Lietusjaku vai lietussargu? Viena izvēle veselīgāka par otru

Mēdz teikt nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Un, patiešām, ietērpjoties speciālā ūdensizturīgā apģērbā, iepakojot bērnus kombinezonos un kārtīgos gumijniekos, ir iespējams arī draņķīgā laikā, kad līņā lietus un pūš vējš, lieliski pavadīt laiku, nemaz nerunājot par daudz patīkamākajiem sniega priekiem ziemā. 

FOTO: Shutterstock.com

Var vilkt vienkāršu apģērbu. Galu galā lietainām dienām ir izgudrots lietussargs.

Latvijā šādi (draņķīgi) laika apstākļi ir pietiekami bieži, lai investīcija piemērotā apģērbā būtu prātīgs lēmums. Turklāt ūdensizturīgā apģērba kārtas vairs nav zvērinātu tūristu tām ir pieejama cena, un šāds apģērbs nopērkams pat lielveikalā. Nenoliedzami, tas pasargā mūs no ārējās vides ietekmes. Taču, lai to panāktu, apģērbs tiek apstrādāts ar perfluorētajiem savienojumiem. Tie ir tie paši, ko izmanto pannu, katlu un gludekļu pārklājumiem.  Jo tie ir ļoti praktiski - atgrūž taukus, ūdeni un netīrumus, tāpēc vienlīdz labi noder kā virtuvē, tā garderobē. Tomēr šīs vielas nav tik nevainīgas, kā varētu likties. Tās loti lēni sadalās vidē un nokļūst  mūsu pārtikas ķēdē.

Zviedrijā pirms pāris gadiem veica pētījumu par ķīmiskajām vielām bērnu virsdrēbēs un gandrīz visu firmu ražojumos atrada vielas, kuras uzskata par kaitīgām. 


Perfluorēto savienojumu iedarbība pārbaudīta pētījumos ar dzīvniekiem, un atklājies, ka daudzas no šīm vielām ir kancerogēnas ļaundabīgus audzējus izraisošas, arī kaitīgas reproduktīvajai sistēmai. Tāpat eksperimentos ar žurkām pierādījies, ka tām var būt negatīva ietekme uz nervu un endokrīno sistēmu. Perfluorētos savienojumus izmanto ūdensnecaurlaidīga, mitrumizturīga un netīrumus atstumjoša apģērba ražošanā. Ja uz preču zīmes norādīts, ka apģērbam piemīt šādas īpašības, tad droši vien tā ražošanā lietots kāds perfluorētā savienojuma komponents. Zviedrijā pirms pāris gadiem veica pētījumu par ķīmiskajām vielām bērnu virsdrēbēs un gandrīz visu firmu ražojumos atrada vielas, kuras uzskata par kaitīgām. Tāpat 2012. gadā Greenpeace veica pētījumu, kura laikā divas neatkarīgas laboratorijas analizēja populāru zīmolu lietus jakas un bikses. Perfluorētie savienojumi tika atrasti visos apģērbos, piecos atrada palielinātu daudzumu tāda perfluorētā  savienojuma, kura bīstamība apkārtējai videi un veselībai ir pierādīta. Tāpat visos apģērbos atklāja ftalātus. 
 

 

Atgriežoties mājās, lietusjakas un bikses rūpīgi jāizžāvē un jāglabā nostāk no citām drēbēm, jo kaitīgās vielas mēs varam uzņemt ne tikai caur ādu, bet ari ieelpojot. 

