Kā pareizi degustēt kafiju

Kafijai, gluži kā vīnam, ir savi degustēšanas rituāli. Atliek zināt tikai dažus pamata noteikumus, lai labāk saprastu šī dzēriena aromāta īpašības, kuru ir patiesi daudz. Kafijai ir vairāk nekā 1000 visdažādāko pēcgaršu, no kurām apmēram 600 aromātu gammu piemērojamas espresso dzērienam. Piedāvājam iepazīties ar dažiem noderīgiem ieteikumiem un apskatiem, kuri palīdzēs iepazīt dzērienu, kas daudzus no mums ievada dienā, no jauna.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Foto: Shutterstock.com

 

Par kafijas degustēšanas rituāliem stāsta “Kafijas Draugs” eksperts, Andris Leitis.

 

Kvalitatīva kafija

Lai kafijā atrastu citādākas garšas un izvairītos no apdegušu pupiņu piegaršas, plašajā piedāvājumā jāatrod pareizākā kafija. Izvēloties kafiju, vispirms jāpievērš uzmanība pupiņu izcelsmes reģionam vai maisījuma sastāvam, grauzdējumam un grauzdēšanas datumam. Vislabāk ir izvēlēties kafijas pupiņas nevis maltu kafiju.

„Katra reģiona pupiņas iezīmējas ar īpašu garšu, maisot kopā vairāku reģionu pupiņas, atklājas pilnīgi jauni garšu salikumi. Kafiju var grauzdēt vairākās pakāpēs, no gaiša līdz īpaši tumšam grauzdējumam, tomēr, ja pupiņas tiek īpaši tumši grauzdētas, pastāv iespēja, ka ražotāji tādējādi mēģina paslēpt nekvalitatīvas kafijas aromātu. Papildus uzmanību vajadzētu pievērst grauzdēšanas datumam, jo no šī brīža, kafija savu aromātu saglabā ne ilgāk kā pusgadu. Vēlāk, no pupiņām vajadzētu atbrīvoties. Komiskākais ir tas, ka reizēm uz iepakojuma ir rakstīts „Augstākās kvalitātes Arabika kafija“ vai līdzīgi apgalvojumi, kuri īstenībā neko par kafiju nepasaka“, - stāsta A.Leitis.

 

Pagatavošanas veidi

Visoptimālākais kafijas aromāts jūtams šādās kafijās: Espresso, Americano vai gatavojot ar Chemex.

Espresso kafija ir lielisks veids, kā izbaudīt lielisku kafijas aromātu, jo kofeīns nenomāc apstrādes laikā iegūtās pupiņu īpašības. Kofeīns rodas tad, kad kafija saskarās ar ūdeni. Jo ilgāks saskarsmes laiks, jo vairāk kofeīna kafijā. Espresso pagatavošanas laikā, saskarsme ar ūdeni ir visīsākā, tāpēc garša un aromāts netiek ietekmēti.

Amerikcano kafija tiek pagatavota, espresso kafijai pievienojot karstu ūdeni. Tādējādi kafijas automāts kļūst maigāks, un īpašās kafijas pēcgaršu nianses ir saglabājušās. Vairāki kafijas gurmāni šo metodi vērtē visaugstāk.

Trešais, aromātiskas kafijas pagatavošanas veids – kafijas gatavošana ar Chemex. Ar šīs metodes palīdzību, kafija tiek gatavota caur filtru. Kafijas pagatavošanai, nepieciešams to rūpīgi samalt, jo vēlāk maltā kafija tiek sabērta filtrā un aplieta ar karstu ūdeni, kurš lēnām satek apakšā esošajā, stikla traukā, tādējādi apsorbējot aromātu. Šādā veidā pagatavotais kafijas dzēriens ir ļoti aromātisks, maigs. Tomēr, ja vēlaties, lai kafija tasītē būtu īpaši aromātiska, rūpīgi jāizvēlās filtri, lai tie kafijai nepiešķirtu papīra aromātu.

