Tradicionālās ķīniešu medicīnas ārsti uzsver, ka vienkāršas kāju vannas ir neticami efektīvas

Ziemā gandrīz vai katram gribas sevi palutināt ar kāju vannām siltā ūdenī, kas ir populārs tautas līdzeklis pret saaukstēšanos un locītavu sāpēm, kā arī pēdu aprūpei. Taču daudzi varbūt nemaz nezina, cik ļoti lielu nozīmi kāju vannām jau senatnē piešķīrusi tradicionālā Austrumu medicīna un cik plašas ir iespējas, kas ļauj uzlabot kāju vannas efektu ar dažādām piedevām, sākot no sāls un etiķa un beidzot ar ingvera un kalmju saknēm.

FOTO: Pexels.com

Pēdas ir ķermeņa enerģijas sistēmas pamats, tomēr šī ķermeņa daļa ļoti bieži tiek ignorēta.

Pēdas ir ķermeņa enerģijas sistēmas pamats, tomēr šī ķermeņa daļa ļoti bieži tiek ignorēta. Pēdās atrodas ceturtā daļa no visiem ķermeņa kauliem un vairāk nekā 72 000 nervu galu, kas ir saistīti ar smadzenēm. Cauri pēdām iet seši meridiāni (aknu, žultspūšļa, nieru, urīnpūšļa, liesas un kuņģa), uz kuriem ir vairāk nekā 60 akupunktūras punktu, kas atbilst daudzām ķermeņa daļām un orgāniem, taču pēdas ir arī vairāk pakļautas ievainojumiem nekā jebkura cita ķermeņa daļa.

Senie ķīnieši salīdzināja cilvēka ķermeni ar koku: rokas ir zari, ķermenis ir stumbrs, un kājas ir saknes. Ķīnā mēdz teikt, ka mirstošam kokam vispirms sakalst saknes un novecojošs cilvēks vispirms sajūt, ka viņa veselība atkāpjas no kājām. “Cilvēks sāk novecot no pēdām,” vēsta sens ķīniešu sakāmvārds.

 

Ķīniešu medicīnā vannas – alternatīva zālēm

Kāju vannas Āzijas iedzīvotājiem ir daudz regulārāka un populārāka prakse nekā mums. Ķīnieši mēdz mērcēt kājas pirms gulētiešanas gandrīz katru vakaru, uzskatot, ka tādā veidā atbrīvojas no dienas noguruma un nodrošina sev labu naktsmieru. Faktiski kāju vannošana ķīniešiem ir tāds pats ikdienas rituāls kā zobu tīrīšana, un tā tas ir bijis jau kopš senatnes. “Bagātie dzer zāles, nabagie mērcē kājas” – ir arī tāds ķīniešu teiciens.

Tradicionālās ķīniešu medicīnas ārsti uzsver, ka vienkāršas kāju vannas ir neticami efektīvas. Viņi uzskata pēdas par ķermeņa “otro sirdi”, kas atrodas vistālāk no sirds un kam ir vissliktākā cirkulācija, tāpēc pēdu mērcēšana karstā ūdenī aktivizē asinsriti un enerģiju visā ķermenī. Pēdu vannās ar ārstniecības augiem āda absorbē ārstnieciskos elementus caur ādu, un tie ceļo pa enerģijas kanāliem līdz mērķa punktiem. Mērcēšana, līdz parādās sviedri, var samazināt saaukstēšanās, gripas un menstruāciju krampju simptomus. Augu vannas tiek izmantotas arī pacientiem, kam ir hronisks kuņģa iekaisums, augsts asinsspiediens un bijis insults.

Saskaņā ar tradicionālo ķīniešu medicīnu kāju vannas ir piemērotas visos gadalaikos. Pavasarī tās palīdz aktivizēt jan enerģiju, vasarā palīdz atbrīvoties no mitruma un vasaras karstuma, rudenī uzlabo plaušas un zarnas, ziemā sasilda “ci jūru” jeb enerģijas avotu, kas atrodas zem nabas.

