Kas īsti ir šobrīd modernākā kaite — veģetatīvā distonija

Kas ir veģetatīvā nervu sistēma?
Veģetatīvā nervu sistēma nodrošina visu mūsu iekšējo orgānu darbību, psihes un ķermeņa mijiedarbību. Tā sastāv no divām daļām — simpātiskās un parasimpātiskās daļas. Simpātiskā nodrošina mūsu organismam spriedzi, kas nepieciešama cīņai vai bēgšanai (tādi ir uzvedības varianti stresa situācijā), savukārt parasimpātiskā atbild par mūsu atpūtu, mieru un gremošanu. Kad abas puses darbojas līdzsvarā, tad cilvēks jūtas labi, bet, kad līdzsvars ilgstoši zaudēts, tad tālu nav arī no slimības, ko sauc par veģetatīvo distoniju jeb somatoformu veģetatīvu disfunkciju.
LAI LASĪTU MŪZIĶA RENĀRA KAUPERA PIEREDZI,

Saspringtas attiecības mīlas trijstūrī
Ar situācijām, kas var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus, mēs saskaramies ik uz soļa. Lai labāk izprastu situāciju, psihoterapeite Lada Stoligvo piedāvā aplūkot kādu mīlas trijstūri, kurā iesaistīts vīrietis un divas sievietes. Visi trīs dalībnieki jūtas, maigi izsakoties, draņķīgi. Ja sieva nezina, ka viņai parādījusies sāncense, viņa tik un tā neapzināti jūt, ka kaut kas attiecībās mainās. Viņai var sākties neizskaidrojami galvas reiboņi, sāpes, sirdsklauves, nomāktība, traucēts miegs. Arī vīrietis, kurš it kā ir situācijas noteicējs, nejūtas labi — tad, kad vīrietis dažādu iemeslu dēļ nevar izvēlēties starp divām sievietēm, viņā kūsā neapmierinātība un dusmas. Sievas priekšā viņš jūtas vainīgs, un nevienam nepatīk justies vainīgam, tāpēc rodas dusmas. Noteikti ir iemesli, kāpēc viņš paliek savā ģimenē — pieķeršanās, kaut vairs nav kaisles, var būt pienākuma izjūta. Jūtas noteikti ir pretrunīgas. Cilvēks nevar izšķirties un mokās. Tas rada spriedzi. Spriedze ir ne tikai psihoemocionāla, pēc kāda laika tā kļūst fiziska. Ja cilvēks situāciju nevar atrisināt, nevar to izrunāt, viņš ir spiests jūtas apslāpēt un izstumt.

Sākas primitīvi aizsargmehānismi, ko sauc par intelektualizēšanu vai racionalizēšanu — cilvēks sāk stāstīt, ka visa pasaule tā dzīvo. Bet to stāsta prāts, emociju līmenī nekas nemainās. Un, iespējams, šim vīrietim, kurš pastāvīgi dzīvo spriedzē, var sākties veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi.

Bet ir arī trešā iesaistītā puse — mīļākā, kurai arī ir jūtas pret vīrieti. Viņa tic, ka vīrietis viņu mīl un izšķirsies ar briesmīgo, norakstāmo sievieti, kā parasti vīri raksturo savas sievas. Tā nu viņa tic savai nākotnes laimei, bet laimes nav, tāpēc mīļākā izjūt spriedzi. Sākumā pret vīrieti viņa jūt mīļumu un kaisli, pēc tam var rasties dusmas, jo situācija ilgu laiku netiek atrisināta. Viņa jūtas emocionāli neapmierināta, un, ja sieviete nevar šo situāciju atrisināt, tad veģetatīvā nervu sistēma, būdama pastiprinātā sasprindzinājumā, liek par sevi manīt.
Jebkurai no mīlas trijstūrī iesaistītajām pusēm var attīstīties veģetatīvā distonija. Tas atkarīgs no daudziem gan iedzimtiem, gan dzīves laikā piedzīvotiem faktoriem, no stresa izturības un prasmes tikt galā ar sarežģītām situācijām.

Kā atpazīt veģetatīvo distoniju?
Šai kaitei ir virkne ļoti nepatīkamu simptomu — sirdsklauves, sirds ritma traucējumi, žņaudzoša sajūta sirds apvidū, asinsspiediena svārstības, elpas trūkums, galvas reiboņi, nelabums, caureja un citi traucējumi, kas rada diskomfortu. Dažkārt cilvēkiem liekas, ka viņi tūlīt nomirs, bet ārste uzsver, ka neviens no šiem simptomiem nav dzīvībai bīstams, kaut arī ikviens no tiem ir ārkārtīgi nepatīkams. Interesanti, ka brīdī, kad cilvēks ar šādām sūdzībām nonāk pie ārsta un tiek veikti visi iespējamie izmeklējumi, netiek atrasta neviena objektīva veselības problēma. Proti, cilvēka fiziskais ķermenis funkcionē ideāli. Šādās reizēs tiek uzstādīta diagnoze — veģetatīvā distonija jeb somatoforma veģetatīva disfunkcija. Ārste uzsver, ka šī kaite ir ļoti nopietna — tas, ka fiziski cilvēkam nekas nekaiš, vēl nenozīmē, ka viņa ikdienas komforts nav apdraudēts. Dažkārt ar veģetatīvo distoniju sirgstošie kļūst darbnespējīgi, tāpat cieš viņu attiecības ar tuviniekiem.

