Kā dzīvesveids ietekmē sirds veselību un kāda ir tai piemērotākā diēta? Stāsta farmaceite

Stress un satraukumi spēj ietekmēt teju visas orgānu sistēmas, tai skaitā sirdi, kā arī veicināt hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu. Ko darīt, lai rūpētos par sirds veselību, un kas šobrīd ir īpaši būtiski hipertensijas pacientiem – stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centra 4 filiāles Diagnostikas centrs un Valdlauči kardioloģe un EHO speciāliste Ilze Zandarte un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

FOTO: Unsplash.com

Pareiza ēšana nav īslaicīgs pasākums, tā ir veselīga dzīvesveida sastāvdaļa.

Hipertensijas galvenie cēloņi

Cēloņus, kāpēc rodas paaugstināts asinsspiediens, precīzi var noteikt tikai aptuveni desmit procentos gadījumu, stāsta kardioloģe un EHO speciāliste Ilze Zandarte. Tās ir nieru, virsnieru, vairogdziedzera un citas slimības. Atrodot hipertensijas cēloni, to iespējams ļoti efektīvi ārstēt. Pārējie gadījumi ir tie, kam visbiežāk ģimenē (vecākiem, vecvecākiem, māsām, brāļiem) ir augsts asinsspiediens, un tiek ārstēti nevis pēc cēloņa, bet gan simptomātiski – dodot asinsspiedienu pazeminošas zāles. 

Hipertensiju medicīnas literatūrā dēvē arī par “kluso slepkavu”. 

Tas tiešām ir pamatoti, jo tā var piezagties, nemanot, skaidro ārste. Ja asinsspiediens ceļas vienmērīgi un pakāpeniski, to var arī neizjust. Bet savu slikto darbu tas veic, bojājot sākumā mazākos asinsvadus (acīs, nierēs), pēc tam pārejot uz lielāka kalibra asinsvadiem. Līdz ar to paaugstināts asinsspiediens ir infarkta un insulta risks. Neārstēts asinsspiediens var radīt asinsspiediena krīzi, kad tas ir ļoti augsts. Šajā gadījumā var plīst kāds no asinsvadiem, un tas var beigties ar nāvi. Tāpēc arī ārsti aicina asinsspiediena problēmai pieiet nopietni, ar lielu atbildības sajūtu.

 

Stress un asinsspiediens

Šī brīža situācija ļoti tiešā veidā atstāj iespaidu uz sirds veselību, jo hronisks stress veicina liekā svara problēmas, kas savukārt veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību, stāsta I. Zandarte. Cilvēkam, kurš ir stresā, apēdot mazāk, svars pieaug ātrāk nekā cilvēkam, kurš dzīvo bez hroniska stresa. Turklāt cilvēks ir sociāla būtne, un, ierobežojot sociālos kontaktus, tiek atņemta iespēja kontaktēties ar līdzcilvēkiem, kas ietekmē psihisko veselību un līdz ar to – veselības stāvokli kopumā. Turklāt, šajos apstākļos, cilvēki, baidoties inficēties, laicīgi nedodas pie ārsta, tādējādi tikai padziļinot problēmu. 

Stresa ietekmē asinsspiediens paaugstinās. Sportošana normalizē stresa hormona kortizola daudzumu organismā, kas paaugstina asinsspiedienu, ietekmē glikozes līmeni asinīs un vājina imunitāti. 

Tātad ar fiziskajām aktivitātēm varam mazināt stresu, normalizēt asinsspiedienu un stiprināt imunitāti! 

Katram pašam jāmeklē veids, kā mazināt stresa ietekmi: vienam tā būs pastaiga mežā vai gar jūru, citam – meditācija. Galvenais, lai no tā tiek gūts prieks! Jeb medicīniski – tiek mazināti stresa hormoni un vairoti laimes hormoni.

 

Covid-19 riski

Kā skaidro kardioloģe, augsts asinsspiediens ir iemesls, lai cilvēks būtu Covid-19 riska grupā, jo paaugstināts (nekontrolēts, neārstēts) asinsspiediens bojā asinsvadu sieniņas un paaugstina trombu veidošanās risku. Saslimstot ar Covid-19, šis trombu veidošanās risks ir ļoti augsts, tāpēc arī mediķi rekomendē vakcinēties pret Covid-19 visiem, un jo īpaši riska grupu pacientiem.

 

Ieteicamās pārbaudes

Veselam cilvēkam pēc 40 gadu vecuma, bez sūdzībām profilaktiskās pārbaudes būtu jāveic reizi piecos gados, lai izvērtētu riska faktorus. Taču, ja problēma ir konstatēta (ir kāds no riska faktoriem, tai skaitā arī paaugstināts asinsspiediens), profilaktiskā pārbaude jāveic reizi gadā vai pat biežāk (to nosaka ārstējošais ārsts). Arī izmeklējumu veidu un apjomu nosaka ārsts. Visvienkāršākie izmeklējumi ir asins analīzes un elektrokardiogramma. Nereti nosūta arī uz sirds ultrasonogrāfijas izmeklējumu (ehokardiogrāfiju), slodzes testu (veloergometriju), asinsspiediena diennakts monitorēšanu un citiem izmeklējumiem, stāsta I. Zandarte.

