Kā atšķirt angīnu no vīrusa izraisītām kakla sāpēm

Kakla sāpes var parādīties pēkšņi un negaidīti, turklāt īpaši bieži tas notiek aukstajā gadalaikā. Nereti pie šo sāpju parādīšanās vainojam vīrusus un saaukstēšanos, taču vai tas ir vienīgais kakla sāpju iemesls? Kā atšķirt vīrusa izraisītas kakla sāpes no angīnas? Kā pareizi izmantot ārstniecības augu spēku kakla sāpju remdēšanai? Un kuros gadījumos nekavējoties jāvēršas pie ārsta?
Imunitāti labvēlīgi ietekmē pietiekams miegs, aktivitātes svaigā gaisā, rūdīšanās, stresa mazināšana un prasme kvalitatīvi atpūsties. 

FOTO: Shutterstock.com

Imunitāti labvēlīgi ietekmē pietiekams miegs, aktivitātes svaigā gaisā, rūdīšanās, stresa mazināšana un prasme kvalitatīvi atpūsties. 

Konsultē ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

 

Kas izraisa kakla sāpes? 

Kakla sāpes visbiežāk izraisa vīrusi, piemēram, rinovīrusi, adenovīrusi, paragripas, gripas vīruss, infekciozā mononukleoze, kā arī daudzi citi vīrusi, tai skaitā Covid-19, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Nedaudz retāk kakla sāpes izraisa bakteriāla infekcija, kuras visbiežākais ierosinātājs ir A grupas streptokoks. Tomēr jāņem vērā, ka ne vienmēr kakla sāpju iemesls ir infekcija. Nereti kakla sāpes rada gastroezofageālais reflukss (GERS), alerģijas, sauss gaiss, piesārņojums un audzēji.

 

Kakla vīruss vai angīnas sākums?

Nereti uzskata jebkurās kakla sāpēs vainojas ar angīnu, tomēr tas nav pareizi. Angīnai raksturīgs straujš sākums, ķermeņa temperatūra strauji var paaugstināties līdz 40 grādiem, parādās stipras sāpes rīklē, veidojas aplikums uz mandelēm. Savukārt vīrusu gadījumā simptomi nesāksies tik strauji un būs mazāk izteikti, parasti kakla sāpēm un paaugstinātai ķermeņa temperatūrai pievienojas iesnas, šķaudīšana. Taču jāņem vērā, ka temperatūra nebūs tik augsta kā pie angīnas. Kā arī ne vienmēr vīrusu infekcijas gadījumā veidosies balti aplikumi, skaidro ģimenes ārste.
Z. Zitmane uzsver – gadījumos, kad ir izteikti stipras sāpes kaklā, grūtības norīt, elpot, sāpes elpojot, grūtības atvērt mutes dobumu, sāpes ausīs, drudzis, sāpes saglabājas ilgāk par nedēļu, noteikti jāvēršas pie ārsta.

 

Angīnai raksturīgs straujš sākums, ķermeņa temperatūra strauji var paaugstināties līdz 40 grādiem, parādās stipras sāpes rīklē, veidojas aplikums uz mandelēm. 


 

Kakla sāpju ārstēšana mājas apstākļos

Saaukstēšanās gadījumos nepieciešams palikt mājās, lai neinficētu citus, atgādina ārste. Šajā laikā nepieciešams miera režīms, jāuzņem daudz šķidruma, var lietot vēsus (bet ne aukstus!) dzērienus, lai remdētu sāpes kaklā. Sāpju gadījumos var lietot arī pretsāpju medikamentus, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu, skalot mutes dobumu ar siltu ūdeni, kumelīšu vai kliņģerīšu novārījumu. Aptiekās kakla sāpju remdēšanai ir pieejami arī preparāti dažādās formās, piemēram, pastilas, spreji, kas palīdzēs atvieglot simptomus. Daudzi no tiem satur anestezējošas vielas, kas mazinās sāpes un atvieglos sajūtas kaklā.
Savukārt bakteriālas infekcijas gadījumā ir nepieciešama antibakteriāla terapija, ko var nozīmēt ārsts.


Ārstnieciskie augi kakla labsajūtai

Reklāma
Reklāma

Kakla sāpju ārstēšanas mērķis ir mazināt iekaisumu, skaidro BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļ. Blaževiča. Šim mērķim var palīdzēt sūkājamās tabletes, aerosoli, kakla skalošana, inhalācijas ar ārstniecības augiem. Kakla skalošanai ir ieteicami kumelītes, kliņģerītes, salvijas, eikalipta, plūškoka, trejdaivu sunīša, ceļtekas, māllēpes, deviņvīru spēka vai altejas uzlējumi. To pagatavošanai ieteicams 4 tējkarotes augu apliet ar vienu litru karsta (60C) ūdens un noturēt termosā piecas stundas. Pēc tam uzlējums jānokāš caur marli vai sietiņu, jāatdzesē līdz aptuveni 35C (apmēram līdz ķermeņa temperatūrai) un tad var skalot kaklu. 
 

