Dumpis uz pandēmijas kuģa: valsts galvenais infektologs par "gudro" Eiropu, vakcīnām un gaidāmo saslimšanas mazināšanos

Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis par to, cik gudra ir Eiropa, kāpēc vakcīnas varēja radīt tik ātri un kad ies mazumā saslimšana ar Covid-19.

FOTO: Publicitātes foto

Uga Dumpis (Foto: Rojs Maizītis)

Žurnāls "Deviņvīri" ar Ugu Dumpi sarunājās janvārī, tāpēc šā brīža situācija un ierobežojumi ir nedaudz mainījušies, tomēr tendences, lielākoties, saglabājušās.

Izrādās, Covid-19 nav tā briesmīgākā infekcija, ar kuru ir nācies strādāt Veselības ministrijas galvenajam infektologam Ugam Dumpim, taču stresa ziņā tā viņa dzīvi ir ietekmējusi visvairāk. Pagājušās vasaras beigās Dumpis tika uzlūkots gandrīz vai kā tautas ienaidnieks, kurš gribētu nokaut vairākas ekonomikas nozares, savukārt pēc rudens un ziemas sākuma straujā inficēšanās un saslimstības pieauguma netrūkst to, kuri valdībai pārmet pārāk mīkstu karantīnu tajā pašā laikā, kad citi mudināja “laist vaļā” tūrismu, restorānus un koncertus. Nākamās vēlēšanas Latvijā rādīs arī to, cik liels procents cilvēku vairāk tic konspirācijas teorijām, nevis speciālistu ieteikumiem. Ja Uga Dumpis startētu kādā vēlēšanu listē, mēs to redzētu pavisam precīzi. Bet līdz tam ir jāizdzīvo.
 

Neesam somi

Vasaras beigās Latvijā situācija vēl bija ļoti laba, atklātu inficēšanās gadījumu maz, bijām viena no drošākajām valstīm Eiropā. Vai jūs tad jau jutāt, ka būs inficēšanās un saslimstības kāpums?

(Smejas.) Es jau pavasarī teicu, ka rudenī būs kāpums. Bet ka tas būs šāda apmēra... Biju domājis, ka mēs būsim gudrāki, ka visa Eiropa būs gudrāka. Biju domājis, ka mēs varam tam izbraukt cauri gudrāk nekā, piemēram, Serbija, Horvātija, Slovēnija. Izrādās, neko gudrāki neesam, lai gan saslimstība mums joprojām nav tik augsta kā daudzās citās valstīs.
 

Tik un tā jau pagājušā gada nogalē mūsu skaitļi bija pietiekami drūmi...

Bet, ja jūs saskaitītu visa gada garumā, tad mēs joprojām nestāvam ne tuvu daudzām citām valstīm gan saslimušo, gan mirušo ziņā. Protams, dažām valstīm ir gājis labāk – Somijai, Norvēģijai, nedaudz labāk arī Igaunijai.


Kas tad Somijā ir citādi?

Viņi pirmām kārtām acīmredzot uzticas savai varai. Viņiem bija prātīgāki lēmumi, cilvēki labāk saprata, kā vajag uzvesties – ka nevajag iet ciemos, nevajag Ziemassvētkos braukt pie radiniekiem. Neko citādāk somi nedara, nekādu lielu ierobežojumu viņiem nav.

 

Kā  mums pietrūka, lai būtu izdevies noturēties Somijas līmenī?

Izpratnes par to, kā slimība izplatās. Notika ballītes un līdzīgi.


Kā šajā aspektā vērtējat vasarā notikušos Tērbatas ielas svētkus?

Tas bija ārā. Trakākais pamatā notiek iekštelpās. Bet Tērbatas ielas koncerts nekādā ziņā nebija labs signāls.

 

Un, ja būtu noticis tas maratons, par ko iestājās toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele?

Tajā laikā bija mazāka saslimstība, un tur, cik zinu, bija iecerēta tikai profesionālu sportistu piedalīšanās. Katrā ziņā maratons bija mazāk bīstams nekā nesenā pulcēšanās krastmalā, kur cilvēki stāvēja cieši cits citan blakus, bļāva un dziedāja, lai gan saslimstības rādītāji valstī bija augsti.