Interesanti, ka brīdī, kad cilvēks ar šādām sūdzībām nonāk pie ārsta un tiek veikti visi iespējamie izmeklējumi, netiek atrasta neviena objektīva veselības problēma.

Ir reizes, kad apkārtējie iesaka vienkārši pārvarēt savas negatīvās emocijas, jo cilvēkam taču nekas nekaiš. Bet pat tad, ja ir iespējams pārvarēt emociju psiholoģisko pusi, organismu uzvarēt un apmānīt nav iespējams. Apvaldot emocijas, cilvēks apspiež vienīgi savus pārdzīvojumus, bet viss emociju spēks pāriet uz organismu. Tad izceļas “veģetatīvā vētra”, veģetatīvā nervu sistēma sašķobās un nemitīgi par sevi atgādina. Kā būtu pareizāk rīkoties? Izgāzt emocijas? Drīzāk prātīgāk būtu neļaut sev tās piedzīvot, ja vien tas ir iespējams. Emociju savaldīšana ir ļoti kaitīga organismam. Tas pretojas, no tā organismam kļūst tikai sliktāk. Var mēģināt sevi pārliecināt, ka viss ir kārtībā, bet, ja emocijas ir sākušas darboties, vairs nav iespējams apturēt veģetatīvās reakcijas.

Veģetatīvā distonija var izpausties divējādi:
•    lēkmjveidā, kad kādu laiku cilvēks jūtas labi, bet tad pēkšņi uznāk lēkme, ko parasti izraisa kāds ārējs faktors, piemēram, atrašanās pārpildītā un smacīgā sabiedriskajā transportā, kas cilvēkam ir nepatīkama. Šādas lēkmes parasti ir intensīvas un nav ilgstošas;
•    epizodiski, kad diskomfortu izsauc paša cilvēka uzmanība, kas pievērsta savam veselības stāvoklim. Proti, cilvēks sāk domāt, kā viņam ar veselību, interesēties, vai viņam nekļūst slikti, un tad uzreiz sākas atbilstošas veģetatīvas reakcijas — tādas domas provocē dažādus nespēka simptomus. Šādos gadījumos lēkmju intensitāte ir mazāka, bet ilgstošāka.
Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus var izsaukt dažādi iemesli.
•    Neiroloģisku saslimšanu gadījumos var parādīties tā saucamais veģetatīvās nepietiekamības sindroms. Šādos gadījumos veģetatīvo traucējumu rašanās (sirdsklauves, arteriālā spiediena svārstības, galvas reiboņi, svīšana u. c. simptomi) ir saistīti ar tādām slimībām kā smagas infekcijas, piemēram, gripa, galvas smadzeņu traumas.
•    Reizēm veģetatīvo traucējumu cēlonis ir citas somatiskas slimības, piemēram, vairogdziedzera disfunkcija, virsnieru dziedzera pataloģija un citas endokrīnās saslimšanas. Patiesībā ikviena smaga slimība, kas novājina organismu, var novest pie veģetatīviem traucējumiem.
•    Veģetatīvu traucējumu cēlonis var būt arī psihiska saslimšana, piemēram, depresija. Psihoterapeiti to sauc par depresiju ar veģetatīvu masku, kad depresija slēpjas aiz veģetatīvās distonijas simptomiem.
•    Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus ietekmē arī iedzimtība. Mēs šajā pasaulē neienākam ar vienādu starta komplektu, daļa no mums ir jūtīgāki pret dažādiem kairinātājiem, un līdz ar to ātrāk reaģē arī veģetatīvā nervu sistēma. Ne velti ir virkne situāciju, kurās viens cilvēks ir mierīgs, bet cits krīt izmisumā. Savulaik ārvalstu mediķi veica pētījumu, novērojot bērnus no piedzimšanas brīža līdz pieaugušo vecumam. Viņi secināja — to bērnu, kuri līdz trīs gadu vecumam ir kautrīgāki, veģetatīvā sistēma pieaugušo vecumā ir jūtīgāka pret dažādiem kairinātājiem.
•    Visbiežāk veģetatīvā nervu sistēma cieš no psiholoģiskas dabas cēloņiem, un, kad tā ir pārslogota, tad tas izpaužas dažādās fizioloģiskās reakcijās — rodas sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi, gremošanas trakta darbības traucējumi, ir apgrūtināta elpošana.

