Nakts enurēze jeb čurāšana gultā bērniem. Iemesli, ārstēšana, profilakse

Daudzi vecāki izsaka bažas par to, ka viņu bērnam ir urīna nesaturēšana jeb enurēze. Par enurēzi kā atkāpi no normas var runāt tad, ja bērns ir sasniedzis 5 gadu vecumu (izņemot gadījumus, kad ir intelektuālās attīstības aizkavēšanās), enurēze ir vismaz 2 reizes nedēļā 3 mēnešus pēc kārtas, pēc 7 gadu vecuma biežāk nekā reizi mēnesī.

FOTO: Shutterstock.com

Ja bērns sācis ārstēties, viņam jārēķinās un jāskaidro, ka nekas nemainīsies un nepārvērtīsies tūlīt (pašiem vecākiem to vajadzētu ļoti ielāgot).


Primāra nakts enurēze (neorganiskā enurēze) ir patvaļīga urinēšana miegā vismaz trīs reizes nedēļā, ja bērns vecāks par pieciem gadiem un viņam nav organisku bojājumu, urīnceļu infekcijas, un urīna nesaturēšanu dienā, kā arī “sausuma periods” nav bijis ilgāk par pusgadu.

 

Fizioloģiskās īpatnības
Pirmajā mūža gadā urinēšana notiek spināla smadzeņu atviļņa līmenī. Starp pirmo un otro mūža gadu notiek būtiska urīnpūšļa darbības palielināšanās sakarā ar frontālās un parietālās galvas smadzeņu daivas maturāciju. Otrā vai trešā mūža gadā bērns sāk reaģēt uz urīnpūšļa pildīšanos un prasīties urinēt. Ap šo laiku urinēšana kļūst koordinēta un atlieku urīnam pēc urinācijas nevajadzētu būt. 4 līdz 5 gadu vecumā bērns pilnīgi kontrolē urinēšanu. Nakts enurēze rada nopietnu psiholoģisku traumu gan bērnam, gan arī viņa vecākiem, kas cenšas slēpt šo kaunu. Bērns pārdzīvo, kaunas, cieš, slēpj savu nelaimi, slimīgi reaģē uz citu bērnu piezīmēm un pieaugušo aizrādījumiem. Bērns nevar aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tiek traucētas mācības, jo bērns bieži neizguļas. Veidojas zema pašapziņa, ir grūti iedzīvoties kolektīvā.
Ja bērns sācis ārstēties, viņam jārēķinās un jāskaidro, ka nekas nemainīsies un nepārvērtīsies tūlīt (pašiem vecākiem to vajadzētu ļoti ielāgot). Ir pacietīgi un pakāpeniski jāgaida, jādod bērnam ticība, ka viss izdosies ar laiku. Bērnam un viņa vecākiem jāskaidro, ka gulta slapja paliks retāk, nevis ka enurēze pazudīs tūlīt un nekad vairs neparādīsies. Pat pēc vairāku mēnešu sausas gultas perioda enurēze var atkārtoties.


Epidemioloģija
90% bērnu, kam ir urīna nesaturēšana, ir primāra enurēze. Tā biežāk ir zēniem nevis meitenēm (3/2). Ar to saskārušies 30% bērnu 4 gadu vecumā, 10% bērnu – 6 gadu vecumā, 3% – 12 gadu vecumā. Pēc pubertātes nakts enurēze saglabājas 1% cilvēku. Šī problēma ir aktuāla 0,5% pieaugušo 18 līdz 64 gadu vecumā.
Enurēzes likumi
• 15% piecgadu bērnu ir nakts enurēze.
• 15% enurētiķu ir arī enkoprēze.
• 15% enurētiķu katru gadu izārstējas spontāni.
• 15% enurētiķu ir arī dienas simptomātika.
• 15% enurētiķu bijis dažāda ilguma sausais periods.
• 15% bērnu ir nakts poliūrija, bet nav enurēzes.
• 15% pacientu jāceļas naktī urinēt, bet nav slapināšanas.