„Katrs kafijas pagatavošanas veids, nosaka attiecīgu ūdens temperatūru, kurai jābūt ap 92-94 grādiem. Ja gatavosiet dzērienu ar augstākas temperatūras ūdeni, visa garša un aromāts “sadegs”. Ūdens jāizvēlās pēc iespējas mīkstāks, vēlams, ne no krāna. Vislielāko ietekmi kafijas aromātam sniedz samaltās kafijas rupjums. Kafija, kura pagatavota pēc tās pašas metodes, bet atšķirās malums, ik reizi iegūs citu garšu“, - stāsta „Kafijas draugs“ eksperts Andris Leitis.

 

Katra reģiona pupiņas iezīmējas ar īpašu garšu, maisot kopā vairāku reģionu pupiņas, atklājas pilnīgi jauni garšu salikumi. 

 

Degustēšana

Kafiju ieteicams baudīt no keramiskām tasītēm ar biezām sieniņām. Keramiskās tasītes, atšķirībā no papīra, kafijai nepiešķir papīra garšu, un ilgāk saglabā vajadzīgo temperatūru. Baudot kafiju, ieteicam ik pa laikam uzdzert ūdeni. Daudziem zināmais mīts, ka ūdens jādzer, lai atjaunotu ūdens balansu organizmā, nav īsti precīzs, jo ūdens atjauno garšas receptoru spēju noteikt garšas īpašības.

„Sekojot līdzi visām kafijas gatavošanas instrukcijām, viena nepareiza darbība var visu sabojāt, proti, pazudināt visas iespējas sajust aromātiskas kafijas burvību, to spējīgs izdarīt ir – cukurs. Cukurs „izlīdzina“ jebkuru aromātu un garšu, kafiju pārvēršot par parastu, vienmuļu saldu kafijas dzērienu“, - stāsta Andris.

Reklāma
Reklāma

 

Atsevišķu reģionu kafijas aromātu īpašības

Centrālamerika

Centrālamerika (izņemot Belizu) ir viens no lielākajiem pasaules kafijas piegādātājiem. Kopā ar dienvidos esošo Kolumbiju, Centrālamerikas valstis ieņem lielu daļu pasaules tirgū, kā arī tās dominē Amerikā patērējamās kafijas tirgū. To nolemj ērtais ģeogrāfiskais stāvoklis importam, kā arī ražojamās kafijas kvalitāti ietekmē kafijas kultūras tendences, kuras nosaka galvenos garšu kanonus.

Visas Centrālamerikas valstis ir līdzīgas, ja runājam par klimatu un augstumu virs jūras līmeņa, kā arī plantācijās audzējamo kafiju, savukārt kafijas audzētāji izmanto līdzīgas apstrādes metodes. Kopīgā, šī reģiona kafijas izīme – īpašais augļu skābums. Kafijā, kura nāk no Gvatemalas, var sajust maigu ābolu skābumu, no Meksikas nākušai – ķiršu garšu. Centrālamerikā augušajā kafijā var sajust brūnā cukura saldumu, kurš pāriet maigā šokolādes vai sviestainas kārtainās mīklas aromātā. Jūtama augļu, maiga kakao un garšvielu kombinācija, dominē maigs skābums. Šī reģiona kafija iezīmējas ar vissabalansētāko aromātu.

Dienvidamerika

Runājot par kafiju no Dienvidamerikas, pirmais, kas iešaujas galvā – Kolumbija. Šajās plantācijās augošā kafija iekļūst lielāko valstu – kafijas režotāju pasaules Top 3. Klasiskā kolumbiešu kafija, kopā ar augstākās klases kafiju no Peru, iezīmējas ar skābenu saldumu un stipru karameļu saldumu, kā arī jūtama zemesriekstu garša. Tieši šie kafijas aromāti, gurmānu kartē norāda uz Dienvidameriku.

