Bailes no iesaukām "bučmūlītis" vai "memmesdēliņš"

Tāpat nepatika arī saucieni pa logu, ka ir jau vēls vai jānāk vakariņās. Kādas vakariņas? Mēs tūlīt, tūlīt ieņemsim Berlīni, sakausim baltgvardu sirotājus vai tieši tagad mūsu pirātu kuģis piestāj pie bagātību salas. Berlīne gan bija meiteņu rotaļu māja, baltgvardi – kaimiņu puikas, savukārt bagātību sala – sētnieces Zinaīdas slotu kambaris.
Vasarā tika būvēti „štābi”, vigvami un drosmīgie indiāņi regulāri uzvarēja gļēvos bālģīmjus. Tam visam protams bija arī sekas. Marle un plāksteri kļuva par deficītu, bet briljantzaļo smēri  patērēja tādos kvantumos, ka ar to varētu nokrāsot nelielu žogu. Viss bija pa īstam un nebija nekādu ilūziju par to, ka katrs nākaimais nedarbs, vai riskants triks varētu palikt bez sekām.

Vasarā tika būvēti „štābi”, vigvami un drosmīgie indiāņi regulāri uzvarēja gļēvos bālģīmjus.

Šobrīd mēs sastopamies ar problēmu, ka mazāko klašu bērni ir antisociāli, bezkaunīgi un ar vāju veselību. Kāpēc tā? Populārākās no atbildēm – pa ielām staigā maniaki un bērnu laupītāji, kautiņi un narkotikas. Vecāki nav droši par savas atvases gaitām ārpus mājām un tādēļ izvēlas bērnu no mājām ārā nelaist. Tik vien, cik aizvest uz pulciņu pedagogu uzraudzībā vai pastaigā pa lielveikalu brīvdienās. Rezultātā bērna vide ir nemainīga un komunikācijas iespējas sašaurinās. Bērns pats vairs neizvērtē, kas ir slikti, kas labi. Savus vienaudžus viņš satiek strikti reglamentētā vidē – skolā, pulciņā, kur visa sava uzmanība jāvelta apskatāmajai tēmai. Enerģijas iet pārpārēm un neizskraidījies, neizplūcies un neizrunājies ar vienaudžiem ārpus nodarbībām,  bērns vairs nevar koncentrēties.  Gan klase, gan pulciņš pārvēršas par nekontrolējamu stihiju.

Tāpat nepatika arī saucieni pa logu, ka ir jau vēls vai jānāk vakariņās. Kādas vakariņas? Mēs tūlīt, tūlīt ieņemsim Berlīni, sakausim baltgvardu sirotājus vai tieši tagad mūsu pirātu kuģis piestāj pie bagātību salas.

Lai gūtu panākumus gan skolā, gan ārpusklases nodarbībās, bērnam  jāspēj tām koncentrēties, taču neizmantotās enerģijas daudzums to padara neiespējamu. Vecākiem būtu kopā ar saviem bērniem jāapmeklē bērnu rotaļu laukumi, jālaiž bērni vieni, jāļauj viņiem izskrieties un izdauzīties tā, it kā mammas vai tēta nosodošā acs to neredzētu. Pēc šādām, rotaļu laukumā kopā ar citiem bērniem pavadītām stundām, bērns atgriezīsies mājās bagāts ar jauniem iespaidiem, lepns par nobrāzto celi un tik noguris, ka nevajadzēs to pierunāt iet gulēt.

Raksts publicēts sadarbībā ar SIA Jūrmalas Mežaparki, kas nodarbojas ar bērnu rotaļu laukumu ražošanu un uzstādīšanu. "Jūrmalas Mežaparki ir ģimenes uzņēmums, tāpēc tieši ģimenisku vērtību respektēšana ikdienas darbā ļauj mums saskatīt, ka rotaļu laukums nav tikai koks, metāls un plastmasa, kas savstarpēji savienoti ar skrūvēm. Aiz katra rotaļu laukuma projekta mēs redzam bērnus, kuri rotaļāsies un vecākus, kas tos uzraudzīs. Rotaļu laukumu kvalitāti un drošību garantē ne tikai fakts, ka tie  izgatavoti atbilstoši LVS EN 1176 drošības un kvalitātes standartiem, bet arī mūsu rūpīgs darbs pie izejmateriālu piegādātāju atlases."

Ieskaties: http://www.jmp.lv/izlaidbernuara