Nesen runāju ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāju Lieni Cipuli un jautāju, vai viņa nenožēlo, ka pirms trim gadiem uzņēmusies šo amatu. Cipule teica, ka noteikti nenožēlo. Tad es jautājumu pagriezu citādāk: “Bet ja jums tad kāds būtu teicis: zini, pēc diviem gadiem sāksies pandēmija...”, un Cipule kļuva stipri domīga. Kā jūs savā amatā jūtaties pandēmijas laikā?

Pēdējā gada laikā manu dzīvi par mierīgu grūti nosaukt. Bet nākamā pandēmija būs vieglāka. Vismaz mēs kopš paša sākuma zināsim, kas jādara, jo tie vīrusi jau puslīdz tādi paši vien ir.

 

Vai Covid-19 izraisītāju var salīdzināt ar gripas vīrusu?

Šis ir niknāks. Gripas vīrusi var būt visādi, bet šis ir lipīgāks par gripas vīrusu.


Kā īsti tas izplatās?

Pilienu veidā. Iespējams, nedaudz arī aerosolu veidā, neventilētās telpās. Iespējams, ka daudzi vīrusi tā izplatās, mēs vienkārši to nezinājām. Šis vīruss izplatās iekštelpās, ilgstoša kontakta laikā. Telpā ir jābūt kādam slimajam. Izplatība notiek mazāk no saskares ar virsmām, rokām, vairāk tieši no gaisa. Jo šaurāka telpa, jo tuvāk ir cilvēki, jo mazāk tiek vēdināts, jo vairāk vīruss izplatās.

 

Ja inficētais ir tuvu, vai pietiek, ka viņš vienreiz tā dūšīgāk uzelpo, lai inficētu citus?

Nu to mēs nezinām. Parasti uzskata, ka jāuzturas tādā telpā 15 minūtes, lai inficētos. Mēs redzam, ka biežāk inficējas kolēģi, ģimenes locekļi – cilvēki, kas ilgāku laiku ir kopā. Īsti neizskatās, ka varētu inficēties, ja trolejbusā vai veikalā kāds paiet garām.


Ja man veikalā kāds blakus nošķaudās...

Ja kāds slims uzklepo virsū, tad jā. Tāpēc jau ir maskas. Ja jūs šķaudāt ar masku, mazāk pilienu uzlido virsū kaimiņam. Maskas nav domātas aizsardzībai, tās ir domātas, lai aizturētu pilienus un novērstu aerosolizāciju. Vēl mēs zinām, ka maskām jābūt kvalitatīvām, tās nevar būt kaut kādas lupatiņas.


Trampa zāles nedabūt

Kādu situāciju prognozējat ziemas beigās?

Tas atkarīgs no politiskajiem lēmumiem. Ja mēs ierobežojumus neatlaidīsim, būs labāk, saslimstībai vajadzētu mazināties. Tagad tā ir stabilizējusies – ļoti augstā līmenī. Bet ir arī otrs variants – kad cilvēki pārstāj ievērot ierobežojumus, klausīt, vai arī politiķi izlemj: “Neapmierinātība ir pārāk liela, laižam vaļā” – tad, protams, saslimstība pieaugs. Ja cilvēki nesāks uzvesties pareizi vai ja viņus pareizi uzvesties nāksies spiest ar varu, tad notiks tas, ko redzam, piemēram, Īrijā. Viņiem bija tā sauktais lokdauns, ļoti bargs, saslimstība strauji samazinājās, īri šajā ziņā bija pirmie Eiropā, bet nu jau viņi ir pirmie Eiropā saslimstības ziņā.
 

Tad iznāk, ka visu laiku ir jātur lokdauns...

Vai arī jādzīvo kā norvēģiem un somiem, kuri ievēro noteikumus.

 

Vai tad īri neievēro noteikumus?

Protams, ka neievēro. Īru kultūra ir diezgan zināma (smejas).

Tā ir zināma no anekdotēm, bet kā ir patiesībā?

Nu, mēs skaidri redzam, ka viņi neievēro noteikumus. Un briti tāpat. Viņiem palīdz tikai lokdauns. Ir valstis, piemēram, Spānija un Itālija, kuras pavasarī nenormāli cieta un iemācījās saprast noteikumus, kā jādzīvo. Tagad šīs valstis tāds posts vairs nepiemeklē.

 

Vai tad Latvijas sabiedrība ir tik nesaprotoša? Maskas taču veikalos visi nēsā.

