Infektologs: Nelieli atvieglojumi varētu būt kādās grupās, bet jāsaprot, ka distancēšanās princips saglabāsies

Vīrusu izskaust varēs tikai ar vakcīnu, taču tā mūs varētu sasniegt vien aptuveni pēc gada. Latvijā šobrīd varam justies salīdzinoši droši, bet atslābt nedrīkst – jāturpina distancēties un jāsaprot, ka daudzi ierobežojumi ir uz palikšanu.

Raksturojot situāciju ar koronavīrusa izplatību Latvijā, infektologs Uga Dumpis secina – zināmā mērā stāvam uz vietas, kas varbūt nav slikti. Kontrolējam infekciju. Ja nekontrolētu, tai būtu strauji jāpieaug, kas līdz šim nav noticis.

“Nelieli atvieglojumi varētu būt kādās grupās, bet jāsaprot, ka distancēšanās princips saglabāsies, darbs no mājām saglabāsies. Diez vai mūs sagaida lielas izmaiņas mūsu dzīvē. Neiet tik labi, infekciju daudzums nesamazinās, jādzīvo būs ļoti līdzīgi, kā tagad. Skaidrs, ka nekādas Jāņu svinēšanas 11.novembra krastmalā nebūs, to es varu droši pateikt,” norāda Dumpis.

Tas, ka vīruss izdzīvo, ir viena lieta. Viņš tur ir krietni mazāk pēc vienas dienas.

Vēl aizvien iedzīvotāji izmanto dīvainas metodes, kas patiesībā nemaz nepalīdz izvairīties no saslimšanas. Cimdu lietošana ir viena no tām, uzsver infektologs. Veikalos, sabiedriskās vietās cimdus nav vērts vilkt. Rokas jāmazgā ar ziepēm un 70% spirta šķīdumu, zemākas koncentrācijas alkoholu roku dezinfekcijai izmantot nav jēgas.

Jaunu pētījumu par to, cik ilgi vīruss izdzīvo uz virsmām, pagaidām nav. Atkarībā no materiāla vīruss izdzīvo vienu līdz trīs dienas.

“Bet koncentrācija samazinās! Tas, ka vīruss izdzīvo, ir viena lieta. Viņš tur ir krietni mazāk pēc vienas dienas. Šo virsmu jautājums ir aktuāls reanimācijas nodaļā, vai tur, kur ir ļoti daudz cilvēku. Mazliet ir pārspīlētas šīs sadzīves virsmu jautājums,” bilst Dumpis.

Zinātnieki aizvien nav izpratuši vairākas dīvainības. Tā piemēram, pat ciešā ģimenes lokā vienam cilvēkam vīruss pielīp, citam – ne.

“Jā, mēs to redzam ļoti bieži, ka ģimenes locekļi nemaz nesaslimst. Un ir pārbaudīti eksperimentālā kārtā uz antivielām, vīruss tiek meklēts, un nesaslimst! Tā nav, ka visi ģimenes locekļi saslimst. Protams, tā ir pilienveida infekcija, bet tā nav, ka visa ģimene slima. Kāpēc? Grūti pateikt,” saka Dumpis.

Mazāk stresot, vairāk kustēties svaigā gaisā, neaizmirstot par distancēšanos, ir galvenā recepte, kā izvairīties no vīrusa. Bet, bez pārspīlējumiem. “Nopietnas pārslodzes, kontrasti – auksts, karsts, tas rada stresu organismam. Visu vajag ar mēru,” norāda Dumpis.

Arī liekais svars pastiprina riska kategoriju, jo ir apgrūtināta elpošana. Slimība parasti norit smagi veciem cilvēkiem, tā notiek ar pastiprinātu iekaisumu. “Tas sākas kādā septītajā, astotajā slimības dienā. Varbūt arī citu orgānu, sirds bojājumi, vēl līdz galam viss nav izprasts ar šo vīrusu,” stāsta Dumpis.

Diemžēl zāles, uz kurām tika liktas cerības, izrādījās nederīgas, secina Dumpis. Izskan brīdinājumi, ka vīrusam varētu būt vēl nākamais, vai pat vairāki uzplaiksnījuma viļņi.

“Tiešām, nākošā ziema, kad būs gripa un citi vīrusi, varētu nopietnas problēmas veselības sistēmai radīt. Neviens neparedz, ka šī problēma beigsies šovasar. Ir Oksforda, Vācija, divi centri ASV, Austrālijā. Neviens nezina, ko dara ķīnieši ar vakcīnām! Viņi jau sāka martā pētījumus uz cilvēkiem. Jāskatās. Ir tādi centri, no kuriem gaida ko jaunu, jo tiešām ir pozitīvs virziens. Tieši pagājušajā nedēļā vakcīnu pētījumi ir sākušies, veseli četri,” atklāj Dumpis.

Pašlaik ir vakcīnu pētījumu pirmā fāze, uz septembri varētu sākties trešās fāzes pētījumi. Ja pētījumi būs veiksmīgi, vakcīnu varētu sagaidīt nākoša gada ziemas beigās.

Visā milzīgajā informācijas gūzmā infektologs aicina uzticēties lielajiem medijiem – “Reuters”, “BBC”, “Economist”, “NewYorker” rakstiem par medicīnu un zinātni.

Avots: https://skaties.lv/