Kaklu var skalot arī ar antibakteriāliem šķīdumiem – furasolu, benzidamīnu, hlorheksicīdu. Ir svarīgi atcerēties par regularitāti – rekomendējams veikt kakla skalošanu 2-3 reizes dienā.

 

Sūkājamās tabletes

Klīniskā farmaceite stāsta – kakla sāpju atvieglošanai un ārstēšanai palīdz arī antibakteriālās vielas (dekvalīnijs, flurbiprofēns, hlorheksidīns, holīna salicilāts un citas), bieži vien kombinācijā ar atsāpinošām vai anestezējošām vielām (benzokaīns, cinhokaīns, lidokaīns un citām). Tās bieži vien sastopamas sūkājamo kakla pretsāpju tablešu sastāvā. Sūkājamās tabletes ieteicams lietot vairākas reizes dienā. Deva ir jāpielāgo atkarībā no pacienta vecuma un tablešu stipruma – par to varat jautāt farmaceitam, kā arī šī informācija ir atrodama uz iepakojuma un instrukcijā. Pēc šo tablešu lietošanas vismaz pusstundu ir jāizvairās no ēšanas un dzeršanas, lai saglabātos tabletes efekts. Aptiekas sortimentā ir arī daudz sūkājamo tablešu uz augu pamata (Īslandes ķērpis, ceļteka, alteja, plūškoks un citi), kuras ir noderīgas vieglāku sāpju gadījumā, kā arī bērniem un grūtniecēm.

 

Kā neapjukt plašajā aerosolu izvēlē?

Kakla sāpju remdēšanai ir pieejami arī aerosoli ar jodu, hlorheksidīnu, benzidamīnu, benzokaīnu, smiltsērkšķu eļļu, kliņģerīti, kumelīti, Īslandes ķērpi, plūškoku, propolisu, salviju, stāsta farmaceite. Jāņem vērā – kakla aerosolus uz spirta bāzes (ar propolisu) ir atļauts lietot no 12 gadu vecuma, kā arī tos nedrīkst lietot grūtnieces. Savukārt eļļainos aerosolus (ar smiltsērkšķi) var izmantot jau no 2 gadu vecuma. Spirtotie aerosoli labāk dezinficē kaklu, taču tie var būt kairinoši. Tāpēc daudzi dod priekšroku eļļu saturošiem aerosoliem, jo tie mazina sāpes, pārklājot kakla gļotādu. Ir noderīgi tos lietot pēc šādas shēmas: sākumā spirtu saturošo aerosolu un pēc 15-20 minūtēm aerosolu uz eļļas bāzes.
Kakla sāpju ārstēšanai var izmantot arī inhalācijas. Tām izmanto timiāna, dižegles, kadiķa, eikalipta un lavandas ēteriskās eļļas.

 

Kakla sāpju profilakse

Lai samazinātu iespēju inficēties ar dažādiem vīrusiem un baktērijām, nepieciešams bieži mazgāt rokas, it īpaši pirms ēšanas, pēc tualetes apmeklējuma, pēc klepošanas un šķaudīšanas. Ja nav iespējams nomazgāt rokas, tad var izmantot dezinficējošās mitrās salvetes. Nevajadzētu izmantot citas personas galda piederumus vai dzert no vienas pudeles. Ieteicams izvairīties no kontakta ar personu, kam ir augšējo elpceļu simptomi, iesaka Z. Zitmane. Taču specifiskas profilakses pret kakla sāpēm nav, tādēļ galvenais ir stiprināt imūnsistēmu. To var darīt, regulāri sportojot, ikdienā uzņemot sabalansētu uzturu un D vitamīnu.

Savukārt farmaceite Ļ. Blaževiča atgādina – šobrīd ir pieejams plašs klāsts ar imunitāti stiprinošiem augu līdzekļiem, multivitamīniem, antioksidantiem, aminoskābju preparātiem sīrupu, kapsulu un pilienu veidā. Ar imūnsistēmu uzlabojošu iedarbību ir pazīstami tādi augi kā greipfrūts, ehinācija, melnais plūškoks, avene, mežrozīte, pīlādzis, upene, smiltsērkšķis. Vērtīgi ir arī uzņemt pietekamu C, A, E, B grupas vitamīnu daudzumu, selēnu, cinku, koenzīmu Q10, kā arī mūsu platuma grādos tik svarīgo zivju eļļu un D vitamīnu. Elpošanas sistēmas veselību veicina arī elpošanas vingrinājumi un aromterapija.

Saistītie raksti