Kā lai izskaidro pie šādiem ierobežojumiem to, ka trīs nedēļas saslimstība nemazinās? Tikai tā, ka tie, kas ir pozitīvi, vai viņu kontaktpersonas neievēro karantīnu, staigā apkārt, iet uz darbu, kā arī citi cilvēki viens ar otru tiekas. Citādi nevar būt, ka pie šādiem ierobežojumiem mēs nevaram samazināt saslimstību. Tas nozīmē to, ka ierobežojumi netiek ievēroti.

Tātad acīmredzot kontrole ir par vāju, jo neko daudz mēs vairs nevaram izdomāt, kas vēl būtu aizverams. Citās valstīs tiek galā ar daudz mazāku aizvēršanu. Kāpēc zviedriem un dāņiem ir sliktāk nekā somiem un norvēģiem? Tāpēc, ka tur ir atšķirības varas komunikācijā, citu atšķirību šīm valstīm nav. Zviedrijā valsts politika bija apzināti citādāka.
 

Esat teicis, ka tā neattaisnojās...

Protams. Absolūti neattaisnojās. Mans draugs ir nodaļas vadītājs Zviedrijā, viņš stāsta, ka tur ir ārprāts – nodaļas pilnas, nav kas strādā.


Arī Lienes Cipules vēstījumi par situāciju Latvijā bieži ir dramatiski, tomēr man viņa janvārī intervijā teica, ka ārstu un vietu slimnīcās pietikšot...

Pietiks, toties nenotiks plānveida operācijas, piemēram, kardioķirurģijā vai endoprotezēšanā, jo slimnīcas ir pilnas ar kovidpacientiem. Līdz ar to nevar teikt, ka tas nav kolapss. Protams, mums nav morgi hokeja hallēs un saslimušos nešķiro tā kā Lietuvā, kur situācija ir daudz dramatiskāka.
 

Mums tādas situācijas nav vai vēl nav?

Ceru, ka tādas situācijas nebūs, ka skaitļi ies uz leju, ja kāds neizdomās vērt vaļā sporta zāles. Neparedzu, ka mums vajadzētu iet Lietuvas skaitļos, bet tas būs atkarīgs no lēmumiem.


Kas būtu jādara ar ierobežojumiem veikalos? Lai paliek tā, kā ir?

Ir pilnīgi skaidrs, ka veikali neievēroja noteikumus. Manis pēc tie varētu strādāt un pārdot visas mantas, ja nebūtu tas, ko mēs redzējām pirms Ziemassvētkiem. Ja būtu ievēroti noteikumi, ka ir 20 procenti pircēju un noteikts attālums starp cilvēkiem. Tad nekādu briesmu nebūtu, bet veikali kaut kā nespēja sadarboties. Citur cilvēki stāv ārā rindā, lai tiktu veikalā.
 

 

Protams, veikali jāver vaļā, bet tiem jāsaprot noteikumi, ar kādiem var strādāt. Skaidrs, ka tas, ko redzējām lielajos iepirkšanās centros pirms Ziemassvētkiem, nebija tas, ko mēs gaidījām, un neatbilda noteikumiem. 

 

Pie veikala "Sky" pirms Ziemassvētkiem arī tā stāvēja – cik ir iepirkumu ratiņu, tik cilvēku veikalā...

Ļoti labi un pareizi, bet lielākoties mēs tādas lietas nenovērojām.


Bet preču šķirošana atļautajās un aizliegtajās?

Pirmkārt, es šos ierobežojumus neesmu ne apspriedis, ne izdomājis. Otrkārt, ierobežojumu ideja ir mazināt cilvēku interesi iet uz veikalu. Tu pērc sviestu un maizi, jo tev to vajag, bet neej skatīties, vai zeķēm ir atlaides. Nu, zeķes varbūt nav labākais piemērs, tās ievajagas diezgan bieži. Protams, veikali jāver vaļā, bet tiem jāsaprot noteikumi, ar kādiem var strādāt. Skaidrs, ka tas, ko redzējām lielajos iepirkšanās centros pirms Ziemassvētkiem, nebija tas, ko mēs gaidījām, un neatbilda noteikumiem. Redzat, Somijā un Norvēģijā veikali strādā!
 

Un pārdod arī zeķes?

