Policistisko olnīcu sindroms viens no biežākajiem neauglības cēloņiem
Bērniņa piedzimšana ir viens no skaistākajiem un gaidītākajiem brīžiem sievietes dzīvē. Taču reizēm mazuļa ienākšanai ģimenē ir vajadzīgs ilgāks laiks un aktīva rīcība: speciālistu izmeklējumi, ieteikumi un uzraudzība.
Par neauglības cēloņiem un ārstēšanas iespējām konsultē
ginekoloģe endokrinoloģe un neauglības ārstēšanas
speciāliste dr. Eva Barkāne.
Kas ir neauglība?
Reproduktīvā funkcija kopumā ir ļoti sarežģīts process. To
nodrošina precīza sievietes un vīrieša reproduktīvo orgānu
mijiedarbība. Jauniem un veseliem pāriem līdz 35 gadu vecumam,
nelietojot kontracepciju, 85% gadījumu grūtniecība iestājas pirmā
gada laikā. Lai iestātos grūtniecība, ir nepieciešama ovulācija ar
nobriedušas olšūnas izdalīšanos, kvantitatīvas (pietiekamā
daudzumā) un kvalitatīvas (ar pietiekamu daudzumu spermatozoīdu)
spermas izdalīšanās dzimumceļos, labs spermatozoīdu kustīgums,
olšūnas spēja iekļūt olvadā, veiksmīgs apaugļota embrija transports
dzemdes dobumā un ieligzdošanās endometrijā. Ja kāds posms šajā
procesā iztrūkst vai ir traucēts, grūtniecība neiestājas.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 40% gadījumu pārī neauglības iemesls ir meklējams vīrietī, 40% – sievietē, bet 20% gadījumu auglības problēmas ir abiem no pāra.
Neauglība tiek definēta kā saslimšana tad, ja pārim ir regulāras
dzimumattiecības (vismaz divas reizes nedēļā) bez izsargāšanās,
taču grūtniecība neiestājas gada laikā. Visā pasaulē neauglība skar
aptuveni 13-15% pāru. Neauglība var skart gan sievieti, gan
vīrieti, jo neauglību var izraisīt dažādi faktori sievietes,
vīrieša vai abu partneru veselībā. Pasaules Veselības organizācijas
dati liecina, ka 40% gadījumu pārī neauglības iemesls ir meklējams
vīrietī, 40% – sievietē, bet 20% gadījumu auglības problēmas ir
abiem no pāra. Lai izprastu neauglības iemeslus ģimenē, ir svarīgi
rūpīgi pārbaudīt gan sievietes, gan vīrieša veselību.
Ja ir bažas vai aizdomas par neauglību, vēlams vērsties tieši pie
neauglības speciālistiem kādā no reproduktīvās medicīnas
klīnikām, lai iespējami ātrāk noskaidrotu iemeslus un
risinājumus. Ārsts nozīmēs sievietei nepieciešamos izmeklējumus
atkarībā no slimības vēstures, simptomiem un uzstādītās diagnozes,
bet partnerim ‒ spermas analīzi. Ja būs nepieciešams, speciālists
rekomendēs konsultāciju pie urologa vai androloga (vīrieša
veselības problēmu speciālista), kas nodarbojas ar neauglības
jautājumiem. Neauglības jautājumos ir svarīgi nekavēties ar
ārstēšanu – jo ātrāk rīkojas, jo lielākas izredzes uz pozitīvu
rezultātu – grūtniecību.
Neauglības biežākie cēloņi
Sievietēm viens no biežākajiem neauglības cēloņiem ir saistīts ar
olnīcu disfunkciju un neregulāru olšūnas izdalīšanos vai pat
anovulāciju, kad olšūna bez medikamentu lietošanas neizdalās
vispār. Bieži to novēro policistisku olnīcu sindroma (PCOS)
gadījumā. Aizvien biežāk neauglības iemesls ir endometrioze, kā arī
labdabīgi veidojumi olnīcās (cistas) vai dzemdē (miomas, polipi).
Arī olvadu caurlaidības traucējumi un dzemdes kakla patoloģijas ir
rūpīgi izvērtējami neauglības iemesli. Reproduktīvo sistēmu un
auglību nelabvēlīgi ietekmē arī apkārtējā vide – starojums,
pesticīdi, bisfenols A, ftalāti utt.
Vīriešiem neauglības iemesli var būt gan ģenētiski (netiek „ražoti”
spermatozoīdi vai to daudzums ir nepietiekams, nav notikusi
sēklvadu attīstība un spermatozoīdi neizkļūst no sēkliniekiem
u.c.), gan hormonālu problēmu izraisīti. Riska faktoru starpā ir
arī cilvēka radītais piesārņojums, neārstētas dzimumceļu infekcijas
u.c. iemesli. Daži papildu faktori, kas var ietekmēt auglību gan
sievietei, gan vīrietim ir darba specifika, dzīvesveids, kaitīgie
ieradumi (smēķēšana, alkohola, narkotisko vielu lietošana),
paaugstināta radiācija un pārciestās slimības, kas ir atstājušas
iespaidu uz reproduktīvo veselību.
