Stresa hormonu ķīmija organismā un to ietekme uz veselību

Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru doto uzdevumu. Tas palīdz organismam pielāgoties jaunajiem apstākļiem un mobilizēt slēptās rezerves, lai sekmīgi tiktu galā ar izaicinājumiem un sasniegtu iecerētos mērķus.

FOTO: Shutterstock.com

Atrodoties ilgstošā stresā, ķermenis pastāvīgi darbojas aizsardzības režīmā, tā nodarot kaitējumu kā cilvēka garīgajai, tā fiziskajai veselībai.

Lai gan nelielās devās stress iedarbojas labvēlīgi, ilgstoša spriedze var radīt nervozitāti, pārmērīgu nogurumu un pat veicināt nopietnas saslimšanas. Kā stresa hormoni ietekmē ķermeni un ko iespējams darīt, lai mazinātu ilgstoša stresa radītās sekas, skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.


Nokļūstot stresa situācijā, cilvēka organisms nekavējoties reaģē, pastiprinātā daudzumā izstrādājot tā sauktos "stresa hormonus" un tādējādi sagatavojot ķermeni potenciālajām briesmām. Aktivizējas virsnieru hormoni kateholamīni – adrenalīns un noradrenalīns jeb norepinefrīns – un glikosteroīds kortizols. Tie ļauj mobilizēt organisma resursus ārējam kairinājumam, kamēr ķermenis adaptējas stresa faktoriem un veiksmīgi pārvar to radīto ietekmi. Atrodoties ilgstošā stresā, ķermenis pastāvīgi darbojas aizsardzības režīmā, tā nodarot kaitējumu kā cilvēka garīgajai, tā fiziskajai veselībai.


Virsnieru hormoni mudina aktīvai rīcībai


Virsnieru hormonu kateholamīnu izdalīšanos veicina satraukums, bailes, sāpes, aukstums, kā arī intensīva fiziskā slodze. Šie hormoni mobilizē visas organisma funkcijas, tās pieskaņojot organisma vispārējam aktivitātes līmenim un mudinot cilvēku darboties, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Noradrenalīns sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu, izsauc uzbudinājumu, trauksmi un  modrību, kas, savukārt, veicina kognitīvās funkcijas. Adrenalīns paaugstina glikozes līmeni asinīs, veicina glikozes izmantošanu muskuļos, tādējādi aktivizējot to darbaspējas, palielina skābekļa patēriņu šūnās, paātrina sirdsdarbību, palielina miokarda saraušanās spēku, paaugstina ķermeņa temperatūru, atslābina bronhu, zarnu un urīnpūšļa sieniņu gludo muskulatūru, kā arī paplašina acu zīlītes. Adrenalīna ietekmē tiek aizsākta jebkura fiziskā aktivitāte. Saņemot ārēju stimulu, ķermenis izstrādā adrenalīnu un ir gatavs aktīvai rīcībai. Ja cilvēks jūtas nedrošs un nepārliecināts par savām spējām, rodas negatīvais stress, ko pavada trauksme un nemiers.


Ilgstoši paaugstināts kortizols veicina depresiju un saslimšanas
 

Kortizols ir steroīdu hormons, ko izdala virsnieru garoza. Tā līmenis organismā nepārtraukti mainās – visaugstākais tas ir rīta stundās, bet viszemākais – pusnaktī. Tas ir dabisks process, jo kortizols piedalās visos vielmaiņas procesos, regulē centrālo nervu sistēmu, asinsspiedienu, nieru funkcijas, kontrolē ūdens un sāļu līmeni organismā, kā arī atbild par iekaisuma procesu norisi. Spriedzes situācijās kortizola līmenis asinīs strauji pieaug, paātrinot sirdsdarbību un radot enerģijas pieplūdumu.

Reklāma
Reklāma

Ja stress ir ilgstošs, kortizola līmenis pastāvīgi ir paaugstināts, un tas var veicināt trauksmi, garastāvokļa svārstības, miega traucējumus un depresiju. Paaugstināta kortizola ietekmē tāpat var samazināties koncentrēšanās spējas, attīstīties paaugstināts asinsspiediens un citas sirds-asinsvadu saslimšanas, iespējams novērot svara pieaugumu un imūnsistēmas darbības traucējumus. Stresa hormons paaugstina arī glikozes līmeni asinīs un līdz ar to – diabēta risku. Kortizola pārprodukcija traucē veidoties laimes hormonam serotonīnam, tāpēc var būt slikts garastāvoklis un nomāktības sajūta. Īpaši jutīgs uz kortizola līmeņa pieaugumu ir kuņģa un zarnu trakts, un tā ietekmē var attīstīties tādi gremošanas trakta traucējumi kā slikta dūša, kuņģa dedzināšana, spazmas vēderā, caureja vai, tieši pretēji, aizcietējumi. Nemitīgā stresa hormona izdalīšanās var veicināt arī virsnieru izsīkumu, kā rezultātā tās vairs nespēj nodrošināt pat organismam nepieciešamo kortizola līmeni. Tas izpaužas kā pastāvīgs nogurums, kas novērojams pat agrās rīta stundās, enerģijas trūkums un pasliktinātas darbaspējas.


Kā uzlabot dzīves kvalitāti?
 

“Lai izvairītos no stresa kaitīgas ietekmes, nepieciešams samazināt ikdienas stresa līmeni un ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus. Stresu palīdzēs ierobežot regulāras fiziskās aktivitātes, pārdomāts miega režīms, veselīga un sabalansēta ēdienkarte, kā arī pastaigas svaigā gaisā. Rūpīgi plānojiet savu laiku, atvēlot pietiekami daudz brīžu tikai sev un tām nodarbēm, kas jums sagādā prieku. Tāpat ieteicams atteikties no kaitīgajiem ieradumiem – smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas. Mazināt nespēku, nervozitāti, uzbudinātību un muskuļu krampjus palīdzēs magnijs un B grupas vitamīni. Tāpat stresa līmeni iespējams mazināt, lietojot nomierinošas zāļu tējas, piemēram, baldriānu, piparmētru, melisas, māteres vai vilkābeles tēju,” norāda farmaceite Mārīte Šukele.
 

Ja stresu neizdodas pārvarēt saviem spēkiem – vērsieties pēc palīdzības pie speciālista. Viņš palīdzēs atpazīt un noteikt stresa cēloni, kā arī ieteiks efektīvus veidus stresa pārvaldīšanai, piemeklējot katram pacientam individuālu risinājumu.