Vai gavēnis ir sevis spīdzināšana?

Bet, izpētot gavēņa uztura aspektus, atklājas, ka šis ir pats piemērotākais laiks tam, lai savestu kārtībā savus ēšanas paradumus un sniegtu organismam pelnītu atpūtu no uztura pārmērībām. Ka jau jebkuram uztura plānam, arī gavēnim vajag pareizo pieeju.

Pirmkārt, jāizvēlas, kādu gavēni ieturēt. Katra konfesija piedāvā savus, mazāk vai vairāk radikālus variantus. Izsenis gavēnis paredz atteikšanos no gaļas, mūsdienās to papildina arī attiekšanās no saldumiem, baudvielām, arī no kafijas, alkohola un smēķēšanas. Jēga slēpjas nevis tajā produktā, no kā tu atsakies, bet paša atturēšanas faktā.

Atteikšanos no kādām produktu grupām cilvēks bieži uztver kā „zaļo gaismu” tiem produktiem, kas ir atļauti un patērē tos milzīgajos daudzumos.

Otrkārt, ir jāizanalizē, vai esošais veselības stāvoklis ļauj gavēni ieturēt. Cilvēki ar anēmiju nedrīkst attiekties no gaļas – tas var novest pie vēl lielākiem veselības traucējumiem. Arī grūtniecēm tas nav ieteicams, īpaši ņemot vērā to, cik izplātīts ir B 12 vitamīna trūkums grūtniecēm Eiropā. Gavēšana paredz arī maltīšu skaitu un porciju lielumu samazināšanu – to nevar atļauties profesionāli sportisti. Arī cilvēki ar smagām saslimšanām, piemēram, vēzi, nedrīkst ierobežot uztura daudzumu.

Eļļā cepti kartupeļi, dārzeņu salāti ar majonēzi – gavēnim jau der, bet veselībai – nekādā gadījumā.

Ja veselība ļauj ieturēt gavēni, ir nepieciešams sākt sagatavošanas pasākumus: pieeja „no rītdienas vairs nedrīkst” nestrādā . Saldumu un gaļas daudzumu ēdienkartē jāsamazina vismaz 2 nedēļas iepriekš, jo citādāk ir ļoti viegli „norauties” un pieēsties ar aizliegtajiem produktiem, ko pavada vainas apziņa un vilšanās sevī. Jāgatavojas laicīgi.
Daudz jautājumu izraisa atteikšanās no gaļas. Vai tas tiešām ir veselīgi? Ko tas man dos? Nenoliedzami, gaļa satur B grupas vitamīnus un neaizstājamās aminoskābes, kas ir nepieciešami organismam. Bet 40 dienu laika to trūkums izveidoties nevar. Turklāt, neēdot gaļu, cilvēks palielina dārzeņu un putraimu īpatsvaru ēdienkartē – organismā nāk papildus vitamīni un šķiedrvielas. Iegaumējiet – atturoties no gaļas, ēdienkartē obligāti jāpalielina pākšaugu un sojas daudzumu.

Gavēņa beigas nenozīmē, ka uzreiz drīkst mesties virsū aizliegtajiem produktiem, lai arī cik ļoti mēs pēc tiem neilgotos.

Atteikšanos no kādām produktu grupām cilvēks bieži uztver kā „zaļo gaismu” tiem produktiem, kas ir atļauti un patērē tos milzīgajos daudzumos. Tā nedrīkst darīt. Atļauto produktu patēriņam jābūt samērojam un, taisot ēdienus, jāievēro veselīga uztura pamatprincipus. Eļļā cepti kartupeļi, dārzeņu salāti ar majonēzi – gavēnim jau der, bet veselībai – nekādā gadījumā.
Attiekšanās no saldumiem ir visgrūtākais. Toties arī ir te ir lielisks risinājums – lai apmierinātu tieksmi pēc saldā, jāizvēlas saldi augļi – vīnogas, apelsīnus. Lieliski der arī žāvēti augļi – dateles, rozīnes, aprikozes.
Dažas gavēņa dienas paredz tikai vienu maltīti dienā. Šādu uztura režīmu uzturzinātne neiesaka un neatbalsta – tas rada nevajadzīgās problēmas vielmaiņai un var novest pie liekā svara. Ēdienreizēm jābūt regulārām.
Gavēņa beigas nenozīmē, ka uzreiz drīkst mesties virsū aizliegtajiem produktiem, lai arī cik ļoti mēs pēc tiem neilgotos. Tapāt kā sagatavošanas posmā tos ēdienkartē vajadzētu ievest pakāpeniski. Gandarījums no gavēšanas nav konfekšu kārbas iztukšošana vai kotlešu pannas apēšana. Pārmērības pēc atturēšanās noved pie liekā svara.

Autore: Ksenija Andrijanova, Sabiedrības Veselības Institūta uztura speciāliste (www.edietologs.lv)