Vēlos bērniņu, bet nevaru atļauties

Nesen esmu sākusi dzīvot pieaugušo dzīvi un saprotu, cik ļoti mūsu valsts ir nedroša, nav nekāda atbalsta, nekā nav. Tu tikai strādā un strādā, bet dzīvo īrētā dzīvoklī, maksā šausmīgās īres maksas svešam cilvēkam, kas tikai no tā uzpelnās + atmaksā vēl komunālos! Tā tu varētu maksāt par savu dzīvokli. Savas mājas ir savas, bet redzi, bankā, lai paņemtu kredītu, ir vajadzīga pirmā iemaksa, kas mūsdienās mūsu Latvijas iedzīvotājiem - TĀDAS naudas nav! Kredītu dod, bet naudas nav iemaksai, paliec pie sasistas siles! Liekas, ka vēlāk būs vēl trakāk, cenas būs vēl vairāk uzkrūvētas, gadi ies uz priekšu...

Man ir apnicis cīnīties šajā valstī, esmu nogurusi no šī visa! Es vēlos būt laimīga, es vēlos bērnus un vēlos normālu dzīvi. Vai tas ir par daudz prasīts Latvijā? Un vēl jādomā, kāda pensija būs. Skatoties uz šiem nabaga cilvēkiem pienācīgā vecumā, man tiešām žēl paliek - visu mūžu strādājuši, bet nesaņem neko par to. Nepateicīgi ļoti. Es skatos apkārt uz ģimenēm, kurām ir bērni un apskaužu, jo pati vēlos bērniņu, bet nevaru atļauties, dzīvojot īrētā 1istabas dzīvoklī!