Aizdedzam svecīti par godu Latvijas armijas uzvarai 1919. gadā

Ik gadu 11.novembrī, Lāčplēša dienā, visā Latvijā tiek iedegtas neskaitāmas sveces, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju

FOTO: Shutterstock.com

Ik gadu 11.novembrī, Lāčplēša dienā, visā Latvijā tiek iedegtas neskaitāmas sveces, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Pieminot šo notikumu, Lāčplēša dienā tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.

Laiks no Latvijas Republikas proklamēšanas dienas 1918.gada 18.novembrī līdz 1919.gada 11.novembrim bija viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē, kad tika izcīnītas vairākas kaujas, cenšoties iegūt valsts neatkarību. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs – neatkarība ir iegūta. Īpašu uzmanību Bermonta karaspēka un Latvijas valsts armijas cīņas piesaista ar faktu, ka latviešu cīnītāji bija skaitliskā mazākumā, turklāt sliktāk bruņoti. Joprojām kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti latviešu karavīru drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, kā arī pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija.

Reklāma
Reklāma

Lāčplēša dienas svinības sākas ar piemiņas dievkalpojumiem, dažādi pasākumi notiek visā Latvijā. Rīgā svētku atzīmēšana sākas ar ziedu nolikšanu Rīgas Brāļu kapos. Dienas laikā pie Brīvības pieminekļa notiek militārā parāde, ko apmeklē arī valsts augstākās amatpersonas. Savukārt novakarē tūkstošiem cilvēku dodas uz Daugavmalu, lai pie Rīgas pils noliktu svecītes kā piemiņu varonīgajiem karotājiem. Vakarā notiek svētku koncerti, Brāļu kapos un citās piemiņas vietās notiek lāpu gājieni.