 

Reklāma
Reklāma

Dzīvesveida un līdzestības lielā nozīme

Hipertensijas ārstēšana vienmēr jāsāk ar dzīvesveida maiņu, uzsver kardioloģe. Un ar to var panākt ļoti daudz! Tas nozīmē: pareizs uzturs un svara kontrole, regulāras fiziskās aktivitātes, smēķēšanas atmešana. 

Par visveselīgāko kardiologi uzskata tā saucamo Vidusjūras diētu, kuru ir viegli ievērot ilgstoši, jo pareiza ēšana nav īslaicīgs pasākums, tā ir veselīga dzīvesveida sastāvdaļa. 

Ar Vidusjūras diētu saprotam dabīgu uzturu, kurā ir daudz dārzeņu, augļu, pilngraudu produktu, zivju un jūras produktu, kā arī liesa gaļa un piena produkti ar pazeminātu tauku saturu. Uzturā jāierobežo sāls uzņemšana. Par paaugstinātu ķermeņa svaru runā, ja ĶMI (ķermeņa masas indekss) ir virs 25. Savukārt atmest smēķēšanu nekad nav par vēlu!

Vissvarīgākais nosacījums veiksmīgai hipertensijas ārstēšanai un asinsspiediena kontrolei ir pacienta līdzestība! Tikai cilvēks, kurš ir gatavs uzklausīt un sadarboties ar ārstu un ir motivēts darboties savas veselības uzlabošanā, var gūt panākumus!

Ārste atgādina: ideāls asinsspiediens ir 120/80mmHg. Tā augšējā pieļaujamā robeža ir 140/90mmHg. Ja radītāji pārsniedz šīs robežas, jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai kardiologu!

 

Klīniskā farmaceita padoms

Klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča stāsta – pirmās pretspiediena zāles parādījās aptuveni pirms 60 gadiem un kopš tā brīža zinātne ir izgudrojusi daudz vielu ar unikāliem smalkiem darbības mehānismiem, kas vienā vai citā veidā pazemina asinsspiedienu. Pat vienas grupas ietvaros vielu darbības var nedaudz atšķirties, tāpēc ārsti var piemeklēt vispiemērotākās zāles katram pacientam, ņemot vērā viņa blakusslimības, asinsainu, dzīvesveidu un citus aspektus. Bieži vien ar vienu vielu nevar panākt optimālu asinsspiedienu, tāpēc tiek izrakstīti vairāki preparāti, kas kopā var dot vēlamo efektu. Tāpēc ir īpaši svarīgi lietot visus speciālista izrakstītos medikamentus tieši tādās devās un biežumā, kā ārsts ir ieteicis. 

Pētījumi liecina, ka biežākās kļūdas ir medikamentu neregulāra vai nepareiza lietošana, devu izlaišana vai nepamatota dubultošana. Kā arī svarīga ir pareiza asinsspiediena mērīšana – tas ir jādara sēdus stāvoklī, kad abas kājas atrodas uz grīdas, mugura atbalstās pret krēslu, roka ir sirds līmenī, urīnpūslis ir iztukšots. Mērīšanas laikā nedrīkst runāt, ka arī manšetes izmēram jābūt atbilstošam. Nepareiza asinsspiediena mērīšana var dot nepareizus rezultātus un radīt liekus pārdzīvojumus vai pat veicināt papildu medikamentu lietošanu.  

Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki ir kļuvuši fiziski mazāk aktīvi visiem zināmu apstākļu un ierobežojumu dēļ. 

Mazkustīgs dzīvesveids noved pie aptaukošanās un sirds slimībām, ieskaitot paaugstināto asinsspiedienu. Tāpēc gan tiem, kam šobrīd ir normāls asinsspiediens, gan cilvēkiem ar hipertensiju jāpalielina sava fiziskā aktivitāte, lai pasargātu sevi no lielākām veselības problēmām. 

Kā arī Covid-19 laikā hipertensijas pacienti mazāk apmeklē ārstus klātienē, bet informē par recepšu nepieciešamību pa telefonu, kas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai ir pozitīvs aspekts, bet var būt kaitīgs antihipertensīvai terapijai, ja nav iespējas izrunāt ar dakteri savu stāvokli, terapijas efektivitāti un ārstam ieraudzīt pacientu, jo reizēm pat vizuālais izskats var pateikt par pacienta stāvokli. Lai esošā situācijā nepaliktu bez ārsta konsultācijas, var izmantot video zvanus ārstam, kā arī ārstu un farmaceitu konsultatīvos telefonus.

Farmaceite atgādina – rūpējoties par asinsspiedienu, ir jāpārskata savs dzīvesveids un ēšanas paradumi. Sirds un asinsvadu slimību profilakses nolūkā ir ieteicams veikt vismaz 3 pusstundu garas  fizisko aktivitāšu nodarbības nedēļā (soļošana, skriešana, riteņbraukšana, nūjošana, aktīvās pastaigas), jāierobežo sāls, saldumu un kafijas uzņemšana, jāatturas no smēķēšanas. No dabīgiem līdzekļiem, kas labvēlīgi ietekmē sirds veselību un asinsspiedienu, ir aronijas ekstrakts un sula, vilkābeles un māteres preparāti.