Uzmanību – iesnains autobraucējs!

Kad iestājas rudens, visiem ir skaidrs, ka auksts un drēgns laiks mūsu platuma grādos būs neizbēgams, un tad saaukstēšanās veicinātās slimības – iesnas, klepus, dažādu vīrusu izraisītas slimības nav nekāds retums.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Neskaitāmas reizes ir rakstīts un runāts par to, ka saslimušam cilvēkam ir jāārstējas un uz darbu labāk nenākt, taču dažādu apsvērumu dēļ – visbiežāk tās ir bailes pazaudēt darbu vai saņemt mazāku atalgojumu, cilvēki nepamet savas ikdienas gaitas, tādējādi apdraudot arī citu veselību un pat dzīvību, piemēram, saslimis autobraucējs, kurš lieto medikamentus var izrādīties bīstams.


Medikamentu izraisītas blaknes
Pētījumi liecina, ka saaukstēšanās un gripas sezonā gandrīz katrs piektais autobraucējs ir  lietojis medikamentus un atrodas to ietekmē, taču lielākā daļa no viņiem neapzinās tā bīstamību un riskus.
Ir medikamenti, kas izraisa miegainību, mazina autobraucēja koncentrēšanās spējas un uzmanību. Autobraukšanas spējas negatīvi ietekmē ne tikai nomierinoši medikamenti, miega zāles un antidepresanti – tādi var būt arī asinsspiedienu pazeminoši medikamenti, zāles muskuļu sasprindzinājuma mazināšanai, antihistamīni un atsevišķi acu pilieni, kā arī –  šķietami nekaitīgie klepus sīrupi un pilieni pret iesnām, atsevišķi fitopreperāti un uztura bagātinātāji.
„Ja tiek lietoti vairāki medikamenti vienlaikus, un ja vēl gadījumā tiek iedzerts kaut neliels daudzums alkohola, autobraukšanas spējas patiešām kļūst ierobežotas. Protams, ne visiem, jo katram var būt idividuāla reakcija, un nevar precīzi pateikt, par cik procentiem, bet tādās reizēs labāk tīģeri aiz ūsām neraustīt un pie stūres nesēsties”, saka klīnikas Premium Medical neiroloģe Santa Ašmane.

Autobraukšanas spējas negatīvi ietekmē ne tikai nomierinoši medikamenti, miega zāles un antidepresanti – tādi var būt arī asinsspiedienu pazeminoši medikamenti, zāles muskuļu sasprindzinājuma mazināšanai, antihistamīni un atsevišķi acu pilieni, kā arī –  šķietami nekaitīgie klepus sīrupi un pilieni pret iesnām, atsevišķi fitopreperāti un uztura bagātinātāji.

Ja tomēr slimojot nevēlaties auto atstāt mājās, tad ārstam, kurš izraksta zāles vai aptiekā farmaceitam vaicājiet pēc zālēm bez šādām blaknēm. Uz atsevišķu jaunāko medikamentu iepakojumiem ir arī īpašas atzīmes (trīsstūris ar izsaukuma zīmi), kas brīdina par iespējamām bīstamām sekām, ja, tās lietojot, autovadītājs sēžas pie stūres. „Pirms zāļu lietošanas noteikti jāizlasa apraksts, lai saprastu, vai ir vēlams vadīt auto vai tomēr labāk nē. Šaubu gadījumos tomēr auto labāk atstāt mājās, lai neapdraudētu ne savu, ne citu veselību un dzīvību”, uzsver Santa Ašmane.

Reklāma
Reklāma


Drošs autovadītājs – vesels autovadītājs
Lai nebūtu jāmeklē ne medikamenti, ne trīsstūrīši ar izsaukuma zīmēm uz to iepakojumiem, ieteicams vairāk padomāt par veselību, aukstajam gada laikam tuvojoties. Interniste Dace Cibule atgādina, ka cilvēka organisms mazāk reaģēs uz visiem slimību izraisītājiem un veicinātājiem, ja viņš ikdienā jutīsies komfortabli, harmonijā ar sevi, būs domājis par savu labsajūtu – tas nozīmē, pēc iespējas izvairījies no stresa, pārpūles, baudījis veselīgu miegu, pietiekoši daudz bijis svaigā gaisā un fiziski aktīvs utt. Rodas jautājums – kurš gan to nezina? Dace Cibule neslēpj, ka arī viņas praksē cilvēki visbiežāk atrunājas, ka trūkst laika, lai domātu par veselību, kamēr tā nesagādā problēmas. Tādēļ šoreiz daži ieteikumi, kuri daudz laika neprasa un ir viegli iekļaujami ikdienas darba un sadzīves ritmā.