Visu, jo viņi saprata, ka veikali nav tā vieta, kur cilvēki šausmīgi inficējas, ja notiek normāla distances ievērošana un ja veikalā neuzturas stundām ilgi. Bet ja cilvēki vienkārši klīst pa veikaliem, neko pat nepērkot... Mūsu ierobežojumi sākotnēji bija līdzīgi Vācijas ierobežojumiem, ko bija izstrādājis Koha institūts. Bet vācieši arī netika galā ar saviem pircējiem un bija spiesti pieņemt stingrākus ierobežojumus, jo veikalu apmeklētāji neuzvedās tā, kā viņi bija izrēķinājuši.

Tagad Vācijā saslimstība iet uz leju, mums ne, lai gan ierobežojumi mums ir tādi paši kā Vācijā.
 

Tātad vācieši tomēr ir kārtīgāki par latviešiem?

Vai nu viņi labāk ievēro noteikumus, vai arī viņiem ir labāka kontrole.

 

Kāpēc Latvijā ir diezgan augsta mirstība no Covid-19?

Nav ļoti augsta, bet – jā, diezgan augsta ir. Jāsaprot tas, kādas ir mūsu slimnīcas un iespējas, cik mums ir personāla, cik ir labi aprīkotu telpu. Mums ir daudz slimnīcās iegūtas infekcijas, jo palātās nav ventilācijas. Mums vairāk nekā citās valstīs inficējas slimnīcās. Daudz inficēšanās gadījumu ir pansionātos, kur cilvēki ir vāji, tur ir augsta mirstība.

Galvenais ir personāla daudzums. Zviedrijā dežūra parasti ir astoņas stundas, mums dažreiz visas 24 stundas.

Vai var teikt, ka Covid-19 ir loterija – vieni to izslimo viegli, citi smagi vai pat nomirst?

Jā, tā var teikt.


Vai tad ar gripu arī tā ir?

Jā, tieši tas pats. Gripai arī mēdz būt ļoti smagas formas.


Bet vai gripu var izslimot bez simptomiem?

Jā, ļoti daudzi gripas gadījumi ir asimptomātiski vai viegli simptomātiski, lielākā daļa. Tāpēc jau gripa tā izplatās, inficētais ir lipīgs pirms simptomu sākšanās.
 

Vai tagad ir kādas Covid-19 ārstēšanas metodes, kas ļauj saslimušajam nenonākt līdz slimības smagai formai?

Īsti nav. Varētu teikt, ka ir uzlabojušās ārstēšanas metodes tieši smagākajiem stāvokļiem, bet novēršanai... Nu, ir monoklonālās antivielas, ar ko Trampu ārstēja, bet tās, cik zinu, maksā 30 000 dolāru vienam cilvēkam.



 Latvijā monoklonālās antivielas ir dabūjamas?

Protams, nav.


Bet, ja man ir 30 tūkstoši, tās principā var sadzīt rokā?

Nevar. Tās ir ļoti grūti ražot. Amerikā ir reģistrēti divi antivielu kokteiļi, bet neesmu pārliecināts, vai tie maz ir reģistrēti Eiropā.
 

Reklāma
Reklāma

Kāpēc tajā gadījumā Liepājā jauna sieviete nedabūja zāles "Remdesivir" un nomira?

Tas ir nepareizs stāsts. Nevar teikt, ka šī sieviete nomira tāpēc, ka nesaņēma remdesiviru. Remdesivirs nesamazina mirstību. Remdesivirs no četriem pētījumiem vienā saīsina stacionārā atrašanās laiku. Nav neviena pētījuma, kas parādītu, ka remdesivirs samazina mirstību. Turklāt remdesivirs ir jālieto ļoti agrā stadijā.
 

Tajā mirušo statistikā, kas parādās ziņās, nav ziņu par to, kādas blakusslimības mirušajiem bijušas. Vai no Covid-19 mirst arī pavisam veseli cilvēki?

Mirst. Protams, galvenais riska faktors šai slimībai, tās smagai gaitai, ir vecums, vēl izteikts riska faktors ir liekais svars un cukura diabēts.


Kā var izskaidrot to, ka mirst arī veseli un jauni?

Ar imūnās atbildes īpatnībām, ģenētisku predispozīciju, visticamāk. Tādi ir visās vecuma grupās, protams, jo jaunāki, jo retāk. Latvijā, par laimi, neesmu dzirdējis, ka smaga slimības gaita būtu bērniem, lai gan pasaulē ir aprakstīti arī tādi gadījumi.


Vai zāļu pret imūnsistēmas trakošanu nav?

