Līdzekļi "dvēseles sāpju" mazināšanai. Farmaceits iesaka, kā palīdzēt sēru un skumju brīžos

„Aptiekā bieži iegriežas ļaudis, kuri vaicā pēc līdzekļiem, kas slāpētu bēdas, palīdzētu uzveikt zaudējuma sāpes,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Šādos mirkļos cilvēks var justies vientuļš un nevienam nevajadzīgs, apdraudēts un nesaprasts. Notikumi, kas rada traumu, var būt dažādi, taču visus – sākot ar darba zaudēšanu, šķiršanos vai mīļa mājdzīvnieka aiziešanu uz citiem ganību laukiem, un līdz pat tuva cilvēka nāvei – apvieno apjukums un ļoti bieži arī nespēja tikt galā ar bēdām paša spēkiem. 

“Aptiekas plauktos ir virkne preparātu – gan recepšu, gan bezrecepšu, bet līdztekus ir svarīgi veikt dažus citus soļus, kas palīdz bēdas pārvarēt,” teic farmaceite. Šoreiz parunāsim par abiem ceļiem. 

Ko jūt noskumušais?
Svarīgākais, ko vajadzētu apzināties – skumjas un zaudējumi ir daļa no dzīves, un cilvēkam neizbēgami būs jāiemācās, kā grūtos brīžos palīdzēt gan sev, gan draugam, kolēģim vai radiniekam. Vispirms ir jāmēģina izprast sāpju dabu un pieņemt tās normalitāti. 

    • Sāpes nepāriet vienā acu mirklī. Var būt sāpīgi noskatīties, kā otrs sēro, taču, lai zaudējuma sāpes rimtos, katram nepieciešams savs laiks. Neliec otram tikt pāri bēdām pēkšņi, sakot: saņem sevi rokās! 
    • Raudāšana ir dabiska un veselīga reakcija uz bēdām. Jāļauj vaļa jūtām un asarām, emocijas ir jāizdzīvo. Neliec būt stipram, kad emocijas plūst pāri malām.
    • Svarīgi uzturēt sakarus. Ikvienam ir labi zināt, ka kādam esi svarīgs un rūpi. Kaut arī skumju pārņemtais neatbild uz zvaniem, ignorē, nevajadzētu pārstāt rakstīt, zvanīt un aicināt satikties. 
    • Nesalīdzini otra sāpēs un zaudējumu ar savu vai citu pieredzi. Atceries, ka katram savas bēdas šķiet visskumjākās un salīdzinājums ar kāda cita, tavuprāt, lielākām bēdām, cilvēku, kuru centies nomierināt, var tikai vēl vairāk sāpināt. 
   • Skumjas un prieks – roku rokā. Ja vienu dienu sērojošais ir priecīgs, tas nenozīmē, ka nākamajā dienā viņš vairs nebūs nomākts, neraudās. Emocijas var mainīties ik pa stundai. Arī tas ir dabiski.
   • Katra diena ir kā karuselis. Vienā dienā var atgriezties enerģija rīkoties un darīt, taču jau nākamajā brīdī var atkal pārņemt bezspēcība un vēlme noslēpties.
    • Atmiņas un stāsti dziedina. Runā ar sērojošo par zaudēto līdz pat brīdim, kad būs gana.
   • Nesaki to, kas var sāpināt. Ja ir zaudēts tuvinieks, mīļš cilvēks, nevajag mēģināt palīdzēt, sakot, piemēram, “viņš šobrīd ir labākā vietā.” 
    • Skumjas aiz sevis atstāj tukšumu. Emocijas un raudāšana nogurdina, tādēļ dod laiku sērojošā atpūtai.
 

Sniedz palīdzīgu roku
Lai arī kādas emocijas izrādītu skumju pārņemts cilvēks, labākais, ko var darīt – būt iejūtīgam un nenosodīt.

Ja sēro tuvs cilvēks, bieži ir bail pateikt ko aizskarošu vai nepareizu. Lūk, daži rīcības veidi un frāzes, kas var noderēt, mierinot skumju pārņemto!

