Kāpēc nav pareizi aizliegt tēvam rūpēties par jaundzimušo? Atbildības uzticēšana tēvam

“Nē, tā nē! Ko tu čammājies? Tu visu dari nepareizi! Dod man bērnu, man sanāks labāk un ātrāk!” Strīdi par bērniņa aprūpi ietekmē jauno vecāku savstarpējās attiecības. Vai neļaut tēvam rūpēties par jaundzimušo ir pareizi? Varbūt viņš pats nevēlas to darīt? Kāpēc? Skaidro psihoterapeite - geštaltterapeite Dana Lukševica.

FOTO: Shutterstock.com

Ar sadarbību, veiksmīgu komunikāciju un patiesu mīlestību var panākt, ka abi vecāki iesaistās bērna audzināšanas procesos un tas stiprinās pāra savstarpējās attiecības.

Psihoterapeite - geštaltterapeite Dana Lukševica skaidro, ka nereti sievietei liekas, ka viņa visu prot vislabāk. Tas ir viens no iemesliem, kas vīrietī mazina vēlmi iesaistīties mazuļa audzināšanā. Pārī, kurā sieviete uzņemas pārāk lielu atbildību un vēlas saglabāt kontroli, tas novērojams biežāk.
 

“Jautājums vai ļaut vīrietim, vai neļaut rūpēties par mazuli vispār nav apspriežams. Jo, ja kādam no pāra liekas, ka viņš labāk māk to darīt, vai vēlas ierobežot otram to darīt, skaidrs ir viens, ka tā ir viņa, kāda nerisināta problēma, un ar iespējamām tālejošākām sekām pārī un ģimenē kopumā. Protams, tēvs nevar pabarot mazuli ar krūti, bet pārējās lietas gan var un drīkst darīt,” norāda D.Lukševica.
 

Tas, kas notiek starp abiem partneriem, bieži vien ir cēlonis pārmetumiem par bērnu audzināšanu vai aprūpi. Atbildība, vara un komunikācija pārī ietekmē savstarpējās attiecības, kas atspoguļojas esot vecāku lomā.
 

Psihoterapeite – geštaltterapeite uzsver: “Vispārpieņemts ir uzskats, ka vīrietim vieglāk komunicēt, kad bērns ir paaudzies un var runāt un spēlēties. Bet šobrīd arī vīrieši daudz lasa par bērnu audzināšanu, iet uz kursiem, strādā ar emocionālo pusi, kas palīdz arī agrīnā periodā veidot emocionāli veselīgas un tuvas attiecības ar mazuli!”

Jautājums vai ļaut vīrietim, vai neļaut rūpēties par mazuli vispār nav apspriežams. 

 

Reklāma
Reklāma

Ja bērniņš ģimenē ir plānots un gaidīts, tad, ļaujot tētim vairāk rūpēties par jaundzimušo, māmiņai atliks vairāk laika sev. Tas labvēlīgi ietekmēs ne tikai sievietes pašsajūtu, bet arī savstarpējās attiecības, jo tā rodas iespēja atjaunot spēkus un palutināt sevi. D.Lukševica norāda, ka tēvs reizēm spēj paraudzīties uz situāciju no malas, palīdz stabilizēt attiecības, kuras izraisījis tas, ka māmiņa visu dienu pavada divatā ar mazo un ir nogurusi un norūpējusies.
 

Nav pareizi, ka māmiņa mazuli iedos tēvam tikai tajos brīžos, kad viņš raud un niķojas. Ja ikdienišķs kontakts netiks veidots, tad iespējams situācijas veidosies ne īpaši pozitīvas. Psihoterapeite – geštaltterapeite Dana Lukševica uzsver, ka, ja rodas situācijas, kad tēvam labāk padodas spēlēties ar bērnu, bet mātei iemidzināt, tad savstarpēji ir nepieciešams vienoties par pienākumiem, kas katram ir pa spēkam un izdodas.
 

Ar sadarbību, veiksmīgu komunikāciju un patiesu mīlestību var panākt, ka abi vecāki iesaistās bērna audzināšanas procesos un tas stiprinās pāra savstarpējās attiecības.