Bērns pieprasa čipšus, frī kartupeļus un bulciņas? Kā pieradināt atvasi pie normāla ēdiena

Paēst ar maziem bērniem ārpus mājas visbiežāk nozīmē tos pabarot ar ne sevišķi veselīgu ēdienu. Bet problēmai ir risinājumi.

 

FOTO: Shutterstock.com

Bērnu uzturs ir atkarīgs no pieaugušajiem

Tie, kam bērnu nav vai kas ar tiem ikdienā nestrādā, visticamāk, nav pievērsuši uzmanību bērnu ēdienkartei kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās. Diezgan bieži tā ir briesmīga vai tādas nav vispār.
 

Lasi arī: Uztura speciālisti analizē Latvijas kafejnīcu bērnu ēdienkartes. Tajās ir TIK daudz neveselīga! 

 

Ja ikdienā bērniem nodrošinām pilnvērtīgas maltītes, teorētiski varētu nesatraukties par izņēmuma reizēm, taču ko darīt, ja ēst ārpus mājas sanāk gana bieži? Pirkt piedāvātos frī kartupeļus, vistas nagetus, ķiploku grauzdiņus, cukurvati un bulciņas?

Riskanti, jo ir ļoti liela iespēja, ka bērnam arvien biežāk gribēsies šādus produktus ēst arī ikdienā, bet tie nespēj nodrošināt augošu organismu ar visām nepieciešamajām uzturvielām un rada riskus dažādām hroniskām kaitēm.
 

Veselīgi ēšanas ieradumi jāveicina laikus
Lai iespējami samazinātu bērna vēlmi pārtikt no mazvērtīgiem produktiem, ir jāsaprot šāds fakts – jo ātrāk sāksim viņu radināt pie veselīga uztura paradumiem, jo lielāka iespēja, ka, bērnam augot lielākam, tie saglabāsies.

 

Veselīgu ēšanas paradumu veicināšana nenozīmē pilnīgu atteikšanos no saldumiem, taču bērna iepazīstināšana ar tiem iespējami vēlākā vecumā gan var nākt tikai par labu. 

 

Svarīgi ir arī ģimenes ēšanas paradumi. Kad ģimenē ienāk bērns, tie noteikti būtu jāpārskata. Mājās vienmēr ir jābūt vērtīgiem produktiem, svaigiem dārzeņiem un augļiem. Tas nenozīmē, ka nedrīkst būt cepumu, konfekšu vai citu našķu, bet ir skaidri jānovelk robeža starp to, kas ir našķis un kas ir normāls ēdiens. Bērnam jāļauj saprast, ka primāri ēd normālas maltītes, nevis knakstās un našķojas ar kārumiem.

Veselīgu ēšanas paradumu veicināšana nenozīmē pilnīgu atteikšanos no saldumiem, taču bērna iepazīstināšana ar tiem iespējami vēlākā vecumā gan var nākt tikai par labu. Turklāt būtiski arī skaidrot, kāpēc ģimenē ievēro konkrētus ēšanas paradumus.
 

Ko bērniem piedāvā sabiedriskajā ēdināšanā?
Mājās mēs pārsvarā varam ietekmēt to, ko mūsu bērni ēd vai neēd. Taču ko darīt, kad ēdam ārpus mājas?

Domājot par šo tēmu, vairāk nāk prātā sliktie piemēri, kad bērnu vienīgā izvēle ir frī kartupeļi, fritēti vistas nageti un tamlīdzīgi ēdieni, jo tie taču mazajiem garšo! Par laimi, ir sabiedriskās ēdināšanas iestādes, kas domā ne tikai par ieņēmumiem, bet arī par to, lai bērnu punčos nonāktu vērtīgi produkti.

Piemēram, viens no lielākajiem Latvijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir ne tikai izveidojis bērnu veselībai draudzīgākus maltīšu piedāvājumus, bet arī piesaistījis darbā uztura speciālistu. Pavāriem galvenais uzdevums ir pabarot cilvēkus ar garšīgu ēdienu, pārāk neiedziļinoties uzturvielu sastāvā. Taču, apvienojot pavāru spējas ar uztura speciālistu zināšanām, ēdienu piedāvājums var kļūt gan gards, gan veselību veicinošs.

 

Pavāriem galvenais uzdevums ir pabarot cilvēkus ar garšīgu ēdienu, pārāk neiedziļinoties uzturvielu sastāvā. 

 

Kamēr visās vietās vēl nav pieejams vienlīdz vērtīgs un garšīgs ēdiens, izvēlieties ar bērniem doties tur, kur tādu piedāvā. Taču sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varētu pašpikot no labiem piemēriem.
 

Lūk, ieteikumi, pēc kuriem var vadīties, plānojot svētku galdu.
1. Nesarežģījiet ēdienu.
Centieties saglabāt tīras un zināmas garšas, ko bērni pazīst un kas tiem patīk. Netaisiet galdu pēc savas gaumes ar pildītiem groziņiem, Cēzara salātiem un pūdētiem sieriem -

Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, siera nūjiņas, kotletes vai apcepti vistas gaļas gabaliņi, maizes grauzdiņi vai galetes, pašu gatavots popkorns, auzu pārslu cepumi un kāda krējuma mērce advancētākas garšas piekritējiem – tas ir pilnīgi pietiekams piedāvājums.


2. Mazāk ir vairāk. Svarīgi nepārspīlēt ar ēdienu daudzumu. Ja bērni tiks izklaidēti, viņiem primārā vajadzība nebūs ēst. Labāk lieciet galdā mazāk, bet kvalitatīvākus produktus. Arī ogas vai augļus nevajag piecu veidu.

