Vecākus aicina atgriezties pie tradīcijas ļaut bērniem gulēt ārā

Sekojot Skandināvijas valstīs tik populāro “meža skolu” piemēram, arī citviet Eiropā vecāki atkal atgriežas pie agrāko laiku tradīcijas ļauj zīdaiņiem un maziem bērniem baudīt diendusu ārā svaigā gaisā. 

Svaigā gaisā miedziņš saldāks.

FOTO: Shutterstock.com

Svaigā gaisā miedziņš saldāks.

“Saģērbiet mazo silti un lieciet ratos, lai viņš guļā ārā – dārzā vai terasē,” aicina mediķi. Baidoties par bērnu drošību un iespēju, ka mazuļus var nolaupīt, pēdējo desmitgažu tendence ir neļaut bērnam palikt nepieskatītam par tad, ja ģimene dzīvo savrupmājā ar privātu dārzu.  Neapšaubāmi, ka drošība ir svarīga, bet līdz ar šīm jauno laiku tendencēm bērni arvien mazāk saņem svaigu gaisu, jo vecākiem nav laika pastaigāties ārā ar gulošu mazuli stundām ilgi. 

 

 

 


Lasi arī: 
Ziemas gudrības. Kā bērnu ģērbt, kad vest ārā, kā nesaslimt
Ārā auksts! Kā pareizi izvest zīdainīti pastaigāties

Jaundzimušā ārā vešana: ģērbšanās ABC ziemas aukstumā
 


Reklāma
Reklāma


Hanna, trīs bērnu mamma, savus pirmos divus bērnus ārā gulēt nelika, bet pēdējo mazāko dēliņu gulda pusdienas laikā ārā no 6 nedēļu vecuma, un ir novērojusi, ka mazuļa veselība ir daudz labāka. “Es iespaidojos no Dānijas Meža skolas tradīcijām. Ne velti skandināvu bērniem ir laba veselība, viņi slimo retāk.  Turklāt telpās gaiss ir piesārņots ar plastmasas rotaļlietu un sadzīves priekšmetu izgarojumiem. Vismaz miega laikā bērns to “visu var neelpot.”

Skandināvijā jau kopš 1950. gadiem Meža skolas un brīvdabas bērnudārzi ir ļoti populāri. Tas nozīmē, ka bērni gandrīz visu dienu pavada ārā neatkarīgi no laika apstākļiem. Somijā šāds bērnu audzināšanas modelis sākts ieviest pat 20. gadsimta 20. gados. Visu nosaka piemērots apģērbs, tāpēc mazuļi iepazīst visus klimatiskos apstākļus sākot no sauli un beidzot ar sniegu, vēju un lietu. Kā vēl viens ieguvums bērnu attīstībai ir tas, ka viņi iepazīst dabu un pavada mazāk laika pie ekrānierīcēm.  Pasaulē arvien populārāka kļūst tā saucamā brīvdabas pedagoģija, kas ļauj cilvēkiem kopš bērna kājas vairāk atrasties dabā un izjust sevi kā tās sastāvdaļu. 

Pagājušā gadsimta 90. gados šo praksi sāka pārņemt arī Lielbritānija un citas attīstītās Eiropas valstis. 

 

Avots: telegraph.co.uk