Ar likumu aizsargās nedzimušu dzīvību

Ar likumu plāno aizsargāt nedzimuša bērna dzīvību no tā ieņemšanas brīža. Tāpat ar 2014.gada 1.janvāri iecerēts pagarināt tā dēvēto pārdomu laiku, kad sieviete var izlemt par vai pret aborta izdarīšanu.

Likumā paredzēts noteikt, ka embrijs ir cilvēka dīglis agrīnā stadijā, kas ilgst no apaugļošanas brīža līdz augļa stadijai jeb 8 grūtniecības nedēļām. Foto iesūtījusi  Ieva Putrāle, mammamuntetiem.lv lasītāja.

FOTO: Marika Eglīte

Likumā paredzēts noteikt, ka embrijs ir cilvēka dīglis agrīnā stadijā, kas ilgst no apaugļošanas brīža līdz augļa stadijai jeb 8 grūtniecības nedēļām. Foto iesūtījusi Ieva Putrāle, mammamuntetiem.lv lasītāja.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas deputāti nolēma virzīt Saeimas Prezidijam likumprojektu par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Minētais likumprojekts apakškomisijas sēdē tika apspriests jau mēnešiem ilgi. Sākotnējā iecere bija mainīt likumu, paredzot abortu aizliegumu, kas izraisīja lielu pretrunu gūzmu no dažādu iesaistīto institūciju puses. Tad likumprojekts pamazām tika "mīkstināts" un patlaban par abortu aizliegumu netiek diskutēts.

Grozījumus minētajā likumprojektā izstrādājusi Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesiskozinātņu katedras vadītāja, profesore Valentija Liholaja. "Šā likuma mērķis ir noteikt tieiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī aizsargātu nedzimušu dzīvību no ieņemšanas brīža no prettiesiskiem apdraudējumiem un nodrošinātu embrija un augļa attīstības aizsardzību", šādu priekšlikumu atbalstīja deputāti. Turpretim, lai nodrošinātu likumā lietojamo jēdzienu vienveidīgu izpratni, profesore piedāvā embrija un augļa definīcijas.

Sākotnējā iecere bija mainīt likumu, paredzot abortu aizliegumu, kas izraisīja lielu pretrunu gūzmu no dažādu iesaistīto institūciju puses. 

Likumā paredzēts noteikt, ka embrijs ir cilvēka dīglis agrīnā stadijā, kas ilgst no apaugļošanas brīža līdz augļa stadijai jeb 8 grūtniecibas nedēļām, bet augļa periods sākas ar 9.grūtniecības nedēļu un ilgst līdz dzemdībām. Savukārt par dzīvotspējīgu atzīstams auglis, sākot ar 22.grūtniecības nedēļu.

Deputāti arī atbalstīja profesores izstrādāto priekšlikumu, pagarinot tā saukto pārdomu laiku, kad sievietei tiek sniegta iespēja nolemt par labu grūtniecībai vai abortam. Pārdomu laiks pagarināts no 72 stundām uz 120 stundām, taču ar atrunu - ja grūtniecības laiks jau ir ap šīm 12 nedēļām, bet pārdomu laiks vairs nav iespējams šīs piecas dienas, tad ar ārsta lēmumu to varēs saīsināt līdz 3 dienām. Šāda prakse esot arī Francijā.

Reklāma
Reklāma

Atzinumus par profesores Liholajas priekšlikumiem bija izteikusi gan Veselības, gan Labklājības, Tieslietu ministrija, Tiesībsargs, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija un daudzas citas organizācijas. Lielākā daļa bija norādījušas, ka pašreizējais likums ir gana pieņemams un nekādas izmaiņas nav nepieciešamas, taču deputāti lēma citādi, nolemjot likumprojektu virzīt uz Saeimas Prezidiju, kam savukārt jāizlemj, kuru komisiju noteikt par atbildīgo likumprojekta tālākā izstrādē. Paredzams, ka diskusijas par šo tēmu vēl ilgi nerims.  

Arī šodienas komisijas sēdē deputārs Arvils Ašeradens norādīja, ka pastāv pretruna - no vienas puses valsts pasaka, ka aizsargā nedzimušu dzīvību no tā ieņemšanas brīža, bet no otras puses atļauj likumīgu nonāvēšanu. A.Ašeradens retoriski vaicāja:"Tad, kas ir aborts? Dzīvības pārtraukšana?". Arī deputāte Daina Kazāka atzīmēja, ka šis jautājums ir jāskata daudz augstākā līmenī, proti, nepieciešami kvalificētu juristu ekspertu atzinumi par šo tematu. Neraugoties uz dažādajiem viedokļiem deputātu vidū, vairums tomēr nobalsoja par izmaiņu likumā virzīšanu tālākā apspriešanai atbildīgajā komisijā.