Pasaules projekts: pašvaldības dotā kaste - pirmā gultiņa bēbītim

Šī tradīcija aizsākās jau 1930. gados. Katra jaunā māmiņa saņēma bērnu kasti no pāšvaldības neatkarīgi no sociālā statusa un ienākumiem. Kastē ir dažādas nepieciešamas lietas - priekšautiņi bērniem, zīdaiņa apģērbs, autiņbiksītes, guļammaiss, āra apģērbs, mazgāšanas produkti, kā arī mazs matracītis. Ieliekot matraci kastē, izveidojas bērna pirmā gultiņa. Tiek pieņemts, ka šī kaste ir palīdzējusi sasniegt Somijai vienu no zemākajiem bērnu mirstības rādītājiem pasaulē.

Lielāka publicitāte idejai tika pievērsta, kad Somijas valdība nosūtīja bērnu kasti Kembridžas hecogam Princim Viljamam un hercogienei Ketrīnai, kad viņi bija pirmā bērna gaidībās.

Drīz pēc tam trīs tēti no Somijas izveidoja biznesu, lai apgādātu cilvēkus ar mazuļu kastēm visā pasaulē. Arī divas sievietes no Amerikas izveidoja šādu biznesu. Šobrīd Lielbritānijā ir līdzīgs bizness, un ļoti iespējams tāds ir arī citur pasaulē.

Bieži mazuļa kastes saturs un veids, kā produkti tiek sadalīti, tiek piemēroti noteiktās teritorijas problēmu risināšanai, sākot ar infekciju apturēšanu līdz tam, ka bērni ar vecākiem neguļ vienā gultā, kur bērnam ir iespēja nosmakt. Citos gadījumos mērķis ir tāds pats, kāds bija Somijā projekta pirmssākumos - lai māmiņas būtu motivētas apmeklēt pirmsdzemdību kursus. 

Divi Dienvidāfrikas biznesmeņi nonāca pie secinājuma, ka kaste, kas izveidota no plastmasas nevis kartona, ir daudzkārt noderīgāka Āfrikā, jo māmiņas kasti var izmantot kā vannu mazulim. Tomēr galvenais mazuļa kastes mērķis ir iedrošināt jaunās māmiņas apmeklēt pirmsdzemdību kursus. Eksperimentā, ko vadīja Stellenbošas Universitātes komanda, noskaidroja, ka mazuļa kaste iedošina māmiņas apmeklēt slimnīcu jau grūtniecības sākumā, kā arī grūtnieces apmeklē slimnīcu biežāk. Tas arī samazina risku HIV-pozitīvai mātei nomirt dzemdībās, un samazina risku HIV vīrusu nodot no mātes bērnam.

Līdzīgu projektu realizē kādā Indijas pilsētā. Tur kaste sastāv no priekšmetiem, kas palīdz izvairīties no infekcijām dzemdību laikā vai tūlīt pēc dzemdībām un moskītu tīkla, lai pasargātu mazuļus no malārijas odiem. “Mēs vēlējāmies piedāvāt praktiskus dzīvības pasargāšanas rīkus par zemām izmaksām, kas tieši ietekmē mazuļu iespējas izdzīvot un samazina bērnu un jauno māmiņu mirstību,” tā projekta koordinatore Ladhani.

Kanādas mazuļu kastēs ir pamācības jaunajiem tēviem, lai veicinātu saikni starp mazuli un jauno tēvu. Pamācība ir izveidota kā automašīnas remonta pamācība.

Tomēr mazuļu augstie mirstības rādītāji nav tikai attīstības valstu problēma. “Mēs pieņemam par normālu, ka cilvēkiem ir nauda, lai nopirktu atsevišķu gultiņu, bet tā ne vienmēr ir taisnība,” saka ginekoloģe Kārena Joša. Viņa domā, ka šāda kaste iedrošinās māmiņas turēt savus mazuļus ar viņām vienā telpā, jo kaste ir viegli pārnēsājama. Šāda bieža saskare ir arī veselīga, lai izveidotu saikni ar savu mazuli.

