Speciāliste: Neviens no vecākiem bērnu nedrīkst "piesavināties". Strīdu jāizšķir bāriņtiesā vai tiesā
Emigrācija uz ārvalstīm pēdējā laikā radījusi virkni problēmu šķirtajām ģimenēm, kurās aug bērni. Nereti vecāki nespēj vienoties par to, pie kura no viņiem augs bērns (i). Ir gadījumi, kad kāds no vecākiem bērnu mēģina "piesavināties" un otram vairs neļauj ar viņu tikties. Šajās situācijās līdzēs vien bāriņtiesas vai tiesas lēmums, norāda adopcijas jautājumu konsultante Ivita Krastiņa.
FOTO: Dana Romaņuka, http://www.photokidz.lv/
Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, izglītošanu un audzināšanu. Izvēloties, pie kura no vecākiem bērns augs, jāņem vērā viņa attīstībai labākie apstākļi.
Lasītākais
"Sveicināti. Man ir radusies liela problēma. Mēs ar bērnu dzīvojam Anglijā, 2 gadi apritēs jūlijā. Viņš šeit iet skolā jau gandrīz gadu. Bērnu tēvam vedu, kad ir vasaras brīvlaiks, bija sarunāts, ka vedīšu arī pārējos brīvlaikos, kas bērnam pienākas no skolas, bet ar tādu norunu, ka viņš atmaksās pusi ceļa izdevumu (tikai tos, kas saistīti ar dēlu). Protams, naudas viņam nekad nav. Tad īsajos brīvlaikos neaizvedu, bet tikai vasarā. Saprotu, ka ar naudu šajos laikos ir grūti, tāpēc arī nepieprasu alimentus.
Tagad sākas draudi no viņa puses, ka vasarā ar bērnu un savu pašreizējo partneri lidosim uz Latviju, viņš man bērnu neatdos.
Man ir jautājums, vai viņš tā var darīt, atņemt man bērnu, kaut viņam šeit ir skola, draugi un ģimene - es, mamma, audžutēvs un topošais mazais brālītis. Varbūt man pieprasīt alimentus? Turklāt viņš praktiski nezvana bērnam, tikai tad, kad es palūdzu," raksta kāda portāla mammamuntetiem.lv lasītāja.
Sievietei atbild adopcijas jautājumu konsultante Ivita Krastiņa:
"Labdien! Civillikuma 177.pants paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, proti, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi. Vecāku domstarpības izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi. Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība. Civillikuma 178. panta otrā daļa paredz, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Savukārt bāriņtiesu likuma 19.panta otrā daļa paredz, ka bāriņtiesa izšķir vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu.
Tādējādi, ja Jums ar bērna tēvu rodas domstarpības par bērna dzīvesvietu, Jums jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par atsevišķu aizgādību un bērna dzīvesvietas noteikšanu.
Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt. Šādos strīda gadījumos var palīdzēt arī kopīgi iziets mediācijas process."
