Ekspertu ieteikumi, kā blakussēdētājs var aizrādīt autovadītājam par bīstamu uzvedību uz ceļa

Skarbā statistika, kas skar arī pasažierus

Kā ziņo aģentūra “LETA”, kampaņas "Aizrādi šoferim, ja nejūties droši!" atklāšanā trešdien LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis informēja, ka laika periodā no 2022. gada līdz 2025. gada augustam ceļu satiksmes negadījumos ir bijuši iesaistīti 382 transportlīdzekļu vadītāji, no kuriem 163 gājuši bojā. Lielākā daļa negadījumos iesaistīto, kā arī bojāgājušo vadītāju, bija vīrieši. 

Vienlaikus minētajā laika periodā ceļu satiksmes negadījumos ir bijuši iesaistīti 239 pasažieri, no kuriem 52 gājuši bojā. Lazdovskis uzsvēra, ka pasažieriem dažkārt var likties nepieņemami aizrādīt autovadītājam vai autobusa šoferim, tomēr līdzbraucēji bieži vien ir iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos, tādēļ tiek rīkota kampaņa. 

Lazdovskis arī informēja, ka visizplatītākie ceļu satiksmes negadījumi ir frontālās sadursmes, kas bieži notiek neapdomīgu apdzīšanas manevru dēļ. "Lai gan kopējā statistika par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem pasažieriem ir lejupvērsta, pēdējos trīs gados nav novērots būtisks samazinājums," uzsvēra LVC vadītājs.

Eksperti par situācijas risinājumiem

Klātienē apmeklētājiem īsās prezentācijās, kā arī diskusijā kampaņas veidotāji sniedza savu redzējumu par problēmas cēloņiem un iespējamajiem risinājumiem. Jāsaka gan, ka visi kampaņas veidotāji vēlreiz un vēlreiz atgādināja, ka svarīgākais ir komunikācija, kas neaizvaino otru, turklāt jārīkojas situatīvi, atkarībā no tā, kas ir pie stūres, kādā noskaņojumā, kādās attiecībās pasažieri ir ar šoferi un kādā situācijā atrodaties. Eksperti ir noformulējuši arī universālu ieteikumu, kā pateikt, ka tev ir bail: 

• runā par uzvedību, 
• nerunā par personību, 
• runā par savām emocijām
• piedāvā izeju, ko darīt, lai situāciju atrisinātu.

Foto: LETA, autors: Renārs Koris

Svarīgākās atziņas un ieteikumi, ko teikt autovadītājam:

• LU sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers uzsvēra to, ka blakussēdētājam ir jāreaģē ātri, jo tūlītēja zibenīga atgriezeniskā saite ir efektīvāka nekā nogaidīšana. Svarīgākais ir cilvēku, kurš ir emociju varā, atgriezt racionālajā realitātē, un to darīt saprātīgi un empātiski. Viņa ieteikums, ko teikt pārdrošam braucējam: “Tavs ātrums nav optimāls.”
• VUGD pārstāvis Andris Kuksiks savā darba pieredzē bijis liecinieks tik traģiskiem negadījumiem uz ceļa, ka pēc pirmās šāda veida pieredzes kādu laiku spējis braukt ne ātrāk par 40 km/h, un arī tagad atgādina sev un citiem – “Steidzies lēnām!” Īpaši svarīgi to atkārtot vairākas reizes, “tāpat kā bērnam, kas sāk iet uz podiņa, jāatgādina desmit reižu". Tā ir arī viņa darba specifika, pielūkot, lai kolēģis, steigdamies uz negadījuma vietu, to dara saprātīgi. 
• NMPD Brigāžu atbalsta vadības centra vadītāja vietniece Ilona Indriksone papildina – arī viņas kolēģiem uz izsaukuma vietu jānokļūst dzīviem, sveikiem un veseliem, tāpēc īpaši smagos gadījumos, pirms braukt, ir jānomierinās, jo “stresainiem nav, ko darīt uz ceļa." Viņas frāze – “Steidzies atbildīgi!” Turklāt viņa atgādina, ka ir jāpiesargā savi seniori, kuri ir viena no sabiedrības grupām, kas uz ceļa var būt neuzmanīgi. 
• SKDS direktors Arnis Kaktiņš piezīmēja, ka visam pamatā ir psiholoģija – cilvēki ir nepilnīgas, lai arī sociālas būtnes un baidās, ka aizrādot attiecības var pārtrūkt. Šāda kampaņa, viņaprāt, dod sociālās prasmes, instrumentus, kā komunicēt savā starpā, un kāpēc tas ir būtiski – jo cilvēki nespēj aptvert domu, ka viņi IR statistika.
• Dzemdību nama vadītāja Santa Markova pauda savas sajūtas, ka viņas darbā cilvēki pieliek milzu pūles un sniedz ieguldījumu tajā, lai cilvēka dzīves sākums ir skaists, un katra nāve vieglprātības vai nelāgu apstākļu sakritības rezultātā, ir personiska traģēdija. Taču tieši, iznākot no Dzemdību nama, vadītāji kļūst daudz atbildīgāki – viņu mašīnā brauc tikko dzimusi dzīvībiņa. Viņa nebaidās aizrādīt vadītājam, sakot: “Man vēl dzīvē daudz kas ir ieplānots, bet ietaupītās trīs minūtes neko mums nemainīs.”
• izglītības zinātņu profesore Zanda Rubene tuviem cilvēkiem sakot vienkārši: “Es tūlīt pievemšu tavu mašīnu!”, kas, neapšaubāmi, varētu būt iedarbīgākā frāze, lai nomierinātu steidzīgu šoferi. Taču, atgriežoties pie nopietnā, viņa komentē situāciju no paaudžu skatu punkta: vecāki šobrīd ir visrūpīgākie, kādi Rietumu vēsturē jebkad bijuši, un audzina bērnus tā, ka tie prot komunicēt vajadzības. Esot bīstamos apstākļos, gan bērnam, gan sievai, gan ikvienam citam pasažierim ir jāprot pateikt: "Es baidos, man nav komfortabli."
• kognitīvo zinātņu profesors Jurģis Šķilters pauda, ka visiem ir bailes un mēs visi esam kļūdaini kā cilvēki. Viņa atziņa par agresīvu braukšanu: varbūt mēs atbrauksim piecas minūtes ātrāk, bet varbūt neatbrauksim vispār. Savukārt draugiem pie stūres viņš iesaka aizrādīt ar joku palīdzību: “Uzvarētāji nesteidzas un steidzīgie neuzvar.”
• “Drošas braukšanas skolas” vadītāja Jāņa Vanka ieteikumi un rīcība ir vairāk praktiskas dabas. Bīstamā situācijā ārpus sava darba miegainam vai pārgurušam viņš piedāvā apmainīties lomām, ko daudzi arī iesaka – nevis kritizēt, bet piedāvāt. Savukārt aizrādījuma vietā viņš iesaka dažkārt labāk nerīkoties kā rīkoties. Ja šoferis vēlas “pazīmēties” pasažiera vietā, jebkura reakcija radīs sekas un šāda uzvedība ir vienkārši jāignorē, kamēr cilvēks nomierinās.