Lai actiņas labi redzētu jeb kāpēc bērnam jāpārbauda redze?

Pārbaudīt bērna redzi nepieciešams arī tad, ja nekādu sūdzību nav un jebkurā vecumā, jo profilakse vienmēr ir labāka un lētāka par ārstēšanu. Optikas salonos Metropole strādā profesionāli optometristi, kas specializējušies darbam ar bērniem un kuri veic rūpīgu un bērnam draudzīgu redzes pārbaudi. Plašāk stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un optikas salona Metropole optometriste, Latvijas optometristu un optiķu asociācijas konkursa uzvarētāja, pagājušā gada labākā optometriste ILZE DILĀNE.
Optikas salonos Metropole strādā profesionāli optometristi, kas specializējušies darbam ar bērniem un kuri veic rūpīgu un bērnam draudzīgu redzes pārbaudi.

FOTO: Publicitātes foto

Optikas salonos Metropole strādā profesionāli optometristi, kas specializējušies darbam ar bērniem un kuri veic rūpīgu un bērnam draudzīgu redzes pārbaudi.

Kādas pazīmes liecina, ka nepieciešama redzes pārbaude? 

Bērnam piedzimstot, redze nav tāda kā pieaugušajam. Tā strauji attīstās pirmajā dzīves gadā – abas acis mācās sadarboties, veidojas pareiza skata fiksācija, kopredze un telpiskā redze. Augot acs ābolam, mainās acs optiskais stiprums un līdz ar to arī redzes asums. Trīs gadu vecumā bērna redzes asums ir aptuveni septiņas rindiņas redzes asuma tabulā jeb 70%, bet 6-7 gadu vecumā viņam būtu jānosauc visas rindiņas jeb 100%. Bērna redze nobriest līdz apmēram 10-12 gadu vecumam.

Valstī ir noteiktas trīs profilaktiskās apskates – gada, trīs gadu un sešu septiņu gadu vecumā. Šīs apskates notiek konkrētos bērna attīstības posmos, lai savlaicīgi pamanītu redzes problēmas, ja tādas ir. Vecākiem jāatceras, ka bērns nesūdzas par to, ka slikti redz. Bērns domā, ka tā, kā redz viņš, redz visi! Tāpēc vecākiem jābūt vērīgiem, lai nepalaistu garām to, ka bērns kaut ko nesaskata. Bet nepamanīt to var tad, ja, piemēram, viena actiņa redz labi, bet otra – slikti. Šādā situācijā bērns ar labāko aci kompensē sliktāko, bet izmaiņas var konstatēt tikai redzes pārbaudē. 

Dažkārt pirmsskolas pedagogi pamana, ka bērns citādāk uzvedas, varbūt nespēlējas kopā ar citiem, viņam ir grūtības adaptēties, viņš negrib pildīt uzdevumus – tas var būt arī tādēļ, ka bērns slikti redz. Reizēm bērns berzē acis, viņam vajag pieiet tuvāk, lai kaut ko saskatītu vai arī viņš ļoti tuvu skatās attēlus un burtiņus grāmatā. Tiesa, tā darīt viņš var arī tādēļ, ka bērnam ir īsāka roka un īsāks attālums – viņam vienkārši pietrūkst šo 40 centimetru no rokas līdz grāmatai vai viedierīcei, kādā tās vajadzētu turēt, lai skatītos, nesasprindzinot acis. 

Vecāki var pamanīt arī šķielēšanu, kad abas acis nav simetriskas, bet viena actiņa vairāk skatās uz iekšu vai āru, vai arī to, ka acu muskuļi kustās nesimetriski – tad noteikti jāvēršas pie redzes speciālista. 

 

Pavēro, ko stāsta fotogrāfijas!

Ja fotografējot izmanto zibspuldzi, fotogrāfijās redzams sarkans acu atspīdums, kas parasti ir vienādi sārts abām acīm, arī baltie punktiņi uz radzenes ir simetriski. Ja fotogrāfijā bērna sārtie refleksi ir dažādi, piemēram, viena acs varbūt ir izteikti dzeltena vai tumša, bet otra spīd sarkana, tas var norādīt, ka ar actiņām kaut kas nav kārtībā un jāapmeklē redzes speciālists.

 

Kā bērna redzi ietekmē mūsdienu tehnoloģijas? 

Mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez viedtālruņa, datora un planšetes, tos izmanto arī bērni, taču to ilgstoša un nepareiza lietošana rada redzes pārslodzi. Proti, ekrāni ir spilgtāki, izstaro zilo gaismu un pat arī pieaugušais telefonu tur tuvāk acīm nekā grāmatu. Līdz ar to izmainās poza, kādā bērns – nereti nekustīgi – sēž, un jo tuvāk ierīcē skatās, jo vairāk acis ir jāfokusē. Jo mazāks ekrāns, jo bērns to liek tuvāk, un sasprindzina redzi, lai labāk ieraudzītu. Tāpēc vispirms par tehnoloģiju lietošanu ir atbildīgs pieaugušais – nevajadzētu dot bērnam tehnoloģijas, nemācot tās pareizi lietot. Viens no ieteikumiem – jo mazāks bērns, jo lielāks ekrāns. Otrs – līdz 10 gadu vecumam viedierīces nevajadzētu izmantot ilgāk par 30 minūtēm, turklāt pēc katrām 15 minūtēm vajadzētu atpūtināt acis un ievērot pauzi. 

 

Kādas ir izplatītākās redzes problēmas pusaudžiem?

Biežākā ir tuvredzība – tā var sākties gan septiņos astoņos, gan 16 gados. Bet, jo vēlāk tā sākas, jo mazāk progresē. Par to, kāpēc tuvredzība rodas, zinātniekiem joprojām nav skaidras atbildes, taču tuvredzības veidošanos ietekmē gan ģeogrāfiskais stāvoklis, gan pārāk ilgstoša un statiska skatīšanās nepiemērotā attālumā – tuvāk par 20 centimetriem un ilgāk par divām stundām bez pārtraukuma. Tuvredzības rašanos ietekmē arī tas, ka bērni arvien vairāk laika pavada iekštelpās. 

 

Bērniem un viņu redzes attīstībai nepieciešama: 

  • saule, 
  • svaigs gaiss, 
  • izkustēšanās,
  • fiziskās aktivitātes dabā! 

 

Turklāt ilgstoši skatoties telefona ekrānā, acs pielāgojas skatīties tuvumā, bet esot ārā, pat nepiepūloties, cilvēks skatās dažādos tālumos un trenē acis.

Otrkārt, pusaudzim var būt redzes traucējumi, kas saistīti ar akomodāciju jeb fokusēšanās spēju tuvumā, kad pārlieku noslogotas redzes sistēmas dēļ viņš īsti labi neredz ne tuvumā, ne tālumā. Šie traucējumi parasti izpaužas kā viltus tuvredzība. Reizēm tos rada psiholoģiski pārdzīvojumi, tāpēc var būt svarīgi ne tikai apmeklēt redzes speciālistu, bet arī uzlabot jaunieša psiholoģisko stāvokli, lai šos traucējumus mazinātu.

Jāņem vērā, ka arī pusaudzis par redzes pasliktināšanos var nesūdzēties, viņš var pat slēpt, ka slikti redz. Taču viens no signāliem – viņam krītas sekmes, var parādīties disciplīnas trūkums klasē. Viņam varbūt labi rezultāti ir uzdevumos, kas jāpilda datorā, bet tikko jāskatās uz tāfeli, tā viņš pazeminātās redzes dēļ vairs nevar izlasīt, kas uz tās ir rakstīts.

Reklāma
Reklāma

 

Kā sagatavot bērnu redzes pārbaudei?

Lai vizīte pie optometrista neradītu lieku stresu, tai mājās jāsagatavojas. Piemēram, mamma var teikt, ka es vēlos zināt, kā tu redzi, vai esmu pamanījusi, ka tu berzē acis, un es atradu jauku vietu, kur pārbaudīt actiņas. Tev tur rādīs burtiņus vai bildītes un prasīs, lai tu pastāsti, ko redzi. Droši atbildi, bet, ja kaut ko nezini vai nesaproti, pasaki to. Tev liks klāt stikliņus, ar gaismiņām paskatīsies acīs. 

Svarīgākais ir bērnu nemānīt, sakot: nebaidies, tev tur neko nedarīs! Jo darīs gan!