Tradicionālās ķīniešu medicīnas praktiķi iesaka ideālā variantā pēdas mērcēt vienu reizi dienā samērā dziļā (dziļākā par 15 centimetriem) traukā, lai ūdens apskalotu potītes un, vēlams, arī kāju ikrus. Procedūru vajadzētu sākt ar ūdeni, kas ir apmēram 40 grādus pēc Celsija karsts, nepiepildot bļodu līdz augšai. Kad tas sāk atdzist, turpina pievienot karstu ūdeni, lai uzturētu temperatūru.

Kad sāk izdalīties sviedri uz pieres vai muguras, kāju peldi vajadzētu beigt. Neliela svīšana ir laba pazīme – liecina par enerģijas kanālu atbloķēšanu un attīrīšanos, tomēr pārmērīga svīšana nav ieteicama, jo kaitē sirds darbībai un patērē pārāk daudz enerģijas. Veseli cilvēki parasti sāk svīst apmēram pēc 20 minūšu ilgas mērcēšanas, tiem, kam ir problēmas ar enerģijas plūsmu, tas var aizņemt ilgāku laiku. Ja 40 minūšu laikā sviedri neparādās, kāju vannu vajag beigt. Nākamajā dienā var mēģināt atkal.

Tradicionālajā ķīniešu medicīnā par vislabāko laiku kāju vannošanai uzskata brīdi pirms gulētiešanas, īpaši ziemā. Tas palīdzēs saglabāt siltumu un labi izgulēties. Daļa ārstu iesaka to darīt pulksten 21, jo tad nierēs ir visvājākā ci jeb dzīvības enerģija un pelde palīdzēs to uzturēt. Pēdu apakšā, potīšu iekšpusē un ārpusē atrodas vairāki svarīgi nieru un urīnpūšļa akupunkti, un abiem šiem orgāniem ir milzīga loma ci enerģijas glabāšanā un vairošanā.

Nav ieteicams mērcēt kājas stundu pirms vai stundu pēc ēšanas, kā arī pēc alkohola lietošanas un kad ir liela noguruma sajūta. Ja, mērcējot kājas, uznāk reibonis, vannai jāpielej nedaudz auksta ūdens, lai asinsvadi sarautos, – tam vajadzētu samazināt reiboni.

Ikdienā veseliem cilvēkiem, kuri ātri svīst, pietiek ar tīra ūdens kāju vannu. Pievienojot ārstniecības augus, var palīdzēt enerģijas kanālu atbloķēšanā un dažādu problēmu atvieglošanā. Augus vispirms vāra ūdenī un pēc tam pielej šo novārījumu kāju vannai. Lielākā daļa augu, kurus izmanto pēdu vannām, aug Ķīnā, bet daudzi pieejami arī mums, piemēram, ingvera sakne, kas ir viens no biežāk izmantotajiem ārstniecības augiem. Kāju peldi var apvienot arī ar pēdu masāžu, ja traukā ieber oļus, uz kuriem pēdas kustina vannošanas laikā.

 

Apstiprina asinsspiediena pazemināšanu

Mūsdienu medicīna, kaut arī nenoliedz kāju vannas kā tautas līdzekli, kas uzlabo asinsriti, noņem nogurumu, palīdz pret saaukstēšanos, stresu un depresiju, galvassāpēm un locītavu sāpēm, nav īpaši iedziļinājusies šīs viegli pieejamās metodes ieguvumos. Zinātniskā izpēte šajā jomā ir samērā niecīga, visvairāk pētījumu attiecas uz kāju vannu lomu asinsspiediena pazemināšanā.

Nesen kādā indonēziešu zinātnieku pētījumā pārbaudīja, vai kāju vannu terapija, pievienojot siltam ūdenim sāli un citronzāles novārījumu, atstāja efektu uz 80 pacientiem ar hipertensiju dažādās smaguma pakāpēs. Rezultāti apstiprināja, ka šai terapijai bija nozīmīga iedarbība un ka “medicīnas māsām vajadzētu lietot šo terapiju, lai palīdzētu cilvēkiem ar hipertensiju pazemināt asinsspiedienu”.

