Kādos gadījumos ir lietderīgi izņemt adenoīdus bērnam
Adenoīdi ir imunitātes orgāns – rīkles imunitātes sistēmas sastāvdaļa. Protams, nedrīkst saukt adenoīdu par nevajadzīgu orgānu, jo savu funkciju – imunitātes šūnu producēšanu – lielākajai daļai bērnu tas pilda teicami.
Adenoīda strauja augšana sākas ap divu gadu vecumu un maksimumu
sasniedz piecu sešu gadu vecumā. Pēc tam adenoīdu izmērs paliek
nemainīgs līdz pat 12 gadu vecumam. Vairumam cilvēku adenoīds
izteikti samazinās, sākot no 12 gadiem, bet ap 20 gadiem jau
praktiski nav atrodams.
Problēmu izraisa tas, ka adenoīda straujas augšanas fāze parasti
sakrīt ar laiku, kad bērns sāk apmeklēt bērnudārzu, kur nonāk
saskarē ar daudziem savam organismam nepazīstamiem vīrusiem un
baktērijām, kas strauji kolonizē adenoīdu.
Adenoīds - adenoīda iekaisums
Baktēriju kolonijas var izraisīt adenoīda iekaisumu – tā saukto
adenoidītu, kas izpaužas kā izteikts iesnu paasinājums ar apjomīgu
aizdegunes tecēšanu un klepu. Adenoīds, kas pakļauts atkārtotiem
iekaisumiem, reaktīvi palielinās vēl vairāk. Diemžēl
palielināts adenoīds bērnam izraisa virkni veselības problēmu –
sākot ar biežākām iesnu epizodēm, auss iekaisumu recidīviem un
beidzot ar sejas skeleta izmaiņām (bērna seja pagarinās, mute
biežāk paliek atvērtā pozīcijā, bērns arvien vairāk elpo caur muti,
nevis degunu). Bērni ar palielinātiem adenoīdiem naktī krāc arī
tad, kad viņiem nav iesnu. Lai adenoīds provocētu iesnu recidīvus,
tam pat nav jābūt palielinātam.
Normāla un maza izmēra adenoīds, kas pārklāts ar vīrusu un
baktēriju kolonijām, sekmē pastāvīgu infekciju fonu aizdegunē un
provocē saslimšanas epizodes. Šādās situācijās bērnam var nebūt
sūdzību par krākšanu vai sejas skeleta izmaiņām, jo maza izmēra
adenoīds netraucē gaisa plūsmu
caur aizdeguni.
Ko darīt? Operēt!
Mazajiem pacientiem, kuriem konstatē palielinātu adenoīdu vai
kuriem ir maza vai normāla izmēra adenoīds, taču pārklāts ar
vīrusiem un baktērijām, bieži piedāvā veikt adenotomiju jeb
adenoīda izņemšanas operāciju. Tā ir pasaulē visbiežāk veiktā
operācija bērniem. Bērniem tās pilnībā apmaksā valsts, rindu uz tām
praktiski nav. Agrāk šādas operācijas veica bez vispārējās
narkozes, kas, protams, izraisīja psiholoģisku traumu bērnam un
sekmēja bailes no ārstiem. Tagad tās veic pilnā narkozē ķirurģijas
dienas stacionārā.
Pacients iestājas stacionārā no rīta un pēcpusdienā dodas mājās ar
nelielu diskomforta sajūtu rīklē. Klīniskos pētījumos ir
pārliecinoši pierādīta adenoīdu izņemšanas jeb adenotomijas
efektivitāte cīņā ar biežām iesnu epizodēm. Tomēr jāatceras, ka to
veic vispārējā narkozē, tāpēc arī adenotomija ir saistīta ar visiem
operāciju riskiem. Tās nepieciešamība tiek izvērtēta individuāli
katram pacientam, ņemot vērā sūdzības, vispārējo veselības
stāvokli un vecāku viedokli.
Infografika no Bērnu Klīniskās universitātes
slimnīcas
No izdevuma "Veselības noslēpumi"