Ir tikai nosacīti. Lietojam kortikosteroīdus, tie samazina mirstību par 25 procentiem. Mirstību var samazināt par 25–30 procentiem salīdzinājumā ar pavasari. Skābekļa terapija ir labāk izprasta. Bet jāsaprot arī tas – jo lielāks gadījumu skaits, jo mazāka iespēja slimnīcās individuālai pieejai katram pacientam. Jo mazāk pacientu, jo labāka terapija, lielāka iespēja rīkot konsīlijus, lietot izmeklējumu tehnoloģijas, piesaistīt personālu. Ja ir pilna nodaļa vienādi smagu pacientu, tad protams, ir grūtāk. Pacienti smagā formā bieži vien slimnīcās atrodas mēnesi vai ilgāk, tas prasa kopšanu un vērošanu, jo viņiem ir ne tikai plaušu karsonis, bet gadās arī citas komplikācijas. Smagu slimnieku glābšana ir ļoti grūta, bet iespējama.


Vai ir pareizi teikt, ka cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, Covid-19 ir ļoti bīstama slimība?

Protams. Vīriešiem jau virs 50 gadiem. Redzam arī 45 gadus vecus ļoti smagā formā.


Kad staigāsim bez maskām

Vai kādreiz būs zāles pret Covid-19?

Domāju, ka ne. Mūs glābs vakcīnas. Kaut kādi uzlabojumi zāļu ziņā noteikti būs, bet akūtām vīrusu infekcijām zāļu vispār nav. Pretvīrusu medikamenti tikai uzlabo izārstēšanās procentu. Zāles ir hroniskām vīrusu infekcijām – HIV, hepatītam, kas tās apstādina, bet ne akūtām – herpes vīrusa infekcijai, encefalītam.
 

Septembrī prognozējāt, ka Ziemassvētku vecītis vakcīnu noteikti neatnesīs, bet iznāca tā, ka 26. decembrī vakcīnas bija klāt.

Vēl jau reti kurš var dabūt tās vakcīnas! Bet tas ir milzīgs zinātnes sasniegums, neviens negaidīja, ka tās taps tik ātri.


Vai tāds tapšanas ātrums vispār iespējams nopietnai vakcīnai?

Vakcīnas ir izgājušas cauri visiem pētījumiem. Teiksim tā – šim vakcīnām netrūka naudas. Parasti firmas īsteno vienu pētījumu fāzi, tad mēģina dabūt naudu nākamajai, bet te tādas problēmas nebija, te, var teikt, vakcīnu kompānijas tika apbērtas ar naudu. Tāpēc arī vakcīnas tapa tik ātri.

Otrs ātruma iemesls – notika nevis konkurence kompāniju starpā, bet informācijas apmaiņa. Redzam trīs dažādas vakcīnas ar vienādiem mehānismiem. Sponsori kompānijām nemaz neļāva ļoti slepeni darboties un ražot unikālu produktu.

 

Tā kā tas ir miljardu bizness...

To ir grūti pateikt, vai tas ir miljardu bizness. Pneimokoku vakcīna maksā 70 eiro, ērču encefalīta vakcīna pie 30 eiro, bet šīs vakcīnas neviena nav dārgāka par 15 eiro, tās ir gripas vakcīnas cenā vai vēl lētākas. Ja sponsori iegulda naudu agrīnā izstrādē un pētījumu apmaksā, tad gala cena ir lētāka.
 

 

Šīm vakcīnām, kas tagad tiek lietotas, pētījumi ar cilvēkiem sākās jau maijā. Tie ir 30 tūkstoši cilvēku, viņi visi tiek vēroti, tas pats ar Oksfordas vakcīnu, pēc kuras tiek vēroti 65 tūkstoši cilvēku. Tagad šīs vakcīnas lieto jau miljoniem. 

 

Vai mēs jau zinām visu par šīm vakcīnām?

Visu noteikti nē, bet ar šīm vakcīnām, kas tagad tiek lietotas, pētījumi ar cilvēkiem sākās jau maijā. Tie ir 30 tūkstoši cilvēku, viņi visi tiek vēroti, tas pats ar Oksfordas vakcīnu, pēc kuras tiek vēroti 65 tūkstoši cilvēku. Tagad šīs vakcīnas lieto jau miljoniem. Tātad, ja šajās vakcīnās būtu kaut kas slikts, mēs to tagad jau zinātu vai arī tūlīt uzzināsim.

