Atkal par tiem hemoroīdiem!!!

Konsultē Dr. Baiba Putniņa, ķirurgs-proktologs, starptautiskā lāzerķirurģijas apmācību trenere – Klīnika Piramīda, Premium Medical Rīga, VCA.

Visiem cilvēkiem ir hemoroidālie audi. Tas ir normāli un tiem ir jābūt. Tās ir vēnas, kas kopā ar vēl citām struktūrām, kas klāj izejas zarnas atveri, palīdz mums sajust, kāds saturs atrodas taisnajā zarnā. Tas ir iemesls, kāpēc varam noteikt, vai spiediens, ko jūtam, ir gāzes, caureja vai normāla zarnu kustība. Hemoroidālo audu funkcija ir nodrošināt kontinenci jeb saturēšanu gan klepošanas, gan šķaudīšanas, gan fizisku aktivitāšu laikā.
 

Hemoroidālas slimības  biežums populācijā atšķiras atkarībā no pētījuma un svārstās no 4,4 % līdz 80-90 % (grūtniecēm un pēcdzemdību posmā). 50 % cilvēku pēc 50 gadu vecuma vismaz vienreiz mūžā ir bijuši hemoroīdu simptomi.

Kā izpaužas hemoroīdi?

Hemoroīdiem ir dažādas izpausmes, tie var arī būt pilnībā bez simptomiem un to aizsegā var būt kāda cita saslimšana, kas rada līdzīgas sūdzības.
 

Galvenās sūdzības parasti ir:

• Asiņošana pēc vēdera izejas: asinis parasti ir spilgti sarkanas, pilienu veidā vai uz tualetes papīra, ar kuru noslaukāties, bet trombozēta mezgla gadījumā – tumšas un recekļainas. Ja asinis sajauktas ar zarnu saturu, jābūt uzmanīgiem!
• Nieze anālās atveres rajonā – īpaši vakaros un pēc vēdera izejas.
• Sāpes izteikti saistītas ar vēdera izeju, jo vairāk, ja tā ir cieta.
• Taustāmi veidojumi ap anālo atveri, kas izteiktāki kļūst pēc vēdera izejas vai slodzes.
• Apakšveļas smērēšanās, grūtības ievērot higiēnu, jo hemoroidālie mezgli apgrūtina iespēju izmantot tualetes papīru pēc vēdera izejas.

Kādas ir hemoroīdu pakāpes?

Hemoroīdus iedala iekšējos vai ārējos pēc to izvietojuma pret zobaino līniju – līnija anāla kanālā, kas savieno ādu un zemādu. Hemoroīdu klasifikācijā pēc autora Golinger hemoroidālai slimībai izšķir četras pakāpes, kuras klasificē pēc hemoroidālo mezglu prolapsa jeb “izkrišanas” pakāpes. 

1. Pirmā pakāpe – parasti nav ārējo mezglu, taču tie rada sūdzības, bet nav mezglu “izkrišanas”.
2. Otrā pakāpe – vēdera izejas vai slodzes laikā ir neliela “izkrišana”, bet mezgls pats ieslīd atpakaļ.
3. Trešā pakāpe – vēdera  izejas vai slodzes laikā ir hemoroidālo mezglu “izkrišana”, nepieciešama to ievietošana atpakaļ taisnajā zarnā, jo tas rada izteiktu diskomfortu un sāpes.
4. Ceturtā pakāpe – pastāvīga iekšējo hemoroīdu mezglu atrašanās ārā, kas nemazinās.

Kad, kā un vai ir jāārstē hemoroīdi?

Pats primārais un galvenais īpaši pēc 40 gadu vecuma ir pārbaudīties pie proktologa un būt drošam, ka tie tiešām ir hemoroīdi. Jo pie līdzīgiem simptomiem var slēpties gan ļaundabīgas, gan citas labdabīgas slimības, kuru ārstēšana ir krasi atšķirīga.
 

Kāpēc pēc 40? 