Etioloģija
Bērni ar primāru nakts enurēzi bioloģiski, neiroloģiski un psiholoģiski ir pilnīgi veseli un atšķiras no citiem līdzaudžiem tikai ar nespēju pamosties naktī, kad urīnpūslis ir pilns vai urīnpūšļakontrakciju laikā. Neraugoties uz daudziem pētījumiem, primāras nakts enurēzes etioloģija navpilnībā skaidra.Tā uzskatāma par multifaktoriālu problēmu – 97-98% gadījumu nakts enurēzes  nav organiskas slimības.


Enurēzes cēloņi
Nakts enurēzes psiholoģiskie cēloņi 
Kritiski apstākļi:
– nelabvēlīga ģimenes gaisotne un sadzīves apstākļi,
– ģimenes izjukšana,
– ilgstoša vecāku prombūtne,
– pārciesta vardarbība.
Jauni apstākļi:
– šķirtā ģimenē patēva/pamātes ienākšana ģimenē, otra bērna piedzimšana,
– adaptācijas grūtības bērnudārzā,
– neplānota bērna hospitalizēšana,
– piespiedu šķiršanās no vecākiem.
– Dažreiz enurēze rodas no izbīļa, īpaši ja bērns ir izbiedēts naktī (salūts aiz loga, pērkons, zibens, ugunsgrēks, agresīva , iereibuša pieaugušā uzvedība).
Pirmsskolas vecumā mēdz būt arī atsevišķi gultas pieslapināšanas gadījumi:
– ir pēkšņas un krasas dienas kārtības/ režīma pārmaiņas,
– bērns ir pārguris,
– nav izgulējies,
– nakšņo svešā vietā.


Hiperaktīviem bērniem raksturīgs dziļš miegs, tas pilda kompensatoro lomu, lai ļautu organismam atpūsties. Pēc elektroencefalogrāfijas datiem enurēze rodas, no lēnās miega fāzes pārejot uz ātro (sapņu) fāzi.


Vecāku un bērna temperamenta nesaderība
Vecākiem jāspēj pieņemt, ka bērns var nepavisam nebūt viņu spoguļattēls un tāpēc nedrīkstētu izteikt pārmetumus par viņa lēnīgumu.
Bieži vien ir liela iespēja, ka bērna nakts enurēze beigsies +/- 8–10 gadu vecumā, ja bērna vecākiem arī tā ir bijis (normalizēsies miegs, un organisms vairāk nobriedīs).


Cerebrāli organiskais nakts enurēzes izcelsmes faktors 
Galvas smadzeņu darbības organiskas nepietiekamības seku atlieku parādība, it
īpaši bērniem ar pastiprinātu muskulatūras aktivitāti. Piemēram, ja bērns dzemdībās pārcietis asfiksiju/skābekļa trūkumu, ticis pārnēsāts.

MSD (minimālā smadzeņu disfunkcija) cēloņi ir dažādi, bet viens no tiem – vecāku alkoholisms, miegs ir patoloģiski dziļš, un tad nostrādā no vecākiem pārmantotā pilnīgā slēdzējmuskuļu atslābināšana miegā, urīna noplūde, kas nereti gadījusies arī vecākiem, esot stiprā alkohola reibumā un miegā.

Ģenētiska predispozīcija. Ja abiem vecākiem anamnēzē ir nakts enurēze, 70% gadījumu bērnam arī būs enurēze. Ja šī slimība ir tikai vienam no vecākiem, bērns slimos 40% gadījumu. Tikai 15% bērnu, kam ir nakts enurēze, tās nav ģimenes anamnēzē.