  • Izproti sērošanu. Nav pareizas vai nepareizas sērošanas, tāpat tai nav noteikts laika limits. Emocijas var būt nesaprātīgas, tāpat kā izturēšanās.
  • Iemācies uzklausīt. Var būt grūti izdomāt pareizos vārdus, ko teikt, taču daudz nozīmīgāka ir spēja ieklausīties otra sāpēs.
    • Piedāvā praktisku palīdzību. Šādos brīžos cilvēkam var noderēt, kāds, kurš var aiziet uz veikalu pēc pārtikas, pagatavot ēdienu, izmazgāt veļu, palīdzēt organizēt bēres, uzkopt māju, pieskatīt mājdzīvnieku vai vienkārši būt blakus.
    • Sniedz ilgstošu, pastāvīgu atbalstu. Skumjas nepāries tūlīt, tādēļ klātbūtne vai palīdzība var būt svarīga arī ilgākā laika posmā. Vajadzētu jau laikus apsvērt, kādu palīdzību spēj piedāvāt ilgtermiņā.
    • Pamani depresijas pazīmes. Bēdas var mīties ar nomāktību, nevēlēšanos neko darīt, taču laika gaitā tam ir jāmainās un dzīvei jāatgriežas ierastajās sliedēs. Ja tomēr emocionālā bedre padziļinās un cilvēks nespēj pieņemt notikušo un rast mieru, var iedzīvoties smagā depresijā. Tad noteikti ir nepieciešama speciālista palīdzība.

Galvenokārt medikamenti un uztura bagātinātāji satur aktīvās vielas, kas samazina trauksmi, skumjas, nemieru, paaugstinātu uzbudināmību. 

Kādi farmaceitiskie līdzekļi mazinās bēdas, skumjas, sēras
Modernā farmācija piedāvā plašu līdzekļu spektru psihiskās veselības uzturēšanā – no zāļu tējām līdz pat recepšu preparātiem. Taču, lai sekmīgi pārdzīvotu sērošanas posmu, būtu svarīgi, lai tablete nav vienīgais atbalsta mehānisms. 

Recepšu medikamenti ir vairāku veidu un tie satur aktīvās vielas ar dažādu iedarbību. „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone skaidro: “Recepšu līdzekļu izvēle ir tikai ārstējošā ārsta rokās, izvērtējot to nepieciešamību un pielāgojot katram pacientam. Ir vairāki ieguvumi, lietojot recepšu medikamentus, taču, visticamāk, tie nebūs pirmā izvēle. Katram medikamentam ir zināmas blakusparādības, piemēram, samazināts reakcijas ātrums, atmiņas, koncentrēšanās un plānošanas grūtības, pastāv risks, ka var pasliktināties kardioloģiskās funkcijas, ka medikaments var ietekmēt ķermeņa masu. Daļa no medikamentiem var izraisīt pierašanu un var rasties grūtības pārtraukt medikamenta lietošanu. Turklāt zāles, kas palīdz tikt galā ar negatīvajām emocijām, iespējams, ietekmēs arī spēju izjust pozitīvas emocijas. 

Jāņem vērā, ka zāļu darbību var vājināt smēķēšana, savukārt alkohola lietošana var būtiski palielināt blakusparādību risku. Jāizvairās arī no tiešiem saules stariem vai solārija apmeklējuma, jo, lietojot atsevišķus medikamentus, pastāv apdeguma vai ādas kairinājuma risks.  
Zāles nedot tūlītēju efektu – bieži vien ir nepieciešamas 10-30 dienas, lai panāktu pilnīgu terapijas efektu. Pārtraucot lietot medikamentu, nepieciešama ārsta konsultācija, lai samazinātu pārtraukšanas sindroma blaknes (galvassāpes, reibonis, trauksme).”

Bezrecepšu zāļu klāsts aptiekās ir ļoti plašs. Vairums šo līdzekļu balstās fitoterapijā. Galvenokārt medikamenti un uztura bagātinātāji satur aktīvās vielas, kas samazina trauksmi, skumjas, nemieru, paaugstinātu uzbudināmību. Visbiežāk šo līdzekļu sastāvā ir apiņi, vilkābeļu droga, ārstnieciskā melisa, baldriāņi, mātere. Ieteicams pievērst uzmanību arī atsevišķiem mikroelementiem un vitamīniem.
Magnijs ir palielina noturību pret stresu. Pirmie simptomi, kas liecina, ka organismā trūkst magnija, ir krampji, acs raustīšanās un nogurums.
D vitamīnam ir nozīmīga loma serotonīna jeb laimes hormona sintēzē, tāpēc būtu jārūpējas par to, lai organismā ir pietiekams D vitamīna līmenis. 
B grupas vitamīni labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmu un smadzeņu darbību.
Neatkarīgi no tā, vai izvēle ir bezrecepšu vai recepšu zāles, svarīgi tās lietot pareizi. Jāņem vērā, kurā diennakts laikā nepieciešamas zāles, jānoskaidro, kāds ir dienas režīms, vai cilvēks vada auto, vai ir jāspēj koncentrēties pienākumu veikšanai darbā. 
 

