Biškrēsliņš. Tā aktīvajām vielām piemīt antiseptiskas un spazmas mazinošas īpašības

"Mūsdienās paļauties šādu apsolījumu nebūtu prātīgi, taču pret parazītiem, gremošanas traucējumiem un pat pret kodēm biškrēsliņš noteikti var būt noderīgs," teic Mēness aptiekas farmaceite Linda Fevraļeva.

Mītiem apvīts
Kāds mazāk zināms sengrieķu mīts vēsta par Trojā dzimušo Ganimēdu, kurš esot bijis pats skaistākais jauneklis zemes virsū. Zevs viņu nolaupījis un padarījis par ambrozija un nektāra pildītāju kausos dievu dzīrēs Olimpa kalna virsotnē. Zeva pasniegtie biškrēsliņi dāvājuši mūžīgu jaunību un nemirstību. Tā biškrēsliņš ieguvis nosaukumu «tansy», kas cēlies no grieķu vārda athanasia – nemirstība.
Farmaceite zina stāstīt, ka viduslaikos ceļotāji un kolonisti biškrēsliņus izmantojuši, lai, pateicoties auga pretsēnīšu un antibakteriālajai iedarbībai, ilgāk droši glabātu gaļu un citus produktus, kas ātri bojājās. Tos ietinot kopā ar biškrēsliņiem, varēja nodrošināties ar ēdienu, dodoties tālā ceļā. 

Mirušo pavadonis
Viduslaiku Eiropā biškrēsliņu lietoja gan ārstniecībā, gan balzamēšanā. Izkaltēti biškrēsliņi savu iedarbīgumu saglabā neparasti ilgi, tāpēc uzskatīja, ka tiem piemīt nemirstību piešķirošas īpašības. Biškrēsliņus ievietoja ceremoniālajos zārkos, ietina starp līķauta kārtām, no tiem vītus vainagus lika uz mirušo galvām. Hārvarda universitātes pirmo prezidentu Henriju Dansteru (Henry Dunster) šādi apbedīja 1659. gadā. Gandrīz divsimt gadus vēlāk, kad radās nepieciešamība pārvietot kapsētu, kurā Dansters bija apglabāts, viņa mirstīgās atliekas varēja pazīt pēc arvien vēl saglabājušās biškrēsliņu smaržas. 

Biškrēsliņa indīgumu var izmantot, lai cīnītos ar kodēm, atbaidītu mušas un citus kukaiņus. 
 

Pret spazmām un zarnu parazītiem 
«Parastā biškrēsliņa aktīvajām vielām piemīt antiseptiskas un spazmas mazinošas īpašības, bet tā ēteriskās eļļas galvenajai sastāvdaļai tujonam – specifiska iedarbība pret zarnu parazīttārpiem. Tāpēc ne velti biškrēsliņus sauc arī par cērmju zālēm. Jau senatnē dziednieki tos galvenokārt izmantoja, lai cīnītos pret dažādiem parazītiem, sākot no spalīšiem līdz pat cērmēm, un atbaidītu kukaiņus,» teic Linda Fevraļeva.  

Rūgtā garšviela
Biškrēsliņa lapu lietošana pārtikā ir diezgan pārsteidzoša rūgtās garšas, bet lielākoties – auga indīguma dēļ. Indīgie savienojumi noārdās tikai ilgstošā produktu apstrādē. Īpaši Lielbritānijā biškrēsliņa lapas pavisam nelielā daudzumā pievieno kā garšvielu, gatavojot pudiņus un omletes. Savukārt klosteros mūki tos audzēja, lai izmantotu kā piedevu alus raudzēšanas procesā – to rūgtā garša noder, lai alus nebūtu pārlieku salds. 

Kad noder biškrēsliņa tēja?
Farmaceita atklāj, ka auga indīguma dēļ mūsdienās biškrēsliņu izmanto gandrīz vienīgi tējā, kur labi sajūtama tā spēcīgā smarža. «Biškrēsliņa tēja palīdz pret migrēnu un gremošanas trakta traucējumiem – atbrīvoties no gāzēm, mazināt vēdera spazmas un uzpūšanos. Šo tēju senatnē izmantoja arī kā pārbaudītu līdzekli pret zarnu parazīttārpiem.
Lai maksimāli rūpētos par savu drošību, tēju ieteicams gatavot vienkārši – nepilnu tējkaroti no lapām un ziediem gatavotas drogas aplej ar 250 ml verdoša ūdens un uz lēnas uguns turpina vārīt 10–15 minūtes. Dzer pa krūzei tējas ne biežāk kā divas reizes dienā. Jāpatur prāta, ka pat no neliela biškrēsliņu daudzuma var iegūt stipru un rūgtu tēju,» brīdina farmaceite.

Uzmanību – patiešām indīgs!
    • Tā kā biškrēsliņš ir indīgs augs, dziednieciskiem nolūkiem tā drogas nedrīkst lietot daudz un ilgstoši. 
    • Biškrēsliņi var krasi ietekmēt cukura līmeni asinīs, tādēļ, nepareizi lietoti, ir īpaši bīstami diabēta slimniekiem. 
    • Pilnīgi noteikti tos nedrīkst lietot grūtnieces, jo biškrēsliņi var izraisīt spontāno abortu. 
    • Pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar savu ārstu vai  farmaceitu. 

Labs pretkožu līdzeklis
Biškrēsliņa indīgumu var izmantot, lai cīnītos ar kodēm, atbaidītu mušas un citus kukaiņus. Lūk, kā farmaceite to iesaka darīt!
«Biškrēsliņu lapas novāc vasarā, kad to ziedi ir plaukumā. Ziedus atdala sēklai vai tējai, lapas noplūc no kātiņiem, novieto tumšā un sausā vietā. Kad tās izkaltušas, uzvelk cimdus un sadrupina lapas mazos gabaliņos. Sajauc ar kaltētu lavandu proporcijā 1:1, maisījumu ieber audekla maisiņā un iekarina drēbju skapī. Kodes maisījuma aromāts atbaidīs, bet skapī gluži patīkami smaržos!»