Zarnu vēzim ir vērojama pieaugoša tendence visā attīstītajā pasaulē, tai skaitā Latvijā. Kopš 90. gadiem kolorektālā vēža (kas ietver resnās un taisnās zarnas vēzi) izplatība ir nepārtraukti pieaugusi cilvēku vidū, kas jaunāki par 50 gadu vecumu. Arī mirstība no šīs slimības arvien jaunāku cilvēku vidū pieaug. 

• 2023. gada sākumā Amerikas vēža biedrība (ACS) ziņoja, ka 2019. gadā 20 % no kolorektālajiem vēžiem tika diagnosticēti pacientiem, kas jaunāki par 55 gadiem, kas ir aptuveni divas reizes vairāk nekā 1995. gadā, un progresējošu slimību biežums katru gadu pieauga par aptuveni 3 % populācijā, kas jaunāki par 50 gadu vecumu.

Šis pēkšņais pieaugums rada mulsinošu situāciju, jo līdztekus kolorektālā vēža biežums gados vecākiem cilvēkiem ir strauji samazinājies, galvenokārt pateicoties regulārām fibrokolonoskopijām, pacientu informētībai un dzīvesveida izmaiņām. Iemesli ir daudz un dažādi – iedzimta nosliece, vides ietekme, uzturs, noteiktas baktērijas zarnās, iekaisums, ķīmisko vielu klātbūtne, diēta, cilvēka papilomas vīruss.
 

Nākamais solis: zināms, ka ir hemoroīdi iekšējie un/vai ārējie. Ko darīt?

Eiropas kolorektālo ķirurgu nostādne ir kategoriska – jāārstē tad, ja ir simptomi. Nevajadzētu uzriez plānot operāciju kā pirmo un vienīgo metodi, īpaši I-II pakāpei. Protams, katrs gadījums ir individuāls un sagaidāmais rezultāts no ārstēšanas ir jāizrunā ar ārstu. Katrai manipulācijai, arī lāzerķirurģijai var būt kādi sarežģījumi, tāpēc tas viss ir ļoti nopietni jāizvērtē.

Ja slimība ir attīstījusies, jebkurā pakāpē tā nevar pazust. Ja nekas netiek darīts tad hemoroīdi paliks lielāki. Šo slimību nevar izārstēt ar mistiskiem buramvārdiem, dēlēm jeb hirudoterapiju, rektāli ievietojamiem “īpašiem akmeņiem” vai kartupeļiem vai kādu īpašu “tikai internetā” pasūtāmu ziedi, kas izārstējusi miljonus!!! Neticiet!
 

Gadījumi, kad aprakstīta kāda situācija, kurā pēkšņi cilvēks ir izārstējies, visdrīzāk bijusi mezgla tromboze, kas tāpat izzustu pati no sevis.

Biežākie simptomi –  sāpes, asiņošana, sapampums un “izkritis mezgls”, nieze, izdalījumi (ūdeņaini vai gļotaini, rodas iekaisuma un prolapsa rezultātā), diskomforts. Pirmām kārtām, jāpadomā par iemesliem, kas radīja šo saasinājumu, lai nākotnē uzmanītos, piemēram aizcietējumi, ceļojums, alkohols vai slodze.

Dzīvesveida pārmaiņas

Ja darbs ir sēdošs vai stāvošs, iespēju robežās ik divas stundas jāpamaina pozīcija un jāizkustās. Jānodrošina pietiekama fiziska slodze, īpaši tāda, kas stiprina iegurņa muskuļus – staigāšana, peldēšana un iegurņa vingrinājumi. Jāizvairās no straujas un ilgstošas smagumu celšanas, kas ilgtermiņā var radīt hemoroidālo slimību.
 

Jāizvairās no aizcietējumiem un caurejas. Zarnu trakta tranzītu iespējams regulēt (nosacīti veselam cilvēkam, bez smagām saslimšanām), ievērojot četrus vienkāršus noteikumus:

• Jānodrošina pietiekama mērena fiziska slodze.
• No rīta tukšā dūšā jāizdzer glāze silta ūdens, atbilstoša šķidruma uzņemšana dienas garumā.
• Jācenšas panākt regulāru vēdera izeju, lai rodas nosacījuma reflekss.
• Ar uzturu jāsaņem pietiekami daudz šķiedrvielu – jāēd augļi, dārzeņi, pilngraudu maize, jālieto mazāk pikanti ēdieni un produkti, kuri izraisa aizcietējumus, piemēram, sarkanā gaļa un miltu izstrādājumi.