Vai taisnība, ka sievietes biežāk slimo ar veģetatīvo distoniju?
Pēc statistikas datiem, ar veģetatīvo distoniju tiešām biežāk slimo sievietes. Bet sievietēm atšķirībā no vīriešiem ir savādāka uzvedība, proti, sieviete ir vairāk tendēta meklēt palīdzību nekā vīrietis situācijā, kad radies kāds diskomforts. Sieviete dodas pie ārsta, bet vīrietis iet pie draugiem un uz krogu. Bet, analizējot vīriešu atkarību no alkohola un iemeslus, kāpēc viņi dzēruši, var secināt, ka arī viņiem nereti bijuši veģetatīvās distonijas simptomi.

Ārstēšana un profilakse
Ja cilvēks ikdienā jūtas ierobežots un izjūt kādu no iepriekš minētajiem veģetatīvās distonijas simptomiem, ir jādodas pie ārsta. Tāpēc ka, ilgstoši nespējot pilnvērtīgi strādāt, savas sliktās pašsajūtas dēļ var zaudēt gan starpcilvēciskās attiecības, gan savas darba pozīcijas.
Kad cilvēkam ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, bet vēl netiek diagnosticēta veģetatīvā distonija, iespējams, pietiks ar vizītēm pie psihoterapeita vai psihologa un drosmīgu stāšanos pretī savām bailēm. Bet reizēs, kad sākusies veģetatīvā distonija, visticamāk, būs jādzer zāles. Lēkmes var mazināt ar trankvilizatoru palīdzību, bet trankvilizatori veido atkarību, tāpēc tos var rekomendēt tikai ārstēšanās sākumā. Tāpēc pašlaik tiek uzskatīts, ka pareizi ir nozīmēt antidepresantus ilgstošam ārstēšanas kursam. Tas nozīmē, ka ar vienu antidepresantu paciņu nepietiks. Ja traucējumi ir parādījušies nesen, zāles jādzer vismaz pusgadu. Ja ir sūdzības ilgāk nekā divus gadus, ārsti pacienta stāvokli vērtē kā hronisku, tādā gadījumā ārstēšanās kurss var būt vēl ilgstošāks. Stāvoklim stabilizējoties, zāļu devu var samazināt.
Antidepresanti neizraisa atkarību, un lielākā daļa cilvēku tos panes ļoti labi.
Tāpat būtu vēlams apmeklēt psihoterapiju individuāli vai grupās, lai apzinātos, par kādām situācijām un jūtām cilvēks tik ļoti satraucas. Katrai situācijai ir nepieciešams atrisinājums, pretējā gadījumā var sanākt tā, ka, pārtraucot lietot zālēs, neatrisinātā situācija atkal “uzbrūk”.

Tāpat jāveic arī dažādi profilaktiski pasākumi.
•    Ja periodiski rodas veģetatīvās sistēmas traucējumi, cilvēkam sev jāuzdod jautājums — kas pašlaik notiek manā dzīvē, par ko mans ķermenis signalizē? Tas var liecināt par pārstrādāšanos, neapmierinātību, vīrusa infekcijas sākumu.
•    Obligāti jāuzsāk fiziskas aktivitātes, kas sagādā prieku. Tā var būt gan skriešana, gan aerobika, gan ārstnieciskā vingrošana. Jebkas, kas ļauj justies labāk.
•    Būtu vēlams veikt kontrastdušas.
•    Jālieto augu valsts tējas.
•    Jāizprot savs stāvoklis un jācenšas neuztraukties par veģetatīvās distonijas simptomiem. Pētījumi pierāda, ka cilvēki, kuri saprot sirdsklauvju, vārguma, galvas reiboņu un citu simptomu iemeslu, mazāk satraucas un pārdzīvo, līdz ar to veģetatīvās reakcijas ir mazāk izteiktas.
•    Nevajag bīties no veģetatīvajām lēkmēm. Tādējādi tās var tikai pastiprināt un izsaukt. Turklāt apkarot veģetatīvos simptomus, izjūtot bailes, būs neiespējami, jo tās paralizē un neļauj rīkoties.
•    Jāmācās “neņemt galvā”. Ir lietas, kuras var atrisināt, un tās vajag risināt. Bet, ja situācijā neko nevar mainīt, tad jāmācās par to nedomāt. Jāmēģina sakarīgi skatīties uz dzīvi un neglobalizēt.

Raksta tapšanā izmantota Andreja Kurpatova grāmata Uzveiksim asinsvadu veģetatīvo distoniju.

Teksts: Solvita Velde, žurnāls Una
Ienāc! www.una.lv