No rīta:
• Organisma aizsargspējas spēcināsiet, ja rītu sāksiet ar krūzi silta ūdens, kurā iespiesta svaiga citrona sula vai pievienots kāds imunitāti spēcinošs līdzeklis, piemēram, greifūtu sēkliņu ekstrakts;
• Rīta higiēnu papildiniet ar norīvēšanos ar kokvilnas cimdiņu vai raupjāku dvieli, tas aizņems 2 minūtes laika. Tas uzlabos asinsriti, liks organismam sasparoties;
• Mazgājoties izmantojiet kontarstdušu, noslēdzot šo procesu ar aukstu ūdeni. Tādējādi būsiet daudz darījuši, lai organisms norūdītos;
• Izpildiet 30 dziļos pietupienus – tas neaizņems vairāk par 2 minūtēm, bet būs laba rīta rosme, kas dos mundrumu un spēcinās;
• Brokastīm šajā gada laikā labāk izvēlēties nevis sviestmaizes, bet kādu no putrām – auzu, prosas, putraimu u.c., tās ļoti labi garšos, ja pievienosiet mazliet medus, ievārījuma, augļu vai sviesta.

Darbā:
• Pēc iespējas biežāk vēdiniet kabinetu, ja strādājat birojā vai citās slēgtās telpās;
• Velciet gadalaikam un darba apstākļiem piemērotu apģērbu;
• Darba dienas laikā izdzeriet 2-3 krūzes  ūdens istabas temperatūrā vai tējas (vislabāk zāļu vai zaļo, ingvera un citrona dzērienu), pievienojot mazliet medus;
• Biežāk nekā ierasts mazgājiet rokas;
• Pusdienās dodiet priekšroku sildošiem ēdieniem, piemēram, griķiem, asākiem gaļas, zivju ēdieniem un zupām, ēdieniem ar skābu, sāļu un saldu garšu. Labi noder garšvielas – ķiploki, pipari, krustnagliņas, anīss, lauru lapas, kadiķogas u.c.
• Pēc iespējas izvairieties no stresa un konfliktiem, atcerieties, ka visu var risināt mierīgā ceļā. Centieties pret daudzām lietām saglabāt neitrālu attieksmi.

Vakarā:
• Pēc darba vismaz 2 reizes nedēļā ieplānojiet laiku fiziskajām aktivitātēm, vai vismaz pastaigām svaigā gaisā. Ikdienas mājas rūpes nekur nepazudīs, un ja būsiet vesels, darbi veiksies labāk;
• Uzkopiet telpas, ūdenim pievienojot kādu viegli dezinficējošu līdzekli, piemēram, tējas koka eļlu u.c. vai ik pa laikam ar kadiķa kociņiem izkvēpiniet dzīvojamās telpas;
• Uzņemiet daudz vitamīnu ar Latvijas produktiem – ķiplokiem, dzērvenēm, mārrutkiem, kāpostiem, rutkiem utt; piemēram, saspiesta ķiploka daiviņu sajauciet ar karotīti medus, pievienojiet ēdamkaroti samaltu dzērveņu un apēdiet ik vakaru – būs ļoti laba profilaktiska deva;
• Neēdiet vismaz 2 stundas pirms gulētiešanas, jo naktī nenotiek pārtikas sagremošana, un tas liek organismā uzkrāties toksīniem, kas liek organismam saslimt;
• Pirms gulētiešanas neaizmirstiet izvēdināt istabu vai vislabāk – guliet pie atvērta loga.

Ārste atgādina, ka īpaši par organisma aizsargspēju stiprināšanu jārūpējas tiem, kam ir kādas hroniskas slimības, jo katra vīrusu izraisīta slimība var izraisīt arī hroniskās slimības saasināšanos, tādēļ vislabāk, protams, ir sekot līdzi veselības stāvoklim regulāri, lai vīrusu un gripas laiks nesagādātu nepatīkamus pārtseigumus.
Ja pirmie vīrusu slimības simptomi jau jūtami, lai neiedzīvotos komplikācijās, ārstesprāt, nevajadzētu kavēties ar ārsta apmeklējumu, jo tikai speciālists vislabāk novērtēs situāciju un ieteiks labāko ārstēšanās veidu, bet, protams, organismam ar slimību cīnīties palīdzēsiet, ja lietosiet daudz šķidruma (ūdeni, tējas), C vitamīnu profilaktiskajās devās 500 mg, kā arī ievērosiet mieru – vislabāk mājās gultā.


Informāciju sniedza: klīnikas "Premium Medical" interniste Dace Cibule un neiroloģe Santa Ašmane.

Informāciju sagatavoja: Inguna Almbauere, klīnikas "Premium Medical" komunikāciju speciāliste.