Daudzi peļ zviedru vieglprātīgo pieeju cīņā ar Covid-19, bet... varbūt viņiem ir taisnība?

Šobrīd Zviedrija, kura izvēlējās savu pieeju cīņai ar vīrusu, ir 20. vietā pasaulē pēc inficēto skaita, bet Eiropā – 12. vietā. Taču upuru skaita ziņā tā ir 14. valsts pasaulē.

Zviedrijas valdība, balstoties uz ekspertu izpētes rezultātiem, secināja, ka labākais ceļš ekonomikai un veselības aprūpei, un galu galā valsts pilsoņiem, ir daļējas pūļa imunitātes rašanās. Kas nozīmē, ka pēc izslimošanas daļai sabiedrības rodas imunitāte pret vīrusu.

Iedzīvotājiem ir jāievēro sociālā distancēšanās un jāatsakās no lieliem publiskiem pasākumiem, kā arī nevajadzīgiem ceļojumiem. Tāpat iedzīvotājiem teikts mazgāt rokas, būt atbildīgiem pret sevi un citiem, taču stingri pasākumi ieviesti netiek. Pašizolācija tiek rekomendēta tikai riska grupām – gados veciem cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, kā arī tiem, kuriem ir inficēšanās simptomi. Lieli uzņēmumi ir slēgti, taču daudzi turpina darbu. Skolas Zviedrijā ir vaļā, strādā veikali, kafejnīcās un restorānos sēž apmeklētāji, bet parkos staigā vecāki ar bērniem, kamēr uz soliņiem skūpstās pārīši.

Valdība un sabiedrība pieņēma faktu, ka līdz aprīļa beigām vairāk nekā puse valsts iedzīvotāju var būt inficēti, bet maija beigās par vīrusa nēsātājiem var kļūt divas trešdaļas iedzīvotāju.

Zviedrijas premjers Stefans Lēvens, uzrunā televīzijā vēršoties pie pilsoņiem, brīdināja, ka saslims daudzi, bet daudziem nāksies atvadīties no saviem tuviniekiem. Valsts vadošais infektologs Anderss Tegnels paziņoja, ka lielākajai daļai zviedru ir jāizslimo Covid-19, lai varētu rasties kolektīvā imunitāte. Saskaņā ar aptaujām, aptuveni 80% iedzīvotāju piekrīt šim eksperimentam, vēstī “Newsru.com”.

Zviedri ar valdību ir vienisprātis, ka stingru karantīnas pasākumu laikā epidēmijai būtu mazāks mērogs, taču ekonomika ciestu katastrofālus zaudējumus, kā rezultātā nomirtu vēl vairāk.

Lūk, kāpēc…
Interneta izdevums norāda, ka no Eiropas modeļa (stingra karantīna) sagaidīja to, ka tas palīdzēs palēnināt vīrusa izplatību sabiedrībā, kas nozīmē, ka īstermiņa perspektīvā tas palīdzēs samazināt spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu – nebūs vajadzīgs liels gultu skaits reanimācijā, tāpēc nomirušo skaits samazināsies. Tomēr jau tagad esot redzams, ka šādas pieejas rezultāti ir visai pieticīgi, ja ņem vērā mirušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju tajās Eiropas valstīs, kur epidēmija sākās aptuveni vienā un tajā pašā laikā.

Ap Lieldienām Spānijā uz katru miljonu iedzīvotāju bija 363 mirušo, Itālijā – 322, Beļģijā – 311, Francijā – 212, Nīderlandē – 154, Lielbritānijā – 145, Zviedrijā – 88, Dānijā – 46.

Kā raksta lielākais zviedru laikraksts “Dagens Nyheter” – jo lēnāk izplatās vīruss, jo lēnāk notiek kolektīvās imunitātes veidošanās. Tāpat pastāv jaunu epidēmijas viļņu risks. Ja tas notiks pēc ierobežojumu atcelšanas, iespējams milzīgs uzliesmojums. Un atkal būs daudz upuru, radīsies liels pieprasījums pēc gultām intensīvajā terapijā.

Zviedrijas modelī tikmēr vīruss izplatās ātrāk. Sākumā mirstība būs augstāka, palielināsies veselības aprūpes sistēmas noslodze un vajadzība pēc vietām reanimācijā, bet vēlāk mirstības rādītāji izlīdzināsies un sāks krist. Šobrīd tā arī notiek – mirstība Zviedrijā pagaidām ir augsta, bet vietējie eksperti domā, ka, salīdzinot mirstību ar šo pašu periodu 2019. gadā, mirušo skaits nav krasi augstāks.

Mirstība Zviedrijā pagaidām ir augsta, bet vietējie eksperti domā, ka, salīdzinot mirstību ar šo pašu periodu 2019. gadā, mirušo skaits nav krasi augstāks.

Tikmēr stingri karantīnas pasākumi novedīs pie lielas ekonomikas samazināšanās, masu bezdarba, nācijas veselības pasliktināšanās, psihisku saslimšanu pieauguma un galu galā nāves, taču nevis tādas, kuru būs izraisījusi koronavīrusa infekcija, bet gan sirds-asinsvadu saslimšanas dēļ, vēža un citu slimību dēļ. Turklāt iebiedēta sabiedrība pārstāj patērēt. Pilnīga ikdienas dzīves apturēšana un aizliegums iziet no mājām var radīt ļoti smagas ekonomiskas sekas, brīdina zviedru ekonomisti.

Zviedrijas sabiedrības vairākums tikmēr ir mierā ar faktu, ka daļa veco cilvēku nomirs ātrāk, nekā būtu cerēts. Piemēram, nevis 90 gados, bet 87, taču viņi uzskata, ka šīs nāves nebūs veltīgas, jo daudzu jaunu, 40-60 gadus vecu, cilvēku nāve būtu daudz traģiskāka.

Linkopingas Universitātes Biomedicīnas un klīnisko pētījumu nodaļas galvenais ārsts un profesors Jonijs Ludvigsons veicis aprēķinus pēc vairākiem kritērijiem un secinājis, ka dzīves apstādināšana pēc Eiropas modeļa ar lielu iespējamību var novest pie tā, ka tuvākajos gados palielināsies mirstība un cilvēki zaudēs vairāk dzīves gadu, nekā tas notiks pēc zviedru modeļa.

Jo ātrāk cilvēki, kuri nav riska grupā, atgriezīsies pie normālas dzīves un sāks patērēt, glābjot uzņēmumus no bankrota, bet sabiedrību no masu bezdarba, jo labāk.

Zviedru zinātnieki uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt pūļa imunitāti, sākotnēji to panākot jaunu cilvēku vidū, pretējā gadījumā epidēmija plosīsies visu laiku, līdz neradīsies iespēja vakcinēt lielāko sabiedrības daļu. Kā zināms, tiek paredzēts, ka vakcīna labākajā gadījumā būs gatava tikai pēc gada. Savukārt lai neradītu lielu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu, pašizolācija jāievēro tiem, kuri vecāki par 65-70 gadiem, kā arī cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām.

“Jo ātrāk cilvēki, kuri nav riska grupā, atgriezīsies pie normālas dzīves un sāks patērēt, glābjot uzņēmumus no bankrota, bet sabiedrību no masu bezdarba, jo labāk. Valdībai ir jādemonstrē spēks, aktīvāk un spēcīgāk nekā agrāk cīnoties ar krīzi. Bet ar koronavīrusa stratēģiju lai strādā Sabiedrības veselības departaments,” raksta ārsts un profesors.

Jāatgādina, ka sākotnēji arī Lielbritānija bija iecerējusi iet šo ceļu, taču tad no šīs pieejas atteicās.