Pāris gadu vēlāk cita Indonēzijas zinātnieku grupa atklāja, ka vecākiem cilvēkiem (dalībnieku vidējais vecums bija 74 gadi) asinsspiedienu palīdzēja pazemināt arī 15 minūšu ilga pēdu vannošana tīrā siltā ūdenī – salīdzinājumā ar kontroles grupu, pētījuma dalībnieki, kas to veica katru dienu, jau pēc piecām dienām varēja novērot stāvokļa uzlabojumu. “Kāju mērcēšanas relaksējošais efekts stimulē hipofīzi izdalīt endorfīnus, izraisot sistēmisku asinsvadu paplašināšanos. Tāpēc pēdu mērcēšanas terapija, izmantojot siltu ūdeni, gados vecākiem cilvēkiem ar hipertensiju ietekmē asinsspiedienu,” skaidroja autori.

Šķiet, ka pēdējo desmit gadu laikā Indonēzijas pētnieki ir līderi šajā jautājumā, lai gan arī amerikāņi ir sākuši līdzīgu pētījumu piecu gadu garumā. Šogad veiktā pētījumu pārskatā, kur par kritērijiem atbilstošiem atzina 13 pētījumus no kopumā 25 darbiem, teikts, ka “stratēģijas asinsspiediena pazemināšanai gados vecākiem pieaugušajiem ietver masāžu, kāju mērcēšanu siltā ūdenī un aromterapiju”. 

 

Palīdz arī grūtniecēm un diabēta slimniekiem

Specifiskāks pētījums tika publicēts pirms pāris gadiem. Tajā bija aplūkots kāju vannu efekts uz grūtniecēm, kas cieš no patoloģiskas kāju tūskas pēcdzemdību preeklampsijas dēļ, kura parasti parādās pirmajās 48 stundās pēc dzemdībām. Preeklampsija ir viena no grūtniecības bīstamākajām komplikācijām, kad nekontrolēti sāk paaugstināties asinsspiediens. “Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, domājams, ka pacientēm ar ārkārtēju tūsku pēcdzemdību preeklampsijas gadījumā jāiesaka mērcēt kājas siltā sālsūdenī, lai uzlabotu asinsriti, īpaši tām, kas pēcdzemdību preeklampsijas dēļ cieš no kāju tūskas,” sacīja pētnieki. 

Vairāki pētījumi veltīti kāju vannu ietekmei perifērās diabētiskās neiropātijas gadījumā, kas skar rokas un kājas un ir izplatīta diabēta komplikācija (skar 60–70 % pacientu). Neiropātiskās sāpes ir tipisks hronisku sāpju veids, kas rodas nervu šķiedru bojājumu dēļ vai disfunkciju dēļ, kas skar perifēro vai centrālo nervu sistēmu. Šīs sāpes ir vienas no visgrūtāk ārstējamām.

Daudzi pētījumi apliecinājuši, ka silta sālsūdens kāju vannas ir efektīva palīdzība pret perifērās diabētiskās neiropātijas sāpēm.

Ķīnas zinātnieku sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē, kurā apkopots 31 šai problēmai veltīts pētījums, secināts, ka “tradicionālās ķīniešu medicīnas kāju vannas apvienojumā ar akupunktūras masāžu deva būtiski labāku rezultātu salīdzinājumā ar kontroles grupām, ņemot vērā kopējo efektīvo rādītāju, jušanas nervu vadīšanas ātrumu, kustību nervu vadīšanas ātrumu un neiropātiskā sindroma rādītājus. Nav ziņots par nelabvēlīgas ietekmes gadījumiem.” 

 

Detoksikācijas plāksteri vai kāju vannu?