 

Jūs pats esat vakcinēts?

Protams, esmu. Man bija tāda iespēja, jo strādāju slimnīcā.


Ar kādu vakcīnu?

Ar to vienīgo, kas Latvijā sākumā bija pieejama. Negribu reklamēt.

 

Skaidrs, ar "BioNTech–Pfizer" ražoto "Comirnaty". Vēlāk būs pieejamas arī citas vakcīnas?

Jā, būs vismaz četras dažādu ražotāju vakcīnas. Trīs ir "messenger RNS" vakcīnas: "BioNTech-Pfizer", "Moderna" un "CureVac". "AstraZeneca" vakcīna un "Sputnik V", kas mums nav, ir balstītas uz adenovīrusiem.


Cik lielas ir atšķirības starp dažādām vakcīnām?

To mēs vēl nezinām. No drošības viedokļa visas izskatās labi.

 

Pret ko vakcīna pasargā – pret saslimšanu vai pret inficēšanos?

To mēs vēl nezinām. Pret smagu saslimšanu noteikti pasargā. Bet vai vakcinēts var inficēt pārējos? Visticamāk, nevarēs. Bet tas nebija pētījuma uzdevums, tāpēc neviens to speciāli neskatījās, tikai "AstraZeneca".

Šajā aspektā tas arī nav svarīgi. Tas kļūs svarīgi tad, kad mēs gribēsim saprast, vai varam iegūt pūļa imunitāti. Pusgada laikā, ja ne ātrāk, tas jau būs skaidrs. Pagaidām uzdevums ir glābt dzīvības.


Vai mēs zinām, cik ilgstoša būs vakcīnu iedarbība?

Nezinām. Kā mēs to varam zināt? Visticamāk, tā būs ilgāka nekā gripas vakcīnai.


Cik ilgi Latvijas vīrietim virs 50 gadu vecuma vēl ir jānodzīvo, lai viņš tiktu pie vakcīnas?

Tas ir atkarīgs no tā, ar ko viņš nodarbojas.


Skaidrs, ārsti saņem pirmie. Bet vīrietis parastais?

To tagad ir grūti pateikt, bet skaidrs, ka vasarā vakcīnu piedāvājums būs lielāks nekā pieprasījums. Vakcinācija ir brīvprātīga, tātad būs arī tādi, kas atteiksies.


 Kāpēc vakcinēšanās nav obligāta?

Neviena vakcīna nav obligāta. Redzēs, kā tas virzīsies, bet domāju, ka cilvēki vienkārši neredzēs jēgu nevakcinēties. Pieļauju, ka tiem, kas būs vakcinēti, dzīve būs mazliet brīvāka, sevišķi tad, ja nebūs sasniegta pūļa imunitāte. Tāpēc tagad ir svarīgi visiem spēkiem samazināt saslimstību, nevis piedzīvot tūkstoš jaunu gadījumu dienā. Vakcīna ir ilgtermiņa risinājums, bet īstermiņā mums vēl nezin cik mēnešu jāgaida, lai kaut kas uzlabotos no vakcīnām. Tāpēc ir svarīgi uzturēt zemu saslimstību, kā Latvijā bija vasarā, tad var ilgi gaidīt vakcīnas. Šādā stresā kā tagad gaidīt vakcīnas ir ļoti grūti.
 

Kāpēc vasarā bija tik maz saslimšanas gadījumu?

Tāpēc, ka mēs pavasarī ļoti labi ievērojām noteikumus un dabūjām saslimstības rādītājus lejā, un tad ir viegli izķert kontaktus, un pārējie var diezgan brīvi dzīvot. Šis vīruss nav ļoti sezonāls, bija valstis, kurām vasarā gāja ļoti grūti.

Tagad mums ir svarīgi dabūt lejā saslimstības rādītājus, lai var strādāt Slimību profilakses un kontroles centrs, darboties lietotne Apturi Covid, lai bērni var iet skolā un lai visi var puslīdz droši gaidīt vakcīnas.


Kāpēc Izraēlā vakcinācija notiek straujāk?

Izraēla nav Eiropas Savienībā.

 

Birokrātijas mazāk?

Nē. Viņi iemaksāja milzu naudu, dabūja vairākus miljonus vakcīnu, darbojās pa savam. Lielbritānija arī. Mums ir Eiropas Savienības iepirkums, Eiropas Savienības reģistrācija. Zināmā mērā Izraēla vairāk riskē, bet Izraēlas epidemioloģiskā situācija ir ļoti slikta, tur ir jau trešais lokdauns, viņus izmisums spiež tā rīkoties.