Labs miegs dziedē
Svarīgi apzināties, ka bēdu uzveikšanā liela nozīme ir miega režīmam. Miega laikā tiek dzēsta nevajadzīga un arī satraucoša informācija, ilgtermiņā tiek noglabāta vitāli svarīga informācija un būtu žēl, ja nomākta garastāvokļa un miega trūkuma dēļ svarīga informācija tiktu palaista garām. Kvalitatīva miega laikā galvas smadzenēs cirkulējošais šķidrums palīdz aizskalot saspringtas domāšanas un pārdzīvojumu radušos piesārņojumu, kas traucē nervu šūnām efektīvi darboties.

Farmaceite iesaka: “Labākam miegam var izvēlēties melatonīnu saturošu medikamentu vai uztura bagātinātāju. Melatonīns ir hormons, kas normālos apstākļos diennakts tumšajā laikā izdalās asinīs un veicina dabisku miegu. Dažādi ārēji faktori, tostarp pārdzīvojumi, var ietekmēt miega kvalitāti. Melatonīna preparāti palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku, un to var lietot kombinācijā ar dabīgajiem nomierinošiem līdzekļiem, piemēram, pasifloru, apiņiem, baldriāni, magones ekstraktu, kas spēj labvēlīgi ietekmēt dažādas miega fāzes.”
  

Ar zāļu tējām – uzmanīgi 
Izvēloties zāļu tējas, uz ātru rezultātu nevar cerēt, taču tās noteikti var būt palīdzīgas. Turklāt tējas sagatavošana jau ir rituāls – tā cilvēks izjūt apkārtējo rūpes vai arī rūpējas par sevi pats, un tas ir dziedinoši. 
“Dažas zāļu tējas nedrīkst lietot kopā ar noteiktiem medikamentiem, piemēram, jāizvairās no tējām, kas satur divšķautņu asinszāli, jo tā var izmainīt medikamenta iedarbību, pastiprinot vai pavājinot tā darbību. Savukārt, citas tējas ir predisponētas grūtniecēm. Grūtniecības laikā nevienu tēju nevajadzētu lietot stipri novārītu un ilgstoši. Priekšroku jādot tējām, kas satur pēc iespējas mazāk dažādu augu. Vislabāk būtu izvēlēties monotējās, piemēram, mētras – piparmētras, kaķumētras. Vakaros var uzliet liepziedu, vilkābeļu vai baldriāna tēju. Jāizvairās no melisas lietošanas bez ārsta konsultācijas, jo tā satur fitoestrogēnu. Asinszāle darbojas kā dabīgs antidepresants, taču grūtniecības laikā to nedrīkst lietot, jo tā var nelabvēlīgi ietekmēt aknu darbību. Par tēju lietošanu noteikti vajadzētu konsultēties ar farmaceitu,” teic Ērika Pētersone.

Svarīgākais, kas jāpatur prātā – bēdas ir grūti uzveikt vienatnē. Ja līdzās nav atbalstoša tuvinieka, ja nespēj tikt galā ar nomācošām emocijām, nevajadzētu kavēties, līdz situācija kļūst vēl smagāka. Iespējams, tieši gājiens uz aptieku un saruna ar farmaceitu var būt pagrieziena punkts ceļā uz pozitīvām pārmaiņām. Turklāt „Mēness aptiekas” farmaceita konsultāciju gan par tēju, gan zāļu lietošanu var saņemt arī attālināti. Tā farmaceits var veltīt tik daudz laika un uzmanības, cik būs nepieciešams.

Raksta sagatavošanā izmantoti Meijo klīnikas vietnes materiāli.