Brazīlija

Brazīlijā augošā kafija izceļas no citām Dienvidamerikas valstīm. Pirmārt, šī valsts ir ievērojams piegādātājs pasaules tirgū, un tās produkcija plaši izplatījusies visā pasaulē. Kafijas pupiņas, kas nāk no Brazīlijas, īpaši tās, kas marķētas ar „Brazil natural“ zīmi, iezīmējas ar zemesriekstu garšu un piesātinātu aromātu. Šī iemesla dēļ, tās visbiežāk izmantojamas espresso gatavošanā. Šokolāde un maigā garšvielu pēcgarša ir galvenie brazīļu kafijas karognesēji. Šajā reģionā nogatavinātā kafija iezīmējas ar ilgi jūtamu aromātu, atšķirībā no kafijas no citām Dienvidamerikas valstīm.

Etiopija

„Etiopiju vērts izšķirt kā atsevišķu, sava reģiona, kafijas eksportētāju kategoriju. Piemais arguments, kas Etiopiju padara īpašu – dabas dažādība. Šajā valstī aug tūkstošiem dažādu kafijas krūmu šķirņu, daudzas no tām ir savvaļas un nav piešķiramas nevienai no citām šķirnēm. Šī iemesla dēļ, paverās plašas iespējas, dažādu aromātu kafijas ražošanai, ko Etiopija lieliski izmanto – stāsta „Kafijas draugs“ vadītājs Andris Leitis.

Etiopija iezīmējas ar dažādajām kafijas apstrādes metodēm, gan valsts, gan pasaules mērogā salīdzinot ar citām pasaules valstīm. Pamata kafijas apstrādes veidi: dabiskais un mitrais. Izmantojot dabisko apstrādes metodi, kafijas pupiņas aizsargājošā oga tiek žāvēta pirms pupiņu izņemšanas. Apstrādājot kafiju ar mitro metodi, 12 stundu laikā no novākšanas, kafijas oga tiek izlobīta un kafijas pupiņas iemērcamas ūdens rezervuārā. Katra metode ir unikāla un piešķir kafijai īpašu garšu un īpašības. Dabiski apstrādātas pupiņas iezīmējas ar stipru, augļu un maigu, uzvirmojošu vīna aromātu. Ar mitro metodi apstrādātajām pupiņām ir maigs ziedu aromāts vai neuzkrītoša tējas pēcgarša.

„Dabiski apstrādātajās etiopiešu kafijas pupiņās jūtams arī svaigs saldo ogu, visbiežāk melleņu vai zemeņu aromāts. Mitrās apstrādes kafijai ierasts jasmīnu vai citronzāles aromāts, aukslējās jūtams sausums un vieglums.

Kenija

Kenijā audzējamās kafijas krūmi ir īpaši ar savām nobriedušajām, lielajām, sulīgajās kafijas ogām. Visbiežāk to n olemj klimats un tas, ka kafijas krūmus lutina saule. Šie faktori nodrošina augslējās patīkamu, pikantu salduma sajūtu. Kafijā jūtama tomātu garša ar nelielu skābumu, kā arī upeņu asums. Augstas kvalitātes, Etiopijā audzējamā kafija, piesātināta tropisku aromātu. Vairākums kafijas gurmānu norāda uz to, ka šī kafija ir viena no iecienītākajām.

Indonēzija

Indonēzija iezīmējas ar šķirņu daudzveidību. Šeit nogatavinātās kafijas aromāts atgādina par klimatu un apstrādes tehnoloģiju specifiku. Kafija no Sumatras reģiona, savu dabas un ražošanas apstākļu un metožu dēļ asociējama ar stipru grauzdējumu, kas izdala dūmakainu garšu. Citas Indonēzijas kafijas iezīmējas ar stipru sēņu un žāļu aromātiem un noturīgu nesaldināta kakao pēcgaršu.
„Sumatrā nogatavināto kafiju, kafijas gurmāni iedala divās nometnēs: vieni to klasificē kā iecienītāko kafiju, citi to nevar paciest, tāpēc vienaldzīgo nav“, – stāstu pabeidz „Kafijas draugs“ eksperts Andris Leitis.

 

Vairāk informācijas:  www.kafijasdraugs.lv