešais pielikums uzskaita faktorus, kurus var uzskatīt par risku pazeminošiem, un tādu ir tikai deviņpadsmit – piemēram, ja esat uzņēmējs, kurš tirgo ātri bojājošos produktus tikai iekšzemes tirgū vai preces ar zemu pievienoto vērtību.

Ņemot vērā, ka likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, Kas Jauns Avīze visiem, kam ir jebkādas darīšanas ar bankām vai citām finanšu iestādēm, iesaka rūpīgi izlasīt FKTK noteikumus Nr. 135 – iespējams, tas ļaus izvairīties no negaidītām nepatikšanām.

Tiesa gan, paliek jautājums, vai šie stingrie noteikumi nepamudinās iespēju robežās savstarpējos norēķinos izmantot tikai skaidru naudu, neiesaistot šajos darījumos banku.