Incidents skolā: policists pēc likuma bija tiesīgs pielietot arī šaujamieroci

Pirm dažām dienām skaļi izskanēja informācija, ka 23. novembrī Rīgā, vienā no skolām Brīvības gatvē īsi pirms starpbrīža beigām skolas dežurante vērsās pie Rīgas pašvaldības policijas darbinieka, kurš uzraudzīja kārtību skolas apkaimē, lai viņš aizslēdz skolas durvis. Brīdī, kad cienījamā vecuma policists devās pie durvīm, viens no skolēniem nostājās tām priekšā un uzsāka konfliktu. Policists skolnieku mēģināja pastumt malā, taču agresīvi noskaņotais puisis iesita kārtības sargam pa galvu.

FOTO: Shutterstock.com

Pēc vairākiem sitieniem pa galvu skolēnam izdevās kārtības sargu nogāzt zemē. Pēc tam pusaudzis vēl vienu reizi iespēra nu jau guļošajam policistam. Tikmēr uz notiekošo noskatījās citi audzēkņi, kuri gavilēja un filmēja noziedzīgās darbības.


Nevēloties pielietot fizisku spēku pret nepilngadīgo, policists mēģināja jaunieti noturēt tā, lai viņš ieturētu distanci no policista, taču tas skolēnu saniknoja vēl vairāk, un viņš atkārtoti uzbruka policistam. Pēc vairākiem sitieniem pa galvu skolēnam izdevās kārtības sargu nogāzt zemē. Pēc tam pusaudzis vēl vienu reizi iespēra nu jau guļošajam policistam. Tikmēr uz notiekošo noskatījās citi audzēkņi, kuri gavilēja un filmēja noziedzīgās darbības.


Nedaudz vēlāk pie cietušā kārtības sarga piesteidzās skolas medmāsa un sniedza pirmo palīdzību. Tikmēr tika izsaukti mediķi un Valsts policijas darbinieki. Cietušais kārtības sargs hospitalizēts, savukārt aizdomās par uzbrukumu varas pārstāvim aizturēts 15 gadus vecs pusaudzis, kurš aizturēšanas brīdī bija vairāk nekā vienas promiles alkohola reibumā. Par šādu noziegumu likumā paredzēts līdz pat pieciem gadiem ilgs cietumsods.

 

Pēc incidenta Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis norādīja, ka neatceras, kad kas tāds būtu noticis iepriekš. "Šis gadījums pēc būtības sasaucas ar to, ko es kā Valsts policijas priekšnieks izvirzīju kā prioritāti – tā ir sabiedriskā vardarbība. Šis ir ārkārtējs gadījums, kurš arī parāda šo augsto sabiedriskās vardarbības līmeni."

 

Reaģējot uz sabiedrības neviennozīmīgo nostāju, kā policistam būtu bijis jārīkojas konkrētajā gadījumā, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass pauž šādu viedokli:

Reklāma
Reklāma

"Pēc katra notikuma vienmēr tiek vērtēts, kā attiecīgajā situācijā būtu bijis jārīkojas. Un hipotētiski par to spriest var ilgi. Taču, kad vērtējam rīcību, kas bijusi konkrētā situācijā, ir jāatceras, ka ir jāskatās no tās pozīcijas, kas ir notikuma brīdī. Pēc “kara”, sēžot dīvānā, visi vienmēr zina, kā būtu bijis labāk. Taču manā skatījumā cietušais policists rīkojās profesionāli un savaldīgi.

Situācijā, kad jaunieši ķērās klāt policista speclīdzekļiem un vēlāk arī apdraudēja kārtības sarga dzīvību, policists pēc likuma bija tiesīgs pielietot arī šaujamieroci. Tomēr viņš mēģināja situāciju atrisināt mierīgāk, un šāda izvēle ir cienījama.

Pirmkārt jāņem vērā tas, ka konflikts nebija tikai starp vienu jaunieti un policistu, bet gan starp pūli un policistu. Un šādā situācijā kārtības sargam ir jāspēj paredzēt ne tikai viena uzbrucēja rīcība, bet visa pūļa rīcība. Tādēļ, lai konflikts nepāraugtu masveida uzbrukumā vai masveida kautiņā, policists izvēlējās mēģināt savaldīt un noturēt uzbrucēju, nevis atbildēt ar tiešiem sitieniem. Tāpat arī jāņem vērā, tas, ka tādu agresiju no jaunieša nebija iespējams paredzēt, kā arī jāievēro atbildes samērīgums, ņemot vērā, ka uzbrucējs ir nepilngadīgs.
 
Situācijā, kad jaunieši ķērās klāt policista speclīdzekļiem un vēlāk arī apdraudēja kārtības sarga dzīvību, policists pēc likuma bija tiesīgs pielietot arī šaujamieroci. Tomēr viņš mēģināja situāciju atrisināt mierīgāk, un šāda izvēle ir cienījama. Arī internetā izplatītajos videomateriālos ir redzams, kā policists savaldās un neizdara tiešus sitienus, kā arī nepielieto speclīdzekļus, piemēram, steku.
 
Papildus šajā gadījumā ir jāvērtē arī, kādēļ šāda situācija bija iespējama. Policists bija fiziski spēcīgs, tomēr viņš jau bija cienījamā vecumā. Ja pašvaldības policistiem būtu paredzēta arī tāda sociālā garantija kā izdienas pensija, šis darbinieks, kurš ir vairāk nekā 60 gadus vecs, iespējams, jau būtu pensijā. Tāpat, ja šāda sociālā garantija, par kuru jau gandrīz pirms gada – janvārī – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja, bet vēlāk septembrī Saeima noraidīja, pastāvētu, iespējams, būtu arī vairāk gados jaunu spēcīgu puišu, kuri vēlētos strādāt policijā.
 
Par laimi jau vakar policists no slimnīcas tika palaists mājās ar pleca traumu un citiem miesas bojājumiem. Novēlu mūsu darbiniekam ātru izveseļošanos."