Reklāma
Reklāma


Vecāku izglītošana
Vecākiem nevajag bērnu nosodīt un kaunināt, nevajag arī pārlieku slavēt par «sausajiem» periodiem. 
Tas būtu tas pats, ja mēs slavētu bērnu par to, ka viņam nav galvassāpju.
1,5 gadu vecumā bērnam vajadzētu iemācīt dienā prasīties uz poda, ap 2 gadu vecumu - naktīs. Ieteicams ir dienas miegs 30-60 min. Pēc plkst. 18 ierobežot šķidruma patēriņu, var iedzert dažus malkus, apmēram pusglāzi šķidruma, 2-2,5 stundas pirms miega vēlams vispār nelietot šķidrumu. Pirms miega vajag aiziet uz tualeti. Gulēt vēlams uz salīdzinoši cietas gultas un spilvena (griķu sēnalu).
Naktīs nevajag bērnu modināt, tas rada nevajadzīgu papildu stresu gan bērnam, gan vecākiem; noderēs «izturības treniņš», bērnam vajadzētu pagaidīt, kad vajag - uzreiz neiet uz tualeti. Sākumā tās var būt dažas, pēcāk 20-30 minūtes.
Vēl var čurāt ar pārtraukumiem (5-6 reizes), skaidrības labad nodemonstrējot to ar gaisa balonu. Sēžot var trenēt pēcpuses muskuļus, tos periodiski savelkot un atslābinot. Var kabatā visu laiku nēsāt gredzenu, ieejot tualetē, to uzvilkt uz kāda labās vai kreisās rokas pirksta, izejot no tualetes, to atkal novilkt. Tas veido nosacījuma refleksu - naktīs būs vieglāk pamosties un aiziet uz tualeti.
Pirms miega noderēs pašiedvesma, bērns pie sevis var teikt - man rādīsies patīkami sapņi... es pamodīšos, ja vēlēšos iet uz tualeti.


Saukt lietas īstajos vārdos!
Pastāstiet savam bērnam, ka šāda problēma ir 14% bērnu vecumā līdz 8 gadiem. Ārkārtīgi svarīgi likt bērnam sajust, ka izprotat viņa stāvokli: “Es zinu, ka tu ļoti pārdzīvo, bet tev jāsaprot, ka neesi vienīgais, kam atgadījusies šāda nelaime. Tavā klasē (bērnudārza grupā) noteikti ir vēl kāds, kam ir līdzīga problēma. Bet tagad man tev ir sakāms kas iepriecinošs – mēs centīsimies šo problēmu atrisināt.”
Runāt ar bērnu par to. Jācenšas nomierināt un uzmundrināt bērnu: “Man prieks, ka mēs mēģinām ar šo problēmu tikt galā. Esmu pārliecināts, ka viss būs labi. Vēl tikai nedaudz jāpiestrādā.”
Padomājiet par ģimenes vidi. Nedrīkst ignorēt bērnu šādās situācijās un teikt: “Tiec tam pāri!” Lielāku bērnu mudiniet runāt par jebkuru spriedzes situāciju, kad vien viņš to vēlas. Tad, kad viņš sāk stāstīt, reaģējiet mierīgi, bet ar interesi. Nesāciet uztraukties, nemeklējiet tūlīt vainīgo un pārāk agri nepiedāvājiet risinājumus, jo tā jūs tikai palielināsiet bērna satraukumu, nemieru, un viņam zudīs vēlēšanās runāt ar jums. Viena no vissvarīgākajām audzināšanas prasmēm ir atsaucīga klausīšanās prasme – spēja saklausīt bērna jautājumos un komentāros slēpto nemieru.
Nekad nenonieciniet bērnu. Viens no vecāku pienākumiem ir pēc iespējas precīzi saprast, kas noris bērna prātā un sirdī, un atbilstoši rīkoties. Jāpapūlas paraudzīties uz situāciju ar bērna acīm, jo tikai tā jūs būsit gatavs bērnam palīdzēt.
Bērni uz vienām un tām pašām situācijām nereaģē tāpat kā pieaugušie.
Frāzes, no kurām vēlams vairīties:
“Vai tiešām tu nemaz nespēj sevi kontrolēt? Tev jau ir 9 gadi!” (Ja arī to esat pateicis, atvainojieties, pasakiet, ka īstenībā tā nav bērna vaina un jums nebija tiesību dusmoties uz bērnu.) “Es tos sačurātos palagus nemazgāšu! Dari to pats!” (Kritizēšana tikai aizskar pašcieņu). “Nez kā būtu, ja tu nakti pavadītu nevis mājās, bet ciemos. Tad gan būtu izrāde!” (Nevajag notikušo lieki izcelt, jo bērns jau tā ir gatavs no kauna ielīst zemē.)
Parūpējieties, lai naktī ceļš uz tualeti ir labi apgaismots un redzams, kā arī lai nokļūšana ir ērta.
Nodrošiniet bērnam pietiekami daudz miega. Pārguruši bērni sliktāk uztver signālus, ko raida urīnpūslis.
Ja iespējams, nelietojiet mitrumnecaurlaidīgus palagus, lai gultu saglabātu sausu. Tas bērniem rada sajūtu, ka viņi rada zaudējumus, kaitējumu. Bērni arī bieži kaunas tos lietot.
Ir pilnīgi normāli, ja jūs liksiet bērnam nest slapjos palagus uz veļasmašīnu. Tas nav jāpasniedz kā sods, bet gan kā viens no “pieaugušā cilvēka” pienākumiem.
Pirms miega bērnam var piedāvāt domās un iztēlē izstaigāt ceļu uz tualeti.
Bērnam nav jāierobežo šķidruma daudzums.
Bērns nav naktī jāmodina uz jāsēdina uz poda.
Neizturieties pret to kā pret tabu, apkaunojošu noslēpumu, tad bērns jutīsies “kā nenormāls” un zaudēs drosmi un cerību to pārvarēt.
Nepieciešams vērsties pie speciālistiem: ģimenes ārsta, psihologa, neirologa, psihiatra. Speciālisti noteiks, kura tipa cēlonis tas ir un ordinēs attiecīgo terapiju. Bērniem vecumā līdz 7 gadiem (izņemot medicīniskos aspektus) visbiežāk šī problēma risināma ar psihologa vai psihoterapeita palīdzību.