Farmakoterapija

Ir trīs grupu medikamenti, kuri var palīdzēt pacientiem ar hemoroidālo slimību.

• Vēdera izeju veicinošie līdzekļi.
• Perorālie flebotropie līdzekļi – venoaktīvās zāles. Tām ir raksturīga asinsvadu trauslumu mazinoša un pretiekaisuma aktivitāte.
• Lokāli lietojamie līdzekļi – pretiekaisuma un anestezējošie līdzekļi.

Lokāli lietojamo krēmu un ziežu daudzums aptiekā ir ievērojams. Ar dažādiem solījumiem. Pareizi piemēroti medikamenti dos labu rezultātu ar simptomu mazināšanos un izzušanu. Bieži redzu, ka aptiekās vai lielveikalos pacienti nopērk nevis medikamentus, bet drīzāk – kosmētiskos līdzekļus. It kā ļoti dabīgus un “nekaitīgus”, bet slimības paasinājuma gadījumā no tiem būs ļoti mazs guvums. 

Medikamenti ir pieejami divās formās – krēms un supozitorijs jeb anālajā atverē lietojamas svecītes. Tās labi palīdzēs, ja sūdzības rada iekšējie hemoroīdi. Ārējiem un iekšējiem hemoroīdiem būs piemērots krēms, ko var gan ievadīt zarnas iekšpusē, gan uzsmērēt ārpusē.
 

Vislabākie būs tie medikamenti, kuros kombinētas vairākas ārstnieciskās vielas, piemēram, pretiekaisuma, brūču dziedējošas un atsāpinošas vielas. Šādi medikamenti ir pieejami gan recepšu, gan bezrecepšu veidā. 

Parasti tie satur pretsāpju līdzekli – lidokaīnu, kas mazina sāpes, niezi, taču jāuzmanās tiem, kam ir alerģija pret šo preparātu. Papildus šie medikamenti satur tribenozīdu, kas ir vazoprotektīvs (aizsargā asinsvadus) līdzeklis, ko lieto hemoroīdu ārstēšanai. Tam piemīt vieglas pretiekaisuma, pretsāpju un brūču dziedinošas īpašības. Tribenozīds stimulē speciālu vielu ražošanu (laminīns α5 un laminīns-332), lai palīdzētu atjaunot bazālo membrānu brūču dzīšanas procesa laikā.

Pēc daudzu pētījumu datiem ir pietiekami pierādījumi, lai ieteiktu izmantot šo kombinēto terapiju kā ātru, efektīvu un drošu iespēju lokālai hemoroīdu ārstēšanai lielai daļai pacientu grupu, tajā skaitā grūtniecēm.

Šie medikamenti sniedz labu ārstniecisko rezultātu, parasti ir pieejami visās aptiekās, neizraisa izteiktas blakusparādības, nesmērē apģērbu un pieejami gan krēma, gan svecīšu veidā. 

• Krēms jālieto no rīta un vakarā, nepieciešamības gadījumā papildus arī pēc vēdera izejas. To var lietot gan rektāli, gan ārīgi, piemērots arī pēcoperācijas periodā. 
• Svecītes jeb supozitoriji jālieto divas reizes dienā – no rīta un vakarā, pie paasinājumiem, un pēc tam var lietot tikai uz nakti. 

Ja dzīvesveida maiņa un medikamentozā terapija nav devusi vēlamo rezultātu, cilvēka dzīves kvalitāte ir traucēta un ir zināmas estētiskās prasības, tad kopīgi jālemj par tālāko iespējamo ārstēšanu. Šeit ir plašas iespējas, tikai jāsaprot, uz ko būs vērsta ārstēšana – tikai simptomu mazināšanai vai arī estētisko problēmu risinājumam. Mūsdienās ir pieejamas lāzerķirurģijas iespējas, kas piedāvā iespējami saudzīgāko metodi un pēc operācijas – rehabilitāciju.

Reklāmas maketa Nr. RE_LV_PG_2025_386.