Sieviete satiek cilvēku, kas "lieto" viņas mirušā brāļa seju

Savu seju Ričards zaudēja apšaudes incidenta laikā 1997. gadā, tad viņam trāpīja lode, kas izpostīja gandrīz visu sejas centrālo daļu. Mediķiem izdevās saglabāt vīrieša dzīvību, bet ne seju.  Vīrietis cieta no smagas depresijas, bija mēģinājis izdarīt pašnāvību, jo sadzīvot ar faktu, ka viņam ir tik smaga kroplība, tā arī nebija spējis. Noriss maz kontaktējās ar cilvēkiem, nēsāja sejas masku, nereti dzirdēja aizskarošas piezīmes no svešiniekiem. 
 

Pirms trim gadiem autoavārijā gāja bojā kāds jauns un vesels vīrietis – Džošua. Mediķi bija gatavi riskēt un veikt pasaulē pirmo sejas transplantācijas operāciju. Arī ģimene piekrita, ka bojā gājušā Džošua seja tiek izmantota šim mērķim. 

Sejas transplantācija ir viena no sarežģītākajām transplantācijas operācijām, kas līdz šim ir veikta. Operācija ilga 36 stundas, tika transplantāti arī zobi, mēles muskuļi, nervi. Ārsti prognozēja tikai 50% lielu iespējamību, ka pēc šīs operācijas vīrietis vispār izdzīvos.  Ārstējošais ārsts brīdina, ka svešā seja vienmēr ķermenim būs svešķermenis, ko organisma imunitāte mēģinās atgrūst, tāpēc regulāri jālieto zāles, kas mazina imūnsistēmas aktivitāti.  

Pašlaik Norisam ir 39 gadi un viņš uzaicināja Rebeku, kas ir bojā gājušā puiša māsa, viesos.  Rebeka atzīst, ka ieraudzīt savu mirušo brāli bija diezgan šokējoši, lai arī viņa zināja par notikušo operāciju un bija šim notikumam emocionāli gatavojusies. “ Man gribējās pieskarties sejai. Tā bija mana brāļa seja, ar kuru es biju augusi kopā kopš bērnības”. 
 

Džošua māte stāsta, ka nenožēlo savu lēmumu ziedot dēla seju transplantācijai, jo tas ļāva ieraudzīti dēlu gandrīz kā dzīvu. “ Mums bija ļoti traģiski zaudēt dēlu, bet labi, ka tas deva vismaz kādu labumu citam cilvēkam”.