Ārstēšana
Nemedikamentozās ārstēšanas principi:
• rakstīt sauso nakšu kalendāru, kurā bērns ar vecāku palīdzību var atzīmēt savas sausās un slapjās naktis, lai redzētu ārstēšanas rezultātus;
• ārstēšanas laikā nelietot autiņbiksītes;
• stingri ierobežot šķidruma daudzumu 1–2 stundas pirms gulētiešanas;
• atgādināt bērnam aiziet uz tualeti pirms gulētiešanas;
• veicināt bērna pašapziņu, nesodīt, uzslavēt pēc katras sausas nakts.
Lai sasniegtu labu ārstēšanas rezultātu, bērnam pašam jāgrib ārstēties un aktīvi jāpiedalās ārstēšanas programmā. Tikai ievērojot pareizu urinēšanas un dzeršanas režīmu, kā arī ārstēšanas motivāciju, apmēram 25% bērnu var izārstēt bez medikamentu lietošanas. 


Izplatītākie traucējumi bērniem ar neorganisku enurēzi
Pazemināts pašvērtējums sakarā ar nespēju kontrolēt nakts urinēšanu:
• Akceptējiet bērnu un izturieties labvēlīgi.
• Pastāstiet bērnam, ka viņš nav vienīgais ar šādu problēmu un ka tā ir pārejoša.
• Pavadiet laiku ar bērnu, tas var būt īsu, bet biežu kontaktu veidā. Tādējādi bērna vērtība paša acīs pieaug.
• Iesaistiet bērnu ārstēšanā, piemēram, rakstīt sauso nakšu kalendāru, kurā bērns ar vecāku palīdzību var atzīmēt savas sausās un slapjās naktis, lai redzētu ārstēšanas rezultātus.
• Palīdziet bērnam apzināties viņa personības stiprās puses, lai uz tām balstītos.
• Iesaistiet bērnu grupas nodarbības un spēlēs.
• Radiet pozitīvu atgriezenisko saiti.
• Veiciniet pozitīvas emocijas, uzslavējiet viņu pēc katras sausas nakts. Pašapziņa ir cēlusies, bērns zina savas slimības cēloņus un aktīvi piedalāsā rstēšanā.
 