Ja ir iespēja, internetā var atrast video un parādīt, kā notiek redzes pārbaude. Ja bērns ir ļoti bailīgs, var ieiet optikas salonā un parādīt, kā tur izskatās. Varbūt mazais jutīsies droši un labi, un redzi varēs pārbaudīt jau uzreiz. Metropoles salonos strādā profesionāli optometristi, kas specializējušies darbam ar bērniem, tāpēc redzes pārbaudes notiek saudzīgi, iejūtīgi un draudzīgi.

 

FOTO:  Latvijas optometristu un optiķu asociācijas “Gada optometrists 2022” ,Ilze Dilāne.

 

 

Kā norit vizīte? 

  • Tā vienmēr sākas ar bērna novērošanu – kā viņš ienāk kabinetā, kāda ir viņa uzvedība – bailīga, droša, kāda ir viņa ķermeņa valoda. Optometrists novērtē sejas un acu simetriju/asimetriju, iztaujā vecākus gan par iepriekšējo redzes pārbaudi un tās rezultātiem, gan par sūdzībām, noskaidro, vai kādam no vecākiem ir redzes traucējumi, kāda ir bērna attīstība un vispārējais veselības stāvoklis.
  • Pēc tam optometrists izvērtē bērna redzes funkcijas, izmantojot viņa vecumam atbilstošus redzes pārbaudes testus, nosaka redzes asumu tuvumā un tālumā. Ja redzes asums neatbilst labas redzes kritērijiem konkrētajā vecumā, ar proves briļļu lēcām mēģina uzlabot redzes asumu jeb iegūt vislabāko redzi.
  • Optometrists pārbauda acu simetriju – vai nav šķielēšana, vai ir vienāda platuma acu spraugas. Ar speciāliem filtriem, piemēram, sarkanzaļām brillēm pārbauda kopredzi un telpisko redzi, apskata acu kustības un konverģenci. Pārbauda acs spēju fokusēties tuvumā jeb akomodāciju. Izvērtē acs anatomiskās struktūras – priekšējās, mugurējās, izvērtē sārtā refleksa viendabīgumu un krāsu, vai tā ir vienādi sārta abās acīs. 
  • Vizītes beigās optometrists sniedz rekomendācijas un nepieciešamības gadījumā izraksta redzes korekcijas līdzekļa recepti. 
  • Ja optometrists secina, ka bērna redze nav atbilstoša, ir kāda acu saslimšana vai strukturālas izmaiņas, kad nepieciešama ārstēšana, optometrists nosūta pie acu ārsta jeb oftalmologa uz padziļinātu izmeklēšanu.

 

Ja bērns vēlas, pārbaudīt redzi pie optometrista no 14 gadu vecuma viņš var bez vecāku pavadības – to nosaka Pacientu tiesību likums. Līdz 14 gadu vecumam redzes pārbaudi apmeklē kopā ar kādu no vecākiem vai likumisko pārstāvi.

 

Kā atšķiras bērnu un pieaugušo brilles?

Bērna sejas anatomiskie parametri ļoti mainās un atšķiras no pieaugušā sejas proporcijām. Bērnu briļļu ietvari nav samazinātas pieaugušo briļļu kopijas.  Bērniem līdz aptuveni 12-13 gadu vecumam briļļu ietvarus veido, ievērojot konkrētā vecuma sejas anatomiskos parametrus. Šādas brilles labi turēsies uz maziem deguntiņiem un austiņām, un tāpēc mēs tās piemeklējam īpaši rūpīgi. 

 

 

Risinājums sportiskiem bērniem

Traumu risks pastāv jebkurā sporta veidā – lai cik pareizi brilles piegulētu sejai, aktīvi kustoties tās var aizlidot pa gaisu un saplīst. Lai sportošana būtu droša, radītas speciālas brilles sportam gan bērniem, gan pieaugušajiem, kurās liek polikarbonāta vai īpašas trivex lēcas un tāpēc uz sporta nodarbībām vajadzētu iet ar otru briļļu pāri no neplīstoša materiāla. Mūsu salonos var izgatavot optiskās brilles ar atbilstošām dioptrijām gan peldēšanai, gan slēpošanai un citiem sporta veidiem.

 

Pieteikties var elektroniski, izvēlnē atzīmējot “izvēlies speciālistu” - šeit. 

 

Saistītie raksti