Reklāma
Reklāma


3. Ja jums īpaši rūp tas, lai bērni apēstu vispirms kārtīgu ēdienu un tikai pēc tam našķus, varat dalīt galda saturu. Ballītes sākumā servējiet maizītes, dārzeņus, gaļu, sieru un citus sātīgus ēdienus, savukārt našķus lieciet, kad lielākā daļa bērnu jau ir iestiprinājušies.


4. Kā galveno slāpju veldzētāju piedāvājiet ūdeni – negāzētu, papildinātu ar ogām vai augļiem vai vienkārši gāzētu minerālūdeni. Varat atšķaidīt arī sulas ar ūdeni, taču bez gāzētajiem, saldinātajiem dzērieniem noteikti var iztikt.

Lai bērni būtu motivēti padzerties, varat katram sagatavot savu “sporta” pudelīti ar uzlīmētu vārdu un kādu zīmējumu un piepildīt to ar vēlamo dzērienu, ko mazais izdzers pasākuma laikā.

5. Neaizmirstiet par galda noformējumu. Augļus ar ogām var saspraust uz koka iesmiņiem, cepumiņus var izcept kādās interesantākās formās u. tml. Bērni ēd ar acīm, un nepievilcīgs ēdiens tos noteikti neuzrunās. Pat mazliet saspiedusies mellene vai ķirsis tiek atmesti kā ēšanai nederīgi.

6. Ja vēlaties bērnus cienāt ar čipsiem, kūciņām, bulciņām un citiem ne tik vērtīgiem produktiem, to, protams, var darīt, tikai vajadzētu izvērtēt šo produktu sastāvu. Kā arī vēlams, lai šādas uzkodas būtu mazākumā. Pēc iespējas izvēlieties produktus, kas gatavoti no kvalitatīvām un augstvērtīgām izejvielām. Mēģiniet iekļaut ballītes ēdienkartē pilngraudu produktus, pākšaugus un dārzeņus, ko var viegli paslēpt dažādos kēksiņos un cepumos.


Vērtīgs un gards piknika groza saturs
Visdrošākais veids, kā parūpēties par veselīgām maltītēm un uzkodām, ir pašiem tās sagatavot līdzņemšanai. Ir gan tā, ka dažreiz gribas atpūsties no plānošanas un gatavošanas, bet gadījumos, kad tiešām zināt, ka nekas jēdzīgs no ēdiena nebūs pieejams, labāk paņemt līdzi savu pārtiku.

1. Vienmēr ņemiet līdzi svaigus dārzeņus. Vislabāk tos, kuri bērniem garšo.

2. Augļi vai sezonas ogas būs lielisks salduma avots, kas apgādās bērna organismu ne tikai ar cukuru, bet arī ar ūdeni. Dodiet priekšroku augļiem un ogām, kas mazāk var saspiesties, vai ielieciet tos līdzņemšanai paredzētos trauciņos.

3. Pilngraudu vai dārzeņu maizīte, dažādi maizes grauzdiņi vai galetes būs tieši laikā, lai uzņemtu nepieciešamo enerģiju un uzturvielas.

4. Siers – nūjiņās, bumbiņās vai vienkārši vienā gabalā – ir vērtīgs un sātīgs produkts, kas lieliski papildinās citas piknika groza sastāvdaļas. Var paņemt arī vārītas paipalu oliņas, kas bērniem parasti patīk.

5. Var sagatavot līdzņemšanai arī gatavas maizītes, taču jārēķinās, ka mazākiem bērniem var nepatikt maizīšu “sagurušais” izskats, kad tās būs vairākas stundas vadātas līdzi. Tad labāk mājās sagriezt un salikt kastītēs visas maizītēm paredzētās sastāvdaļas un gatavot tās uz vietas.

6. Ja jums patīk rosīties virtuvē, varat uzcept kādu biezpiena plātsmaizi, kēksiņus vai pankūkas un receptē daļēji izmantot pilngraudu miltus. Kēksiņus var pagatavot vispār bez miltiem, to vietā izmantojot turku zirņus vai papildinot ar bietēm. Iespēju ir daudz un dažādas, ja vien ir vēlme ieguldīt laiku un eksperimentēt.

7. Auzu pārslu cepumi, graudaugu batoniņi, žāvēti augļi, sukādes vai riekstu maisījums var kalpot kā vērtīgs un gards uzkodas variants, vienīgi bērnam jābūt vismaz 3 gadus vecam, lai samazinātu aizrīšanās risku.

8. Visbeidzot, protams, ūdens. Tam jābūt līdzi vienmēr. Taču, ja jūsu bērni ir kāri uz saldākiem dzērieniem, droši varat paņemt līdzi kādu sulu un atkarībā no bērna vecuma atšķaidīt to ar ūdeni.


Viss – mūsu rokās
Bērnu uzturs ir atkarīgs no pieaugušajiem – gan no vecākiem, gan pārtikas ražotājiem, gan tiem, kas nosaka piedāvājumu sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Vecāku atbildība ir ierādīt savam bērnam veselīga uztura un dzīvesveida principus, taču ir grūti to izdarīt, ja no visām pusēm nomācošā daudzumā tiek piedāvātas ātrās uzkodas, saldumi un citi mazvērtīgi produkti. Bērniem nav jāpārtiek no frī kartupeļiem, kamēr mēs ēdam tartarus, grieķu salātus un ratatujus ar jūras veltēm. Skaidrs, ka lielākā daļa bērnu šādu ēdienu neēstu, jo viņiem tas ir par sarežģītu un aizdomīgu, taču tā vietā piedāvāt tikai frī kartupeļus nav risinājums.

 

Eva Kataja, uztura speciālists, "Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Informācija no portāla Jauns.lv