 

Ar cilvēkiem eksperimenti, protams, nav veikti (ja vien par tādu neuzskatām mūsdienu dzīvi), tāpat šis vielas apritē ir salīdzinoši neilgi, lai varētu zinātniski strikti noteikt un pierādīt to ietekmi uz mūsu ķermeni caur apģērbu. Turklāt mums visapkārt atrodas tik daudz bīstamu sintētisko vielu un savienojumu, ka ir gandrīz neiespējami pierādīt, ka veselība pasliktinājusies tāpēc, ka cilvēks bijis saskarē ar vielām, kuras atrodamas viņa drēbēs. Mēs nezinām, un diemžēl tas ir ļoti spēcīgs arguments ražotājiem un tirgotājiem, kuriem šo vielu izmantošana ir izdevīga. Pierādīts nekas nav, tātad var brīvi rīkoties un ģērbt cilvēkus tāpat kā pārklāt ar teflonu pannas. Var padarīt savus klientus par netīšiem vides piesārņotājiem, jo to toksisko apģērbu ražošana ir videi kaitīga, un mēs, apģērbu valkājot, esam kā tādi mazi aģenti, kuri pārnēsā neredzamas ķīmiskas vielas un izdala tās vidē. Tāpēc ir labi zināt, kas mūsu tik iecienītajam brīvā laika apģērbam ir "zem ādas", lai paši varētu izlemt, kā rīkoties. Ja mums jau ir ūdensnecaurlaidīgs apģērbs, tad tas būtu jāvalkā tiešām tikai tad, kad tas nepieciešams. Atgriežoties mājās, lietusjakas un bikses rūpīgi jāizžāvē un jāglabā nostāk no citām drēbēm, jo kaitīgās vielas mēs varam uzņemt ne tikai caur ādu, bet ari ieelpojot. Ko darīt tad, ja tomēr nevēlamies pakļaut sevi un savus bērnus ķīmisku vielu nezināmajai, bet potenciāli bīstamajai iedarbībai?

Reklāma
Reklāma

Noteikti nevaru ieteikt palikt  mājās pie televizora vai datora, kas neapšaubāmi ir daudz kaitīgāk.   Lai ķīmiskās vielas jūs neatturētu no laika pavadīšanas brīvā dabā, atgādināšu -  arī pirms perfluorētu savienojumu izmantošanas ūdensizturīga apģērba ražošanā cilvēki pavadīja laiku ārā pārgājienos un sportojot.  Var vilkt vienkāršu apģērbu. Galu galā lietainām dienām ir izgudrots lietussargs.

Par laimi, ir aIternatīva perfluorētajām drēbēm.  Ja gribat iegādāties mitrumizturīgu apģērbu, meklējiet tādu, kas saņēmis ekomarķējumu. Jā, arī tekstila izstrādājumiem ir neatkarīgi marķējumi, piemēram, OEKO-TEX  un  Bluesing.  OEKO-TEX  norāda uz to, ka šajā apģērbā nav bīstamu ķīmisko  nav, bet ir Bluesing  komplekss marķējums, kas veicina  resursu efektīvu izmantošanu, patērētāju un strādnieku drošību un vides piesārņojums samazināšanu.

Var teikt, ka mūsu laikmets ir ķīmijas un zinātnes sasniegumu laiks, taču šis ir arī laiks, kad attīstās tīrākas tehnoloģijas dažādās jomās. Apģērbs nav izņēmums.

Jau tagad ir alternatīva apģērba ražošanā, kura ir brīva no perfluorētajiem savienojumiem, taču ražotājiem joprojām izdevīgāk turpināt ierasto praksi. Un izdevīgāki ir patērētāji, kuri nezina, kā apģērbs var ietekmēt veselību un vidi.

 

Autors: Jānis Brizga, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs. Apmēram 15 gadus darbojas vides aizsardzības nevalstiskajās organizācijās. Strādājis Baltijas Centrā, Koalīcijā par tīru Baltiju, Pasaules dabas fondā, vada Vides konsultatīvo padomi, ir valdes loceklis starptautiskās organizācijās ANPED (Alliance for Northem Sustainability) un European Eco Forum.  leguvis  ģeogrāfijas doktora grādu vides zinātnes nozarē. 

 

No žurnāla "Ko ārsti mums nestāsta"