Sociālās mijiedarbības traucējumi sakarā ar pazeminātu pašvērtējumu:
• Veicināt bērna spējas  komunicēt ar līdzaudžiem.
• Veidot attiecībās uzticēšanos, nepieciešams iegūt bērna uzticību.
• Demonstrēt bērna pieņemšanu, tas veicina pašcieņu.
• Paskaidrojiet, ka bērni ar nakts enurēzi bioloģiski, neiroloģiski un psiholoģiski ir pilnīgi veseli un atšķiras no citiem līdzaudžiem tikai ar nespēju pamosties naktī, kad urīnpūslis ir pilns, bet tas ir pārejoši un netraucē saskarsmi.
• Iesaistiet viņu grupu nodarbībās, spēlēs, sporta aktivitātes. Māciet komunicēt ar līdzaudžiem.
• Palīdziet bērnam apzināties viņa personības stiprās puses, lai uz tām balstītos.
• Sniedziet pozitīvu atgriezenisko saikni.
• Mudiniet bērnu runāt par savām grūtībām, izteikt emocijas.
• Piedāvājiet negatīvo emociju izlādēšanai fiziskus vingrinājumus.
• Apspriediet veidus, ka pārvarēt grūtības, palīdziet izdarīt pareizo izvēli.
• Veiciniet patstāvību, īpaši pašaprūpē

 

Nelikt bērnam justies slikti

Nakts enurēze ir izplatīta kaite pediatrijā. Šī slimība rada nopietnu psiholoģisku traumu gan bērnam, gan arī viņa vecākiem, kas cenšas slēpt šo kaunu, tāpēc bērns ir iesaistīts attiecībās, par ko nedrīkst stāstīt, paust ar tām saistītās emocijas. Šādos gadījumos ir svarīgi ļaut bērnam paust emocijas, atbrīvoties no lielās atbildības sajūtas. Uzklausiet bērnu, ja vajag, nomieriniet un uzmundriniet.
Ārkārtīgi svarīgi likt bērnam sajust, ka izprotat viņa stāvokli. Jāpastāsta bērnam, ka šāda problēma nav viņam vienam, tā ir 14% bērnu vecumā līdz 8 gadiem. Uzturiet bērna ticību un pārliecību, ka viss izdosies. Varat pieminēt kādu gadījumu no pagātnes, kad bērns ļoti labi tika galā ar kādām grūtībām. Uzsveriet – ja jau toreiz izdevās, noteikti izdosies arī tagad. Ir svarīgi visādā veidā atbalstīt bērna vēlmi atbrīvoties no šī traucējuma un svarīgi ir vērtēt un apbalvot katru sasniegumu. Ja bērns sācis ārstēšanos, jārēķinās un jāpaskaidro, ka nekas nemainīsies un nepārvērtīsies tūlīt, daži bērni ar to tiek galā ļoti ātri, citiem vajadzīgi vairāki mēneši. Svarīga nozīme ir vecāku izglītošanai, jāpaskaidro, ka nedrīkst sodīt bērnu par slapjo gultu, jo bērni šo procesu nekontrolē un tas nav tiešā veidā no viņiem atkarīgs. Nedrīkst bērnu publiski kaunināt un salīdzināt ar citiem bērniem. Dodiet mājas darbus visai ģimenei, lai tā tiktu vairāk saliedēta un dotu lielāku drošību bērnam.


Kopsavilkums
Enurēze ir nepatvaļīga urinācija dienā un nakti, kas ir anomāla atbilstoši indivīda psihiskam vecumam un kas nav urīnpūšļa kontroles trūkuma sekas kāda neiroloģiska bojājuma dēļ; nav epileptiskas lēkmes vai kādas urīnceļu uzbūves patoloģijas rezultāts. Enurēze var sākties kopš dzimšanas vai arī rasties pēc tam, kad jau bijusi panākta kontrole pār urīnpūsli. Enurēze var būt vai nebūt saistīta ar smagākiem emocionāliem vai uzvedības traucējumiem. Šī slimība rada bērnam nopietnu psiholoģisku traumu, viņš nevar aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tiek traucētas mācības, jo bērns bieži neizguļas. Tāpēc veidojas zema pašapziņa un problēmas ar integrāciju kolektīvā.

 

Autors: bērnu psihiatrs Gunārs Trimda