Medībās varēs šaut arī pusaudži no 16 gadiem

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nolēmusi virzīt otrajam lasījumam normu, kas atļaus medībās šaut no 16 gadu vecuma.

FOTO: Shutterstock.com

Mednieku pārstāvji argumentē, ka paša nošauta pīle rada patīkamas emocijas.

Šī izmaiņa iecerēta Ieroču aprites likumprojektā. Iesniegtais priekšlikums sākotnēji paredzēja, ka personai, kas sasniegusi 14 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā ir tiesības medībās izmantot tām paredzētu šaujamieroci. Par drošības un likuma prasību ievērošanu atbildīgs būtu ieroča īpašnieks.
 

Tiesībsargs izsakās pret
Komisijā raisījās aktīvas diskusijas, jo daļa uzskata, ka 14 gadu ir pārāk mazs vecums. Tiesībsarga birojs uzskata, ka šādā vecumā bērns vēl nav emocionāli nobriedis, lai šautu uz dzīvniekiem, un šāda rīcība var ietekmēt psihi. Arī Veselības ministrijas pārstāve Antra Valdmane iebilda pret 14 gadu sliekšņa noteikšanu. Likumprojekta sagatavoja Iekšlietu ministrija. Tās valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš skaidro, ka Satversme nenosaka vajadzību pēc ieroča nēsāšanas, taču neaizliedz to likumīgā kārtā darīt.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis paudis, ka 14 gadu vecuma noteikšanu nevarot atbalstīt, jo ministrija tajā saskata drošības riskus. Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji norāda, ka 14 gadu ir pāragrs vecums, lai darbotos ar ieročiem un šautu pa dzīviem mērķiem. Īpaši pretrunīgi tas ir laikā, kad Latvijā notiek diskusijas par bērnu emocionālu neiespaidošanu, tostarp televīzijā. Tāpat 14 gadu vecuma noteikšanu nevar sasaistīt ar valsts aizsardzību, jo bērniem nav aizliegts apmeklēt šautuves un nodarboties ar šaušanas sportu.
 

14 gadu ir pāragrs vecums, lai darbotos ar ieročiem un šautu pa dzīviem mērķiem. Īpaši pretrunīgi tas ir laikā, kad Latvijā notiek diskusijas par bērnu emocionālu neiespaidošanu, tostarp televīzijā.

 

Patīkamas emocijas: nošāva pīli
Mednieku organizāciju pārstāvji argumentē, ka jaunieši ir spējīgi piedalīties medībās un nekādas Eiropas Savienības direktīvas to neaizliedz pusaudžiem. “Tāpat medības ir ģimeņu tradīcijas, un, jo cilvēks kļūst vecāks, jo viņam ir grūtāk iemācīties šīs prasmes,” uzsver mednieku pārstāvji, atgādinot, ka arī pusaudzim būs nepieciešams nokārtot mednieka apliecību un eksāmenu.

Mednieku asociācijas priekšsēdētājs Haralds Barviks kā vienu no argumentiem min savu bērnību, kad 14 gadu vecumā nomedījis pīli un ar patīkamām emocijām putnu atnesis mātei. “Patlaban praksē mums jau tā iegājies, ka dēls palīdz tēvam iznest no meža ieroci un viņu sagaida krimināllieta par ieroča nēsāšanu un tēvam – par tā nodošanu,” klāsta Barviks.
Mednieki klāsta, ka, neiekļaujot likumā normu par 14 gadu slieksni, Latvijā vajadzētu aizliegt arī zivju nogalināšanu un pārskatīt makšķerēšanas likumdošanu.

Reklāma
Reklāma

 

“Pārmērīgi cenšoties aizsargāt paaudzi, mēs viņus nosēdinām pie datora un ledusskapja,” uzskata atsevišķi deputāti.



Ja nešaus, sēdēs pie ledusskapja?
Mednieku pusē ir arī Zaļās partijas valdes loceklis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, jo Latvija virzoties uz visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, turklāt Jaunsardzē šaušanā tiekot trenēti vēl mazāka vecuma bērni.
Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Bārs uzsver, ka, ieviešot minēto priekšlikumu, tas automātiski nenozīmētu, ka, sasniedzot 14 gadu vecumu, pusaudzis “uzreiz saņems plinti”. Medības notiekot stingri reglamentētos apstākļos, bet Latvijā mednieku resursu sākot pietrūkt. “Pārmērīgi cenšoties aizsargāt paaudzi, mēs viņus nosēdinām pie datora un ledusskapja,” uzskata Bārs. Atsevišķi komisijas deputāti gan bija neizpratnē, kā dzīvnieku nogalināšanu var saistīt ar valsts aizsardzību. Ņemot vērā minēto, deputāti atbalstīja priekšlikumu par 16 gadu vecuma sliekšņa noteikšanu dalībai medībās.

 

Avots: Kas Jauns avīze, Jauns.lv