Nesaskaņas ar vīru...

Sveikas, mīļās!
gribeju padalities ar jums jo nav jau ar ko parunat.
ta tad, saksu ar to ka man ir 24 gadi driz bus 25.piedzemdeju pirmo berninu kad bija 18gadi, tad vira mate teica ka japrecas,ka nav ko dzivot tapat kopa.aprecejos 18gados viss loti sasteigti bija. tad pec kada laika paliku stavokli ar puisiti un mans viirs saka mani krapt budama stavokli,vina miilota man zvanija un viskautko teica,bet ar tas vins attiecibas partrauca.plus vel tas ka panemu aizbildnieciba sava brala bernu, ta tad kopa man ir tris berni sobrid,ta ir liela atbildiba,viirs strada viens pats.no sakuma vins nepienema brala meitu bet nu jau ir pienemis un vina dzivo musu gimene 5cus gadus.ar viiru kopa esam astonus gadus. tas bija ievads lai mani meginatu saprast.sobrid mani nomoka luk kas.es planoju braukt uz uk pie mammas bus darbs utt kas ir vajadzigs,bet lieta tada ka vins ir sacis sarakstities ar vairakam sievietem un sudzet savu bedu stastu ka sieva vinu nemil utt ka nevar bernus un sievu izmest uz ielas ka vinam sirdsapzina nelauj ka labi ka braucu uz uk projam.ta jau nav pirma reize ka vins sarakstas ar visadam,bet tas mani neuztrauc, mani uztrauc tas ka vins ta man aiz muguras runa un ari to ka mes skiramies,bet ta ja pasa laika es nevaru aizbraukt pie draudzenem vai aiziet izklaideties un justies kaut mazliet ka sieviete nevis tikai mamma un majsaimniece. vins visu laiku man parmet visu, un taisa greizsirdibas scenas un uztaisa sevi par baltu un pukainu. jautajums tads ko man darit? varbut skirties? ir jau vairakas reizes ar vinu runats, ta normali pie galda bez blausanas, viss vienmer nesekmigi.ja ir kadi jautajumi es atbildesu.
ceru uz sapratni:)