Mūsdienās daudziem gan kāju vannas – un turklāt vēl ik vakaru! – varētu šķist apgrūtinošas, ja pa rokai ir ērtas modernas alternatīvas. Piemēram, beidzamajā laikā popularitāti ieguvuši detoksikācijas pēdu plāksteri, kurus uzlīmē pēdām uz nakti, un, kā apgalvo ražotāji, kamēr cilvēks guļ, visi toksīni, sārņi un citas kaitīgās vielas tiek izvadītas no organisma. Tiek arī reklamēts, ka plāksteru lietošana uzlabo veselību, stimulē asins un limfas cirkulāciju, regulē vielmaiņu, stiprina imūnsistēmu, uzveic bezmiegu un neizraisa blakusparādības. Plāksteru sastāvā parasti norādītas dabiskas vielas, tostarp etiķis un Epsomas sāls, kas ir ieteicamas piedevas kāju vannām.

Lai cik iedvesmojoši izklausītos, līdz šim tomēr nav veikti nopietni pētījumi, kas apstiprinātu vai noliegtu detoksikācijas plāksteru ieguvumus vai veselības riskus.

Kas attiecas uz netīrajiem “toksīnu nospiedumiem”, kas paliek uz noņemtajiem plāksteriem, nav skaidrības, vai tie ir no sviedriem, karstuma vai sārņiem. Daļa veselības speciālistu arī izteikuši bažas, vai, lietojot šos plāksterus ilgstoši, no organisma netiek izvadīti arī vajadzīgi mikroelementi un minerālvielas.

Bez plāksteriem parādījušās arī dažādas elektriskās kāju vannas, kas piedāvā papildu “labumus”, sākot ar masāžu radošu burbuļefektu un beidzot ar ūdens uzlādēšanu ar joniem, kas palīdzot izvadīt toksīnus. Jonu kāju vanna tika pārbaudīta kādā Kanādas zinātnieku pētījumā, un secinājums nebija iepriecinošs: “Mēs neatradām apliecinājumu tam, ka jonu kāju vannas palīdz veicināt toksisko elementu izvadīšanu no ķermeņa caur pēdām, urīnu vai matiem.” 

 

Reklāma
Reklāma

Vecās labās sāls vannas

Pastāvot pierādījumu trūkumam, vecās labās kāju vannas joprojām ir nekaitīgākais un efektīvākais veids gan detoksikācijā, gan cīņā pret dažādām kaitēm un problēmām. 

Lai arī iedarbīga ir pēdu mērcēšana tīrā ūdenī, nekad nekaitēs, ja tam pievienos arī sāli – nātrija hlorīdu, kas ir spēcīgs antiseptisks līdzeklis un novērš patogēno mikroorganismu augšanu un vairošanos, tādējādi efektīvi palīdzot uzveikt pārmērīgu kāju svīšanu, nepatīkamas smakas rašanos un pat sēnīšu infekcijas. 

Osmotiskā spiediena dēļ nātrija hlorīds “izvelk” no audiem lieko šķidrumu, atvieglojot iekaisuma procesus.

Ja parastā (akmens) sāls vietā lieto jūras sāli, Nāves jūras sāli vai Himalaju sāli, kura sastāvs ir vēl bagātīgāks ar mikroelementiem, kāju vannas efekts būs vēl lielāks. Rozā Himalaju sālī zinātnieki atraduši vairāk nekā 80 mikroelementu, kas kādreiz bijuši okeāna ūdenī. Savukārt melnais Himalaju sāls satur sērūdeņradi (no tā arī sāls īpatnējā smarža un garša), gāzi, kas lielā daudzumā ir indīga, bet zināma arī kā gāzes mediators (gāzveida signālmolekula), ko ražo nieres. Ar gadiem nieru spēja to saražot (tradicionālajā ķīniešu medicīnā to sauc par nieru ci) pavājinās. Melnais sāls veicina arī žults izdalīšanu, palīdz kontrolēt grēmas un vēdera uzpūšanos.

