Bērnu brīvlaika nedarbi – ciemojoties sabojāts televizors un appludināts kaimiņu dzīvoklis
Vasaras brīvlaikā, kad bērni daudz vairāk laika pavada savā vaļā un nav nodarbināti skolā uzdotajos mājas darbos, arī nedarbi tiek pastrādāti biežāk. Tajā pašā laikā tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa jeb 36% vecāku uztrauc tas, ka viņu atvases varētu nodarīt kādu postu citiem, radot zaudējumus, ko ģimenei nāktos segt no sava budžeta, – tā liecina ERGO drošības indeksa pētījums.
Piemēram, no ERGO pieteiktajiem civiltiesiskās apdrošināšanas
gadījumiem, kuros zaudējumus trešajām personām radījuši bērni,
visbiežāk kaitējumi nodarīti automašīnām. Nereti bērni
savās spēlēs un rotaļās, piemēram, ar bumbu izsit kaimiņa
automašīnai stiklu. Mēdz būt gadījumi, kad pagalmā stāvošā
automašīnā bērns iebrauc ar velosipēdu, radot buktes un
skrāpējumus.
“Kaitējums, kas bērnu rotaļās un nodarbēs tiek nodarīts trešajām
personām, protams, ne vienmēr ir palaidnība. Ir zināms
gadījums, kad, esot ciemos, bērns vienkārši paklupis un
aplējis plazmas televizoru ar sulu no glāzes, kas viņam tobrīd
bijusi rokās. Privātā civiltiesiskā apdrošināšana šajā
situācijā sedza zaudējumus vairāk nekā 500 eiro apmērā,” stāsta
Ivars Vismanis, ERGO atlīdzību regulēšanas departamenta
direktors.
Ir arī situācijas, kurās bērni mēdz nodarīt kaitējumu viens
otram, piemēram, dauzoties saplēš skolasbiedra mobilo tālruni
vai citas iekārtas. Kādā no ERGO pieteiktajiem negadījumiem
bērns, netīšām uzkāpdams otra bērna skolas somai, sabojāja
planšetdatoru.
“Nesen kāda ģimene appludinājusi apakšstāva kaimiņu dzīvokli, jo
bērns, vecākiem to nezinot, bija izņēmis no vannas
veļasmašīnas šļauku, pa kuru no tās iztek veļas mazgāšanā
izmantotais ūdens. Jo vairāk bērniem brīva laika, jo
radošākiem un aktīvākiem jābūt vecākiem, lai savas
atvases pieskatītu un izdomātu tiem saistošas nodarbes, tā
samazinot iespēju, ka tiks veiktas dažādas palaidnības,”
norāda Ivars Vismanis.
ERGO Drošības indeksu izstrādājusi apdrošināšanas sabiedrība ERGO sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā. Kopumā katrā no Baltijas valstīm aptaujāti 1000 pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.