Ko īsteni jāņotāji dara Jāņu naktī?

Dažus punktus pēc pašu izvēles var izlaist, ja gadās lietus.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Saimniece Jāņos, pacēlusi brunčus vai pavisam kaila, vienā palagā apskrien laukus, dārzus, lai būtu laba raža. Foto iesūtījusi Kristīne Ieraga, mammamuntetiem.lv lasītāja.

1. Kad saulīte pavadīta, parasti augstākajā vietā - kalna galā - kur uguni. Bieži vien vairākām paaudzēm ir viens un tas pats Jāņu kalns, kurā gadu gadiem pulcējas jāņubērni no tuvējās apkārtnes.

2. Laiž uguns ratu - aizdedzinātu darvotu salmu, pakulu vai lupatām aptītu metāla riteni - Saules simbolu. To ripina lejā no kalna, ja iespējams, upē vai ezerā.

3. Jāņubērni, rokās sadevušies, apļos staigā ap uguni vai ozolu un līgo, iet rotaļās, sit bungas un grabina zvārguļus. Vārds līgot ietver sevī arī nozīmi būt kustībā, būt nomodā, līgoties, staigāt, bradāt, lēkāt, skriet.

4. Godina Jāni, ar to domājot vasaras gadalaiku; godina visu labo, ko tas atnes un dara. Kopā sanākot, jāņubērni sadziedas - var pat sākties dziesmu karš ar apdziedāšanos.

5. Puiši uzlūdz meitas, vīri - sievas, bērni - cits citu, un muzikanti sāk spēlēt jautrus dančus. Jāņos cieņā danči pa pāriem vai riņķu riņķošana, visiem sadodoties rokās.

6. Cenšas saglabāt Jāņu nakti gaišu: neļauj izdzist ugunij iekurtajos ugunskuros un visu nakti arī mājās dedzina sveces. Ja līgošana notiek jūras vai ezera tuvumā, palaiž ūdenī jāņuzālēm rotātu plostu ar jāņuguni. Vējainā laikā uz jāņuzālēm rotāta plosta var salikt sveces stikla burkās.

7. Vēro citas jāņugunis, taurē, dzied un sasaucas ar kaimiņiem. Jāņubērni dziedādami dodas pārgājienos, līdzi ņemot lāpas, jāņuzāles un ciemakukuļus: klusējot un tukšām rokām nedrīkst iet.

8. Līgotājiem jāiepazīstas. Puiši rūpīgi noskata meitas, vīri - sievas, un otrādi.

9. Jāņu naktī zīlē nākotni. Neprecētās meitas pusnaktī met pa dienu nopīto trejdeviņu ziedu vainagu ozolā, ābelē vai vītolā. Cik reižu tas nokrīt un nepaliek zaros, tik gadu jāgaida līdz kāzām.

Reklāma
Reklāma

10. Jāņos tic brinumiem un meklē svētās papardes ziedu. To meklējot, velk pastalas, jo tajās nemanot var iebirt ziediņš. Kas to atrod, tam piepildās visas vēlēšanās, un viņš ir laimīgs.

11. Saimniece Jāņos, pacēlusi brunčus vai pavisam kaila, vienā palagā apskrien laukus, dārzus, lai būtu laba raža. Dažkārt saimnieces jāj uz lizes vai lapu slotas kāta apkārt kūtij, lai govis dotu vairāk piena, un raganas tām nekaitētu.

12. Jāņu naktī iet peldēties, lai būtu stiprs un vesels. Līdz Jāņiem peldēties nevar, jo ūdens vēl nav noziedējis. Senie latvieši ticēja, ka kailuma burvībai piemīt īpašs spēks. Pēc peldes pliki apjožas ar vībotnēm un lec pāri ugunskuram.

13. Jaunākie līgotāji Jāņu naktī nav jāliek gulēt: tie labprāt iemieg pie ugunskura, jo uz rīta pusi zeme ap to ir patīkami silta. Tur labi sildīt arī rasā sabristās kājas.

14. Uz saulēkta laiku modina bērnus un citus aizmigušos, jo, kas Jāņu rītā redz Sauli rotājam, tas visu gadu būs laimīgs.

 

Avots: 3x9 Jāņi. Treideviņi padomi Jāņu svinēšanai. R.: Zvaigzne ABC.