Pieejami arī “uzlaboti” gatavie vannas sāļi, kas bagātināti ar magniju, boru un citām minerālvielām, skuju vai ārstniecības augu ekstraktiem, kā arī ar ēteriskajām eļļām (jāuzmanās, vai nav mākslīgie aromāti). Ēteriskās eļļas kāju vannām katrs var pievienot arī pats, piemēram, ciedra ēterisko eļļu, kam ir antiseptiska un pretsēnīšu iedarbība, kadiķa eļļu pret muskuļu sāpēm, lavandas eļļu atslābināšanai un pret sāpēm, rozmarīna eļļu – nogurušu muskuļu nomierināšanai u. tml.

Savukārt, ja sālsūdenim pievienos dažas karotes dzeramās sodas, kāju vannai būs spēcīgs pēdu poru attīrošs, sacietējumus mīkstinošs un ādu nolobošs efekts, soda palīdzēs detoksicēt ķermeni un stiprināt imunitāti, kā arī nomierinās niezi un kairinājumu.

Bez šiem tradicionālajiem tautas līdzekļiem der izmēģināt arī citas piedevas, kas noteiktos gadījumos var palīdzēt vēl labāk.

 

Efektīvākās piedevas kāju vannām

Epsomas sāls

Lai arī dēvēts par sāli, patiesībā tas ir magnija sulfāts. Vēsturiski to sauc par Epsomas sāli vai angļu sāli, jo 17. gadsimta beigās atklāja avotu ūdeņos pie Epsomas pilsētas Anglijā. Vēl to dēvē par rūgto sāli tā garšas dēļ. Kopš seniem laikiem medicīnā izmanto kā caurejas līdzekli un zāles pret saindēšanos, mūsdienās tā ir populāra piedeva vannai.

Epsomas sāls ir savienojums, kas var palīdzēt izvadīt toksīnus un smagos metālus no ādas šūnām, samazināt iekaisumu, veicināt asinsriti, samazināt muskuļu krampjus un locītavu sāpes, atvieglot podagras sāpes, samazināt stresu. Kad kājas absorbē magniju, izdalās sāpes remdējoši joni, kas atslābina muskuļus un palīdz nerviem, regulējot elektrolītu līmeni. Savukārt sulfāta mērķis ir likvidēt kaitīgās vielas. Epsomas sāls var arī nomākt kāju smaku, dziedēt sēnītes bojātus vai ieaugušus nagus un nomierināt sausu ādu.

Drošai lietošanai iesaka kāju vannai pievienot ap 60 g (8 ēdamkarotes) Epsomas sāls un izmantot šo kāju peldi pa 20 minūtēm divas trīs reizes nedēļā.

 

Etiķis

Etiķis ir etiķskābes šķīdums ūdenī, ko iegūst no raudzētiem produktiem: vīnogām, āboliem, vīna. Piemēram, ābolu sidra etiķa gatavošanas procesā tiek izmantots raugs, lai sašķeltu cukuru ābolos. Vispirms tas pārvēršas alkoholā, pēc tam baktērijas pārstrādā spirtu etiķskābē. Gala šķidrumā ir daudz B grupas vitamīnu un polifenolu, kas zināmi arī kā antioksidanti. Kāju vannām var izmantot jebkuru etiķi, arī sintētisko, tomēr labāks būs dabiskas izcelsmes, piemēram, ābolu vai ābolu sidra, vai baltvīna etiķis.

Kāju vannas ar etiķi noderīgas smakojošu pēdu ārstēšanā un dezinfekcijā, jo etiķis iznīcina baktērijas (pret sēnītēm gan nav tik efektīvs). Tas ir lieliski piemērots arī sausas, saplaisājušas ādas ārstēšanā, mitrina ādu, mīkstina kutikulas un palielina ādas elastību – etiķis var iekļūt ādas virsējā slānī, lai uzlabotu asinsriti un attīrītu ādu no toksīniem. Var palīdzēt pret bezmiegu.

Kāju vannai pievieno 100–250 ml etiķa un mērcē kājas pa 15–20 minūtēm reizi nedēļā.