Arī Amerikā jau tiek realizēti līdzīgi projekti. Lielākais projekts tik realizēts šī gada laikā Teksasā. Visas četras Teksasas slimnīcas izsniegs šādas mazuļu kastes, lai samazinātu augsto mazuļu mirstību, kas 2013.gadā bija 7,1 pret 1000 dzemdībām. Amerikas vidējā satistika kopumā ir 5,9 pret 1000 dzemdībām. Ir plānots, ka nākošo divu gadu laikā tiks izsniegtas apmēram 36 000 mazuļu kastes. Šeit galvenais mērķis ir panākt, ka vecāki neguļ vienā gultā ar saviem mazuļiem. ”Mēs sapratām, ka sabiedrība nav informēta par mazuļu mirstību un to, cik tā pie mums ir liela problēma,” stāsta ārste Diāna Daileja. ”Mūsu mērķis ir piedāvāt kasti katram mazulim, kas piedzimis, un piedāvāt viņiem drošu vietu, kur gulēt, kas ir ļoti svarīgi, lai novērstu mazuļu mirstību.”

Mazuļu kastes projekts aizsākts arī Austrālijā, Viktorijas štatā, kā arī Alberta provincē Kanādā, kur izmēģinājumi tiek veikti kopš 2015.gada oktobra. Bērnu ārste Kārena Benzija no Kalgari universitātes saka, ka oriģināli ideja bija nodrošināt ar kastēm tikai nelabvēlīgas ģimenes, bet viņi drīz esot sapratuši, ka ideja par nelabvēlīgām ģimenēm Albertā neesot pareiza. Šis ir apvidus, kur ir daudz darba eļļas un gāzes industrijā. Kad vīri un bērnu tēvi strādā gāzes raktuvēs nedēļām ilgi, atklājās cita problēma - māmiņas audzina savus bērnus vienas lielāko daļu laika. “Mūsu mērķis ir palīdzēt jaunajām ģimenēm ar pārmaiņām no grūtniecības uz būšanu par vecākiem.” Ļoti svarīga sastāvdaļa šajā procesā ir padomdevēji, mentoru programmas. Jaunā māmiņa un jaunais tētis sazinās ar mentoru, kas viņiem palīdzētu un būtu ar viņiem kontaktā – ar telefona starpniecību vai personiski – apmēram 20 tikšanās reizes, sākot ar mātes 32.grūtniecības nedēļu līdz apmēram mazuļa 6 mēnešu vecumam.

Inovācija, kas tiek ieviesta Kanādas mazuļu kastēs, ir pamācības jaunajiem tēviem, lai veicinātu saikni starp mazuli un jauno tēvu. Pamācība ir izveidota kā automašīnas remonta pamācība, kas pamāca, kā pareizi no mazuļa sagaidīt atraugu (“tu zini, cik reizēm ir labi atraugāties”), uzsver “degvielas” (mātes piena) svarīgumu un izskaidro, kā pareizi “paskatīties zem korpusa”, lai sagatavotos neizbēgamajām autiņbiksīšu situācijām, jo “turēt savu jauno modeli tīru un ērtu ir svarīgi”.

Somijas valdība atzīst, ka zina par globālo interesi, kas ir skārusi viņu mazuļu kastes. Somija arīdzan sniedz konsultācijas citām valstīm. Šobrīd tā sniedz dažādas prezentācijas dažādu valstu vēstniecībās.
Bet ne visi ir pārliecināti, ka šis ir labākais variants.
Tajā pašā laikā profesors Kolins Pritkards, kurš studējis bērnu un zīdaiņu mirstību, saka, ka kastes ideja ir “teorētiski saprotama”, jo kaste piedāvā bērnam drošu vietu, kur gulēt, un tādējādi mazulis tiek pasargāts no nosmakšanas, tomēr efekts nebūšot tik iespaidīgs, kā gaidīts. Nabadzības samazināšana, vecāku smēķēšana bērna klātbūtnē, uzlabota izglītības sistēma - visas šīs lietas esot svarīgākas, lai cīnītos ar mazuļu mirstību.

Rakstu publicēšanai sagatavojusi Ita Petrika, speciāli Mammamuntetiem.lv

Avots: www.bbc.com