Jociņi par kūlas dedzināšanu vairs nemaz nav smieklīgi
Latviešu tautas folklora vēsta, ka latvieši vienīgie zina, ko iesākt ar kūlu. Un pirms dažiem gadiem internetā varēja lasīt jociņus, ka nu jau arī Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji šīs iemaņas pārņēmuši.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Te vēl pāris jociņi par tēmu:
Lasītākais
Letiņš kā jau katru pavasari, atkal dedzina kūlu. Iet garām angļu tūristi un jautā: "What's that?" Latvietis: "That's kuul."
Latviešu grūtie lēmumi pavasarī – iet bļitkot vai dedzināt kūlu?
Bet nupat tas tiešām vairs nav smieklīgi. Par spīti tam, ka atbildīgie dienesti katru gadu runā par problēmas aktualitāti un nepieciešamību rast kādus risinājumus, kūlas dedzināšanas apmēri nemazinās.
Jau 2009. gadā Iekšlietu ministrija ir izveidojusi ne īpaši veiksmīgu kampaņas rullīti ar aicinājumu nededzināt savu zemi.
Šī gada statistika liecina, ka šogad pirmais kūlas dedzināšanas gadījums reģistrēts jau 3. janvārī.
Savukārt februāra pēdējā dienā dzēsti 29 lielāki vai mazāki kūlas ugunsgrēki.
Bet 1. un otrajā martā ugunsdzēsēji dzēsuši 53 sausās zāles ugunsgrēkus. No tiem Rēzeknes novada Silmalas pagastā deguši 30 hektāri, kas ir šogad lielākais kūlas ugunsgrēks.
Daugavpilī, Vidzemes ielā deguši 9 hektāri, Viļānu novada Viļānu pagastā – 5 hektāri, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā – 4 hektāri, Dobelē, Uzvaras ielā – 3,2 hektāri; Daugavpilī, Ķiršu ielā, Inčukalna novada Vangažos – 2,5 hektāri, Jēkabpilī, Pils rajonā, Rīgā, Maskavas ielā – 2 hektāri; Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Daugavpilī, Ziedu ielā, Rīgā, Maskavas ielā, Iecavas novada Zālītē – 1 hektārs.
Cik vēl ir tādu kūlas dedzināšanas gadījumu, kas šeit nav uzskaitīti?
Un nebūs lieki piebilst, ka katru gadu kūlas ugunsgrēkos cieš ēkas un, diemžēl, arī cilvēki...
Autore: Audra Šauere, mammamuntetiem.lv redaktore
Foto: mammamuntetiem.lv