 

Piens

Sena metode ir mērcēt kājas piena vannā. Tās “maģija” iedarbojas, kad pienā esošā pienskābe sāk noārdīt sacietējušu, sausu pēdu ādu un nodrošina ādas mitrināšanu. Labi palīdz pret saplaisājušiem un sāpīgiem papēžiem. Procedūru ieteicams apvienot ar sodas skrubi, ar ko pēc izmērcēšanas noberž pēdas.

Var izmēģināt arī kokosriekstu piena vannas. Kokosriekstu piens bagātīgi satur eļļas un taukvielas, no kurām lielākā daļa ir piesātinātie tauki, kā arī mangānu, dzelzi, magniju un citas minerālvielas.

Kāju vannai pievieno dažas glāzes uzsildīta kokosriekstu piena vai vanno pēdas tīrā pienā.

 

Ingvers

Ingvera sakne viena vai kopā ar kādu citu sastāvdaļu ir viena no populārākajām kāju vannu piedevām, kas ar savu sildošo efektu rada brīnumus sāpošām, jutīgām un aukstām pēdām.

Tradicionālajā ķīniešu medicīnā slimību cēloņus iedala trīs grupās: vides faktori, emocijas un citu faktori. Pie vides faktoriem pieder dabas apstākļi: aukstums, mitrums, karstums, sausums un vējš. Ja cilvēks ir novājināts, arī viņa aizsargenerģija kļūst vāja, un mitrums, aukstums, vējš iekļūst cilvēka ķermenī, izraisot akūtu slimību, vai arī noslēpjas un rada hroniskas kaites, kas var izpausties pat pēc gadu desmitiem.

Ingvers ir īpaši iedarbīgs pret saaukstēšanos un vēju ķermenī, tāpēc cilvēkiem ar reimatismu katru vakaru pirms gulētiešanas vēlamas ingvera kāju vanniņas. Saskaņā ar tradicionālo ķīniešu medicīnu ingvera kāju vannas palīdz arī samazināt svaru, sasildīt un uzturēt aktīvu nieru darbību, aizkavēt novecošanu.

Kāju vannai izmanto apmēram sauju šķēlītēs sagrieztas, nemizotas ingvera saknes, jo mizā ir vielas, kas noņem pietūkumu. Ingveru vāra katliņā ar vāku apmēram 10 minūtes, pēc tam novārījumu pievieno kāju peldei.

 

Kalmju saknes

Pie mums nepelnīti aizmirstais ārstniecības augs kalmju saknes ir gandrīz neiztrūkstoša sastāvdaļa gatavajos kāju vannu maisījumos, ko Āzijā un Austrumu medicīnas veikalos pārdod tējas maisiņu, tablešu vai drogu veidā.

Zhang Chang Pu, kā ķīnieši to sauc, ir ārstniecības augs ar viegli nomierinošu iedarbību, tam piemīt pretmikrobu, pretiekaisuma, antioksidatīvas un neiroaizsargājošas īpašības. Ir pierādīta kalmju sakņu pozitīvā ietekme uz gremošanas sistēmu. Daži savienojumi, kas atrodami kalmju saknēs, īpaši uzlabo asins plūsmu kuņģī un zarnās. Tas, iespējams, ir viens no iemesliem, kāpēc kalmes nodrošina pozitīvu ietekmi uz gremošanas veselību, lietojot tās kāju vannās. Regulējoša ietekme uz gremošanas sistēmu ir svarīga slimībām, kas saistītas ar zarnu-smadzeņu asi.

Turklāt izpētīts, ka kalmes ir efektīvas vairāku veidu perifērās neiropātijas ārstēšanā.

Dažādu tautu medicīnā izmanto atšķirīgas kalmju sakņu devas (arī lapu, ja ir pieejamas) – no 100 g līdz 500 g uz litru ūdens. Saknes 10–30 minūtes katlā ar uzliktu vāku novāra un tad novārījumu pielej vannai. Kalmju kāju vannas nav ieteicamas tieši pirms gulētiešanas, jo tām piemīt viegla stimulējoša iedarbība.

Saistītie raksti