Policistisku olnīcu sindroms
Policistisku olnīcu sindroms (PCOS) ir hroniska endokrīnās
sistēmas slimība sievietēm, kas rada vīrišķo hormonu pārprodukciju
sievietes organismā. Tā skar aptuveni 5-10% sieviešu visā pasaulē.
PCOS nelabvēlīgi ietekmē sievietes auglību – tikai apmēram 30%
sieviešu, kurām ir policistisko olnīcu sindroms, grūtniecība
iestājas bez jebkādiem sarežģījumiem. PCOS simptomi ir:
• neregulāras mēnešreizes vai to iztrūkums;
• oligoanovulācija (reta, neregulāra ovulācija) vai
anovulācija (ovulācija nenotiek vispār);
• ādas problēmas: seboreja (pastiprināti taukaina
āda), akne;
• hirsutisms jeb pastiprināts ķermeņa apmatojums;
• metabolais sindroms, insulīna rezistences
sindroms;
• ķermeņa masas pieaugums.
PCOS terapija ir atkarīga simptomiem, ar ko saskaras paciente,
un tā, vai sieviete plāno grūtniecību tuvāko 6-12 mēnešu laikā. Ja
sieviete nevēlas grūtniecību un viņai netraucē pastiprināts
apmatojums vai tas ir niecīgs, paciente var nelietot medikamentus,
taču ir jāņem vērā risks, kas rodas, izvēloties nesaņemt
terapiju:
• pieaug koronārās sirds slimības risks;
• pieaug insulta risks;
• pieaug estrogēnatkarīgo audzēju risks;
• pieaug II tipa cukura diabēta risks;
• pieaug endometrija hiperplāzijas (palielināšanās),
mastopātijas un spontāno abortu risks.
Policistisko olnīcu sindroma ārstēšana
Policistisko olnīcu sindroma ārstēšana pamatā ietver simptomu
mazināšanu ‒ zāles tiek piemeklētas atkarībā no tā, kādas izpausmes
(neauglība, akne, vielmaiņas traucējumi, pastiprināts apmatojums u.
c.) konkrētajā dzīves posmā ir vistraucējošākās. Sievietēm, kuras
plāno grūtniecību, nereti ir jālieto ovulāciju stimulējošas zāles,
kas satur mioinozitolu un folskābi. Mioinozitols ir svarīga šūnas
membrānas un organisma bioķīmisko mediatoru daļa. Tas ietekmē šūnas
reakciju uz insulīnu. Folskābe pieder pie B grupas vitamīniem, kas
nepieciešami imūnsistēmas, sirds un asinsvadu sistēmas normālai
attīstībai un darbībai. Folskābe veicina normālu asinsradi, sekmē
mātes audu veidošanos grūtniecības laikā un palīdz nodrošināt šūnu
dalīšanās procesu. Tā veicina imūnsistēmas darbību un normālas
psiholoģiskās funkcijas, palīdz mazināt nogurumu un nespēku.
Ja sieviete nevēlas grūtniecību un viņai nav pastiprināta
apmatojuma, bet ir PCOS izraisīts neregulārs menstruālais cikls,
tiek izrakstīta gestagēnu monoterapija, kas samazina endometrija
hiperplāziju un audzēju risku. To lieto 10 dienas mēnesī otrajā
menstruālā cikla fāzē — parasti no 16. līdz 25. dienai. Ja
sievietei ir virssvars, simptomus var atvieglot arī ķermeņa masas
samazināšana.
Ja sievietei ir pastiprināts apmatojums un viņa nevēlas
grūtniecību:
• ir jāsamazina ķermeņa masa, ja ir virssvars;
• var izmantot kosmētiskos līdzekļus — vaksāciju,
skūšanu, foto un lāzerepilāciju;
• ieteicama hormonālā perorālā kontracepcija,
izvēloties preparātus ar antiandrogēnu darbību.
Ja sieviete vēlas grūtniecību:
• ir jāsamazina ķermeņa svars ar diētu un fizisko
slodzi vismaz par 5-10% no svara;
• tiek veikta ovulācijas medikamentoza
stimulācija.
Sievietei ar PCOS diagnozi ir ļoti svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu — regulāri sportot, ēst sabalansētu un veselīgu pārtiku, kā arī uzraudzīt savu ķermeņa masu. Šie veselīgie ieradumi arī mazina kardiovaskulāro slimību, diabēta un ļaundabīgo audzēju risku. Tāpat, ja neplāno grūtniecību, nedrīkst aizmirst par efektīvas kontracepcijas – prezervatīvu, dzemdes spirāles vai orālo kontraceptīvo līdzekļu – izmantošanu arī tad, ja menstruālais cikls ir neregulārs.