Nav svarīgi, vai jaunajai mammai ir 16 vai 18 gadi – viņai tik un tā vajadzīgs atbalsts

Kā informēja Bērnu slimnīcas fondā (BSF), projekta laikā ne vien radīti praktiski atbalsta rīki jaunajām un topošajām mātēm, bet arī detalizēti izgaismota situācija, ar kādu Latvijā saskaras nepilngadīgās grūtnieces un viņu mazuļi veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā jomā. Analizētie dati un praksē sastaptie gadījumi apliecinot, ka atbalsts jaunietēm joprojām ir nevienlīdzīgs un nesistemātisks un nekavējoties ir nepieciešami valsts līmeņa risinājumi, uzsver BSF.

Palīdzība vajadzīga arī pilngadīgām, bet gados jaunām mammām

Sākot darbu pie projekta, uzmanības centrā bija nepilngadīgās grūtnieces. Tomēr situācijas analīze atklājusi, ka atbalsta trūkums un informācijas nepietiekamība ietekmē arī 18 līdz 19 gadus vecas jaunietes, kuras nereti "vēl ir skolnieces un atrodas līdzīgā emocionālā un sociālā situācijā kā nepilngadīgie".

Projekta pārstāvji min, ka arī šo meiteņu mazuļiem ir paaugstināti veselības un sociālie riski, ja viņu mātes nesaņem pilnvērtīgu atbalstu.

BSF vadītāja Liene Dambiņa aicina valsts atbildīgās institūcijas jau šogad ieviest atbalsta pasākumus, balstoties uz nozares ekspertu sagatavotajiem priekšlikumiem, kas būtiski uzlabotu šo meiteņu un viņu mazuļu situāciju un veselību.

2024 gadā nepilngadīgām mammām pasauiē nāca gandrīz 300 mazuļi

Kā norāda fondā, 2024. gadā nepilngadīgām mātēm piedzima 86 mazuļi, bet 18 līdz 19 gadu vecām jaunietēm - 263. Tas, fonda ieskatā, raisa virkni jautājumu par sabiedrības kopīgo atbildību un par to, vai jauniešiem Latvijā tiek nodrošinātas zināšanas un vide, kas ļauj pieņemt informētus lēmumus par savu veselību un nākotni.

Dzemdību nama fonda valdes locekle Ilze Bumbiere uzsver, ka nevienai meitenei nevajadzētu grūtniecības laikā būt vienai. Kad jauniete nes sevī vēl vienu dzīvību, pasaulei "vajadzētu sadoties rokās un nest viņu - ar būšanu līdzās, zināšanām un rūpēm".

Viņa norāda, ka paralēli citām atbalsta aktivitātēm ir būtiski nodrošināt jauniešiem kvalitatīvu un vecumam atbilstošu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītību, lai veicinātu informētu un atbildīgu rīcību un lēmumu pieņemšanu.

Projekta laikā konstatēts, ka nepilngadīgo grūtnieču atbalstu Latvijā būtiski ietekmē nepietiekama un fragmentāra seksuālās un reproduktīvās veselības izglītība. Jauniešiem nereti trūkstot vecumam atbilstošu un praktiski izmantojamu zināšanu par attiecībām, seksualitāti, kontracepciju un reproduktīvo veselību, kas apgrūtina informētu un atbildīgu lēmumu pieņemšanu.

Lielākais risks – izglītības trūkums

Vienlaikus secināts, ka skolās trūkst sistemātiskas veselības mācības, kas aptvertu ne tikai bioloģiskos, bet arī emocionālos, sociālos un psiholoģiskos aspektus. Projekta īstenotāju ieskatā šis izglītības trūkums palielina risku, ka jaunieši nonāk situācijās, kurām nav pietiekami sagatavoti, tostarp agrīnā grūtniecībā.

Kā vēl viena būtiska problēma identificēta ierobežota kontracepcijas pieejamība un augstās izmaksas. Jauniešiem, īpaši ārpus lielajām pilsētām, kontracepcija nereti nav finansiāli pieejama vai arī trūkst informācijas par iespējām to saņemt, tādējādi palielinot neplānotu grūtniecību risku.

Tāpat konstatēta būtiska atbalsta nevienlīdzība atkarībā no dzīvesvietas. Projekta gaitā analizētie gadījumi liecina, ka dažādos Latvijas reģionos jaunietēm pieejamais pakalpojumu klāsts, atbalsta intensitāte un institūciju savstarpējā sadarbība būtiski atšķiras.

Vienlaikus atbalsta kvalitāte daudzos gadījumos ir atkarīga no individuālu speciālistu zināšanām, ieinteresētības un empātijas, kas nozīmē, ka palīdzība jaunietēm nereti balstās nejaušībā, nevis skaidrā, prognozējamā un valstiski organizētā sistēmā.

Projekta īstenošanas laikā pirmo reizi plašā lokā izveidots multidisciplinārs dialogs, apvienojot veselības aprūpes, sociālās jomas, izglītības un nevalstisko organizāciju ekspertus, kā arī apkopota informācija par pieejamajiem resursiem un pakalpojumiem, kas turpmāk var palīdzēt gan jaunietēm, gan speciālistiem ātrāk orientēties atbalsta sistēmā, norāda BSF.

Svarīgi uzklausīt arī jauno vevecāku pieredzi

Būtiska nozīme bijusi arī jauniešu un viņu vecāku pieredzes stāstu uzklausīšanai, kas ļāvusi precīzāk identificēt reālās problēmas un noteikt prioritāros uzlabojumus. Izstrādāti un izmēģināti arī praktiski rīki nepilngadīgo grūtnieču atbalstam, tostarp ceļvedis atbalsta saņemšanai un mentoru programma jaunietēm.

Tāpat projekta laikā nepilngadīgajām māmiņām izsniegtas dzemdību somas, kā arī īstenotas mērķētas apmācības vecmātēm. Kopumā apmācītas 40 vecmātes programmā "Vārda spēks" un 30 vecmātes programmā "Bailes no dzemdībām". Vienlaikus īstenotas apmācības par kontracepciju, izstrādāta jauniešiem pieejama mobilā lietotne "Droši zināt" un organizēts pieredzes apmaiņas brauciens uz jauniešu veselības klīnikām Zviedrijā.

Īstenota arī mentoru programma, kas pierādījusi savu efektivitāti, nodrošinot ne tikai praktisku palīdzību, bet arī drošības sajūtu, palīdzot orientēties sistēmā un mazinot bailes meklēt palīdzību, min projekta pārstāvji.

Projekta noslēgumā sagatavotas rekomendācijas politikas veidotājiem par vienotas valsts mēroga atbalsta sistēmas izveidi, veselības mācības atjaunošanu skolās, kontracepcijas pieejamības uzlabošanu, mentoru programmas ieviešanu kā valsts apmaksātu pakalpojumu un skaidras starpinstitucionālas sadarbības nodrošināšanu.

Priekšlikumus paredzēts iesniegt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Labklājības un Veselības ministrijai.

Projektu laika posmā no 2023. gada 1. oktobra līdz pagājušā gada 30. novembrim īstenoja BSF, Latvijas Vecmāšu asociācija un Dzemdību nama fonds.

Projektu finansēja Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības programmas "NextGenerationEU" piešķirtajiem līdzekļiem.