Sari jaundzimušajam — tas nav mīts!

Būšu īsa un lakoniska!Tā ir taisnība! Dēliņam divu mēnešu vecumā nolēmām izmasēt sariņus. Par cik biju lasījusi ka ir vecmāte kas to veic, nolēmām doties pie viņas uz dzemdību namu '' Harmonija'' . Braucot uz turieni, mēs vēl pieļāvām domu ka sariņu varētu arī nebūt. Bet bija! Un daudz!:)

Kā tas viss notika. Tika iekurināta pirtiņa, aptuveni 60 grādu karsta. Dēliņam ļāvām kārtīgi sasildīties, iepazīt apkārtni un tad ar manu pieniņu sākām vieglām masēt pleciņus, muguriņu, rociņas, kājiņas, dibenu! Pēc pāris sekundēm sāka parādīties sari. Mēs ar vīru bijām tik ļoti pārsteigti tos ieraugot!:) Likās neticami, ka tiešām tādi sariņi eksistē! To bija ļoti daudz! Saru izmasēšana ilga kādas 15-20 minūtes, bet visu to laiku dēliņš ļoti labi uz punča gulēja. Mums pat likās ka viņam ļoti patika!

Bet pirms nolemjiet sariņus izmasēt( speciāli nelietoju vārdu-izdzīt), der zināt šādas lietas:


- ja mazulis ir matains, tad sariņi ieķeras matiņos un tie nekur nepazūd. Mēs pēc tam tos griezām ar šķērītēm nost!:)

- sariņi nav tādi kā vīriešu rugāji. Tie kad saskarās ar gaisu, paliek kā pelēki puteklīši. Rokās saru nav iespējams paņemt!

 Secinājums : Saru izmasēšana ir jauks, patīkams piedzīvojums visai ģimenei. Un ja manai vecmāmiņai tas tika darīts kad viņa bija maziņa, tad ticu ka mūsu senči zināja kāpēc to darīja. 


Un tagad saldais ēdiens-mūsu dēls guļ  labi, bet mēs nezinam kā viņš gulētu ja nebūtu sari izmasēti!