Bet par birokrātiju es mūsu situāciju nesauktu. Mums ir vairākas priekšrocības, kaut vai tas, cik dažādas vakcīnas mums ir pieejamas. Mēs atšķirībā no daudzām valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, esam nodrošināti.


Kāpēc mums sākumā bija kavēšanās ar vakcināciju? Kā man smējās viens bijušais ministrs, tas tāpēc, ka vakcīnas uz Latviju atnāca par ātru, vēl nebija paspēts sashēmot, kurš pelnīs...

Es teiktu tā: lai 9000 vakcīnu izvakcinētu, nav nekāda katastrofa, ja vienā valstī to izdara divās dienās, citā divās nedēļās. Sasteigt arī nevajag. Uzskatu, ka šis jautājums tika aktualizēts politisku iemeslu dēļ. Nīderlande sāka vakcinēt vēl vēlāk, arī Francijā un Spānijā nekur tālāk nebija tikuši. Pagājušajā rudenī 200 000 gripas vakcīnu savakcinējām bez kādiem plāniem. Man nav nekāda pamata teikt, ka Latvijā viss būtu salaists grīstē. Esmu pārliecināts, ka mums diez vai ies sliktāk nekā citām valstīm un vakcīnu nepietrūks. Un kā varēja paredzēt, ka vienā Latgales slimnīcā gribēs vakcinēties tikai desmit procenti darbinieku?


Vajadzēja izpētīt, kādu televīziju viņi skatās... Kādas ir vīrusa jaunās mutācijas?

Lipīgākas. Tātad ir vairāk saslimušo, un, ja viņi reizē metas uz slimnīcu, tad viņu aprūpe ir daudz sliktāka. Ir liela atšķirība, vai reanimācijas nodaļā ir trīs vai 19 kovidpacientu.


Vai nevar būt tā, ka angļi par jauna vīrusa paveida lielāku lipīgumu paziņo tādēļ, lai pabaidītu savu publiku?

Īrijā notiek tieši tas pats, liels saslimstības pieaugums.


Vai mēs kaut kad atgriezīsimies pirmskovida dzīves ritmā?

Protams, atgriezīsimies. Arī bez vakcinācijas mums pagājušajā vasarā bija diezgan brīva dzīve, tātad tas ir iespējams. Ķīnieši jau dzīvo ļoti brīvi bez visām vakcīnām, Singapūra, Dienvidkoreja arī. Nākamajam rudenim nevajadzētu būt tādam kā pagājušajam.


Vai tas nozīmē, ka vasarā varēs notikt skolēnu dziesmu svētki?

Domāju, ka noteikti nē. Tādā formā, ka ir pilna estrāde un pa nakti dzīvo skolās un ballējas – pilnīgi izslēgts. Tas nav iespējams, jo bērnus jau mēs nevakcinējam.


Kas Latvijas sabiedrībai tagad ir jādara – jādzīvo vai jāizdzīvo?

Ja mēs visi būtu pārslēgušies uz izdzīvošanas režīmu, tad samazinātu saslimstību jau trijās nedēļās, bet, tā kā daļa vēl nav sapratuši, ko drīkst darīt un ko ne, ir grūti paredzēt, kad varēsim sākt dzīvot. Tas nav medicīnisks jautājums.


Bet gaismu tuneļa galā redzat?

Protams. Vakcīnu dēļ. Protams, viss kas var gadīties, bet arī tad, ja vīruss iemācās apiet vakcīnas, tās sešās nedēļās var pārtaisīt.


Tad būs kā olimpiskās spēles, vīruss sacentīsies ar ķērājiem...

Diez vai, šis vīruss nav tik mainīgs kā gripa. Bet kaut kādas problēmas jau būs. Grūti iedomāties, ka pūļa imunitāti mēs sasniegsim ar vakcīnām, slimotāji jau būs – no tiem, kas negrib vakcinēties. Vīruss būs, bet tam nākamajā ziemā nevajadzētu ietekmēt mūsu dzīvi tā kā šajā.


Tātad nākamajā ziemā mēs jau staigāsim bez maskām?

Ceru, ka jā. Ceru, ka jau vasarā tas varētu notikt.